Mamma un meita

Ir bijušas pāris sarunas, bet neko jaunu priekš manis viņa tā arī nepateica. :D Vismaz prieks, ka viņai nebija vienalga par to visu, ka atklāti un nekautrējoties runāja.

Zinu meitenes, kuru mammas ir informētas par to, uz kuru puisi nākošajam znotam draudziņš sašķiebies, tas nu, manuprāt ir daudz par traku.

Tādus gadījumus dzīvē nezinu, bet tas jau ir slimi.

Par to pieredzes stāstīšanu, nu tas man neliekas īsti pieņemami. Skaidrs, ka vajag runāt par visām tām tēmām (mr, izsargāšanās, pirmā reize, utt), bet tāpat vien klačoties par seksuālo dzīvi un pārrunāt visu ar mammu... Man tas būtu TMI. :D

Mana mamma ir tāds aukstais sievietes tips, darbaholiķe un tamlīdzīgi. Nav mums nekad bijis atklātu sarunu, ne par seksu un mēnešreizēm, ne dvēseliskas attiecību pārspriešanas. Nekas slikts jau no tā nav noticis, es tajā vecumā biju aktīva pusaudžu žurnālu lasītāja un zināju vairāk nekā varbūt pat vajadzēja :D Ja man būs meita, tad gan es centīšos būt viņai vairāk kā draudzene, ar kuru var parunāties par pilnīgi visu, kas uz sirds. Un radīšu sajūtu, ka būšu atbalsts jebkurā situācijā, jo man tā kādreiz pietrūka.

Mellanhavande - ja tas bija domāts man :D ne jau tas notiek tā - eu mammu zini, man tur tā un šitā bija, protams, visa tā saruna sākās kā problēma/neproblēma, padoma prasīšanas laikā saruna ievirzas tādā gultnē. Kāpēc gan, piemēram, man skriet pie ginekologa, kurš man reāli ir svešs cilvēks, un man kā jaunam skuķim prasīt par orgasmu, ja man ir kolosāla mamma, ar ko to varu pārunat, uzzināt daudz ko jaunu, un es atkal stāstot par sevi, viņa uzzina sev ko jaunu ;)

ak jā, un man pat brālis ar mammu ir izrunājis pilnīgi visu sīki un smalki par seksu, piebildīšu ka viņam jau ir 30 gadi, mūsu ģimenē tā nav nekāda tabū tēma....

Arielle, nē, forši, ja ir tādas brīvas attiecības ģimenē, bez aizspriedumiem vai kautrēšanās, un visiem ir labi. :) Vienkārši par sevi saku, ka nevarētu iedomāties tik brīvas sarunas, mana mamma tādas varētu atļauties, ir bijušas reizes kad sākās visādas runas, bet es nejūtos īsti ērti, ja ir jāklausās par to kas notiek vecāku guļamistabā. :D Ar draudzenēm tādā ziņā ir vieglāk.

Nē.
Ir bijušas pusaudžu laika sarunas - tiku informēta par izsargāšanos, par slimībām, seksu, mēnešreizēm un tādām lietām, par kurām, manuprāt, ir normāli informēt savu bērnu. Lai nav tā, ka 17 gados vēl domā, ka bērni no zila gaisa rodas.
Taču, ārpus tā - man nešķiet pieņemami ne ar māti, ne draudzenēm pārspriest manu intīmo dzīvi. Tas, kas notiek manā guļamistabā, ir mana darīšana.
Nespēju iedomāties, ka mēs sēdētu pie galda un runāt par to, kāds man iepriekšējā naktī bija lomu spēļu seksiņš ar manu vīrieti vai kura ir viņas un tēta mīļākā poza. Brr...nē. Tādas lietas man par viņas dzīvi nav jāzin un viņai par manējo arī ne.
Un tā kā mana māte nav pēc profesijas ginekoloģe, tad arī, ja man rastos kādas problēmas pa šo līniju, es dotos pie ārsta, nevis kafejnīcā parunātu ar māti par to, kā man tur niez vai kā man sāp labā krūts.

Mana mamma man ir labākā draudzene. Bērnībā un tīņu gados pamatīgi kautrējos kaut ko runāt vai vaicāt, visu, kas interesēja uzzināju no grāmatām, taču tagad, kad jau esmu pieaugusi, varu ar viņu pārrunāt pilnīgi visu. Tieši tāpat kā Arielle gadījumā.
Pašai par to liels prieks, ka tieši mamma ir mana uzticības persona, jo jūtos daudz labāk visas savas slēptākās domas, jūtas un problēmas izrunājot ar mammu, nevis kādu draudzeni, jo zinu, ka mamma nenodos, vienmēr sapratīs un nekad nenosodīs. Tētis gan ir cits stāsts.

Nē. Un es arī pilnīgi noteikti negribētu.

