Pamet pa sms. Pieredzes!

gļēvulis, tāpēc

Bieži vien pieņemu ka puiši izvēlas šķirties caur sms, zvanu vai skype vai pat ēpastu jo vienkārši negrib to visu piedzīvot dzīvē. Ne to ka meitenei tas jāpasaka, ne to kā viņa to uztvers, jo ir arī meitenes kas uz līdzenas vietas histērisku traci uztaisīs, vai arī sāks raudāt.. Un ko tad tam puisim darīt?

Ewa

Vot pašam būs mācība ka tā nevar darīt, bet nu tas bija ļoti nesmuki no viņa puses un pareizi ar darīji !

es noteikti uzstātu uz to, ka jātiekas.
šitā nav vīriešu / puišu rīcība. tā rīkojas lupatas.
varētu jau Tev teikt - nafig Tev tādu vajag, priecājies, ka tāds nost no Taviem pleciem, bet tā kā pati esmu škiršanās procesā ar vīrīeti kurš, oii kā mani sāpināja, zinu ka šitā 'sūds ar viņu' filozofija noturas 10 minūtes. pēc tam duras sirdī un liekas, ka visa pasaule brūk miljons gabalos.
nu labi, varbūt Tev tā nav... bet tomēr, citam to vieglāk pateikt nekā sev ieskaidrot.
jebkurā gadījumā - izturību.

Bieži vien pieņemu ka puiši izvēlas šķirties caur sms, zvanu vai skype vai pat ēpastu jo vienkārši negrib to visu piedzīvot dzīvē. Ne to ka meitenei tas jāpasaka, ne to kā viņa to uztvers, jo ir arī meitenes kas uz līdzenas vietas histērisku traci uztaisīs, vai arī sāks raudāt.. Un ko tad tam puisim darīt?

Tieši tā!

ja dzīvo kopā, vai arī regulāri satiekas 3 gadus,tad gan vajadzētu saņemties un pateikt savu satiekoties,bet ja pirmie randiņi , kaut kādas seksa, nenopietnās attiecības, tad mierīgi var visu pateikt vēstulē, sms...nav jau nemaz tik mīļš un tuvs tas cilvēks, lai saspringtu uz viņu

Jo nevēlējās tērēt laiku uz cilvēku, kas kļuvis vienaldzīgs.

Bet vispār vajag prast izvēlēties cilvēkus, ar kuriem veidot attiecības, tad šādu problēmu nebūs.

Sievietes vispār met telefonisku ignoru. Ja var telefoniski ignorēt tad pamešana pa sms ir apt ļoti čienīgs žests, jo pa sms bučiņas un milestības atzīsanās notiekās pat tad jā dzīvē nereizi neatzinušies mīlestībā.

Manuprāt, tas ir vienkārši gļēvuma un stulbības kalngals !

jo ir arī meitenes kas uz līdzenas vietas histērisku traci uztaisīs, vai arī sāks raudāt..

nu no sms jau tāpat raudās.
un pasaule ir maza.. pieredze rāda, ka bijušos tāpat agrāk vai vēlāk nākas satikt lielveikalu rindās, transportā vai uz ielas. un tad tā sajūta droši ir vēl tizlāka, ja viss izbeigts pa sms, nekā izrunāts face2face.

Un kuram čalim tad nebūs gļēvus ka pasakot meitenei ka viņš grib šķirties viņa rezultātā pārvēršas par fūriju :D

Tas katrā ziņā nav īsts vīrietis, bet liels bērns gan fiziskā gan garīgā ziņā.

nu no sms jau tāpat raudās.

Jā bet tad tas būs varbūt privātā telpā nevis publiskā vietā kur visi redz kā viena sāk raudāt kā traka vai arī atkal traci taisa.

es noteikti uzstātu uz to, ka jātiekas.
šitā nav vīriešu / puišu rīcība. tā rīkojas lupatas.

Ko tas maina, ja vīrietis ar Tevi satiktos un trim minūtēm, pateiktu, ka viss beidzies, bet ilgāk uzkavēties nevarētu, jo tiekas ar savu jauno draudzeni? Domā, ka justos īpaši labāk?

sensimilia, paldies. Un pareizi tu pateici par to tizluma sajutu satiekot pec tam. Esam jau uzkrejusi viens otram n-tas reizes. Pirmaja reize es savaa naivumaa gribeju vinu pat sveicinat, bet apravos, kad vins izlikas mani neredzam :D

jā, es justos labāk.
bet nu, katram savs. ja Tev labāk tīk sms "Robert, starp mums viss ir cauri", tad lai tā būtu. es gribētu, lai cilvēks man paskatās acīs. +vienmēr jau ir vēl kas ko izrunāt, ja attiecības ir bijušas kaut cik nopietnas.
un par to publisko telpu - nav jau tā tikšanās pie laimas jānorunā. es arī noteikti negribētu šņukstēdama braukt cauri pilsētai uz mājām, bet, tīri subjektīvi - es esmu par tikšanos ne sms.
kā jau teicu - katram savs.

Nu es kad šķīros no ilgstošām attiecībām un dzīve to darīju ar nebija viegli, jo tā laika draugs manā priekšā sāka raudāt, turējaus jau pretī bet nespēja un tad vel sienai iesita. Un ko es varēju darīt? apskaut nevarēju pat gribot... tik teikt piedod piedod, viss būs labi.. un tad ar tā sajūta ir stūlba dzīvē, pietam ka vel pēc tam uztraucos vai viņš mājās tika normāli, bet pat uzjautot to nevarēju jo kauns bija. Puisis jau bija jauks, un mums bija labi kopā, bet bijām izauguši viens no otra pārāk un tas jau tā pat ilgi bija zināms ka šķirsimies, vienkārši beigās tad es ar kārtīgi to pēdējo soli spēru.

Esmu pametusi caur sms,bet nu nebija mums nekas nopietns.

Nuujaa, laikam man vispar tai 'skirsanai' nevajadzetu but par problemu pec puisu viedokliem. Galvenais jau ir tas nopietnas attiecibas. Ja tikai satiekas kadu menesi, tas jau neskaitas. Kad tikamies, es jau par vinu vispar nedomaju, un tagad vispar nekadas romantiskas jutas un atminas man ari nav jacensas ar mokam apslapet par vinu taka. pff.

jā, es justos labāk.
bet nu, katram savs. ja Tev labāk tīk sms "Robert, starp mums viss ir cauri", tad lai tā būtu.

Piekrītu, ka katram sava izpratne. Esmu saņēmis arī tāda satura īsziņu, bet dzīve ar to nebeidzās. :)
Piekrītu arī tam, ka ir vērts izrunāt, bet, ja vienam no partneriem jau ir citas attiecības, tad, godīgi sakot, lielu jēgu sarunai tāpat neredzu.