Peonija, ja gribi viņa rīcību attaisnot, attaisno, un saej ar viņu kopā, tā ir tava dzīve. Es tev saku pēc savas pieredzes. Protams, protams, ar prātu var saprast, ka krāpšana var būt, ja attiecības ir katastrofa. Bet kāpēc to visu katastrofu nepārtraukt, kā jau Annie teica, PIRMS gulēt ar citu? Vienmēr, kad mani piekrāpa, es centos padomāt, kāpēc tā notika, un vienmēr varēju atrast iemeslu, kāpēc, un zini ko? Vienmēr biju vainīga es. Tad izdarīju to nepareizi, tad to un tad vēl kaut ko. Un domāju, ka vainīga esmu es, ka mani krāpj. Un man nekad neienāca prātā padomāt, cik reizes viņš pret mani ir slikti izturējies, un cik reizes es esmu ar kādu piekrāpusi? Nevienu!!! Nu, nezinu, es ticu, ka visu var atrisināt un krāpšana var uzlabot attiecības, beeeeeeeet... ticu arī, ka dzīve ir pārāk īsa, lai to piedotu un cīnītos ar to.