Mamma nekad neko neteica par MR - man 11 gados bija šoks, kad tās sākās - attāli tikai nojautu, kas tas ir - raudāju un mamma atnāca iedeva paketes un teica, lai bieži mainu - un viss.
Par seksu nerunājām, kad bija 16 , tad pateica, ka lai nesteidzos ar kādu pārgulēt, kad bija 18 - jautāju ka vajadzētu aiziet pie ginekologa - viņa uzjautāja vai man ir bijis sekss, es atbildēju un viņa pateica, kur labāk iet un viss.
Ar omi vairāk par šo visu runāju, bet par seksu gluži nē. Ir tā ka gribētos, lai ar mammu ir tuvākas attiecības.
Ja pašai būs meita - es runāšu nekautrējoties :)

Neatceros, ka mums būtu sarunas par intīmām tēmām - mamma vienmēr paļāvās, ka skola un grāmatas sniegs man pietiekami daudz informācijas. Jā, man gribējās, lai mamma mani vairāk par to informē, tomēr nenosodu, jo viņai acīmredzami bija neērti to darīt. Mūsu attiecības tas nav nekādi ietekmējis, joprojām esam labas draudzenes, tomēr visam ir savas robežas.

jā, periodiski ir bijušas sarunas par nosauktajām tēmām.

Ar mammu attiecības labas, taču gan man, gan viņai savulaik bija neērti par šiem tematiem runāt. Pamatā jau viņa mani nodrošināja ar attiecīgu literatūru. Mani tas pilnībā apmierināja, jo, kā jau minēju, neērti bija arī man.

Turklāt varbūt izklausīsies dīvaini, bet manā uztverē mani vecāki ir aseksuālas būtnes. Esmu pieaudzis cilvēks, saprotu, ka tā tas nav, bet ne par ko nevēlos dzirdēt, kas notiek viņu guļamistabā:)

Turklāt varbūt izklausīsies dīvaini, bet manā uztverē mani vecāki ir aseksuālas būtnes. Esmu pieaudzis cilvēks, saprotu, ka tā tas nav, bet ne par ko nevēlos dzirdēt, kas notiek viņu guļamistabā

+++

Jā, esam izrunājušas šos jautājumus. Arī ikdienā varam parunāties par visu, kas uz sirds. To es ļoti novērtēju un sargāju, jo pusaudžu gados es pat iedomāties nevarēju, ka mums būs tik lieliskas attiecības.
Par seksa pieredzi - to gan nestāstu. Nē, nu šādas tādas lietas izrunājam, bet arī labākajām draudzenēm nestāstu, ko daru guļamistabā, tāpēc negribu, lai kāds to stāsta man. Ja rastos kādas problēmas, kad nezinātu, ko iesākt tālāk, pavisam droši zinu, ka varētu iet pie mammas un izrunāt problēmu, bet tāpat klačoties par seksu, nu tas nav vajadzīgs ne man, ne viņai.

Mammai manā dzīvē bija maznozīmīga loma, līdz notika traģēdija ar manu tuvāko cilvēku tobrīd un tad es mammu ieraudzīju "citā gaismā"- sapratu, ka viņas stingrība pret mani bērnībā patiesībā bija noderīga. Tagad viņa man ir neizsakāmi svarīga, citrreiz pat nevaru aiziet gulēt, ja neesmu pārliecinājusies, ka viņa viss labi :) Mēs esam ļoti atšķirīgas gan raksturā, gan dzīvesveidā, bet tāpat esam labākās draudzenes (l)

Mums attiecības ir labas un varu ar viņu izrunāties, uzticēties, lūgt padomu. Taču, par seksu nerunāju ne ar viņu, ne ar savām mīļajām draudzenēm. Vienkārši, es nejūtos ērti ar citiem pārspriežot tik personīgas tēmas un man arī liekas, ka nevienam, izņemot mani un draugu, nav jāzin, kas notiek mūsu gultā. Man nav ''Sekss un lielpilsēta'' stila sarunu ne ar vienu. Tā man ir tāda tēma, kas attiecas uz mani un viss.
Skolas laikā, protams, tika izrunāts par MR un izsargāšanos, kā jau normāli vajadzētu būt.

NEKAD. Esmu viņai bijusi kuce, mauka, liekēde, iemesls dēļ kā nepabeidza skolu.

Skumji, ka tā. Bērns jau nav vainīgs pie vecāku jaunības vieglprātības. Ne tava vaina, ka neizsargājās, turklāt pastāv iespēja iegūt izglītību arī ja ir bērns. Bet nu katram sava dzīves uztvere.

Ne tava vaina, ka neizsargājās,

paldies, tas visu mazināja, mhm, vareji kko pretigak pateikt

Par seksu - nekad nav bijusi saruna.
Par MR - tā kā man salīdzinoši ātri sākās problēmas ar MR apjomu, bižumu, u.t.t., nekas cits neatlika kā vien to izrunāt savā starpā un attiecīgi risināt arī no medicīniskās puses.

Kopumā, man mamma saprot, ka pati to visu zinu, līdz ar to nav uzskatījusi par nepieciešamu neko no tā vēl papildus pārrunāt.