Mamma un meita

*biežumu

Ar mammu neesmu par tādām tēmam runājusi. Esmu runājusi ar kolēģi, kas ir manas mammas vecumā, tīri paklačojāmies par MR kā agrāk sievietēm gāja, kad nebija ne paketes, ne tamponi.. nu vispār neapskaužu.

Elīna, saprati savādāk nekā vajadzēja. Vienkāršāk teikt, bērns nav vainīgs pie notikumiem, kuri notika pirms viņa dzimšanas.

Nē, toreiz - pusaudža gados - mums nebija ne tādas attiecības, lai to apspriestu, ne tādas sarunas. Par to, ka man sākušās mēnešreizes, mamma uzzināja kādu gadu pēc tam.

Šobrīd mēs esam draudzenes, varam mierīgi runāt par attiecībām, pasmieties par jokiem "zem jostasvietas", tomēr tas, kas notiek mūsu katras guļamistabā, turpat arī paliek.

Es ar savu mammu runāju gandrīz par visu. Viņa man uz šīs pasaules tiešām ir vistuvākais cilvēks. Kad man sākās MR viņa uzreiz pirmā uzzināja...ar visu palīdzēja un visu izskaidroja, pēc tam veda mani vakariņās un vēl dāvanu nopirka, lai apsveiktu :D

Arī par seksu atklāti runājām. Viņai diezgan drīz arī pateicu, kad pirmo reizi izdarīju TO.

Kopumā viņa mani it visā atbalsta un mīl. Jau no kāda 16 gadu vecuma mēs jau kā labākās draudzenes, ar katru gadu tas tikai pastiprinās. Domāju, ka pateicoties tam esmu arī izaugusi ar veselīgi pašapziņu un "tīņu gadus" pārdzīvoju pavisam mierīgi un forši.

Ļoti ceru, ka man kaut kad būs meita un, ka mūsu attiecības varēs būt tikpat tuvas un mīļas.

Vienkāršāk teikt, bērns nav vainīgs pie notikumiem, kuri notika pirms viņa dzimšanas.

Elīna neļauj viņas attieksmei iespaidot sevi, nejau tu pie kautkā esi vainīga, kur nu vēl pie tādas izturēšanās. Tas, ka viņa tevi audzināja, vienalga nedod tiesības tā izteikties.

Jā, es ar savu mammu varu runāt par visu. :)

Ar mammu man attiecības vienmēr ir bijušas foršas,bet par tādām lietām nekad tīņu gados nerunājām,jo biju kautrīga,bet izglītojošas grāmatas man tika nopirktas,un tika pateikts,ja kas,lai prasu visu :) tagad gan mēdzam izkratīt sirdi par attiecību tēmām,bet par seksu ,mēnešreizēm nerunājam. Man ir super mamma :)

Varbūt nav bijušas tādas sarunās, ka nu apsēžamies un par to izrunājamies. :) Bet, sarunai attīstoties, esam nonākušas arī pie mēnešreizēm un attiecībām. :)

Ar mammu attiecības ir labas, nestrīdamies, visu ko pārrunājam. Bet nē, par seksu, cik atceros, tiešām nekad neesam runājušas, man to būtu ļoti neērti pārspriest ar mammu un viņa to noteikti zina. Par mr laikam arī nav bijusi nekāda īpaša saruna, vienīgais, pateicu, ka man sākās. Par attiecībām ar puisi mēdzu sarunās pieminēt ikdienas sadzīviskus sīkumus, bet par savām jūtām pret viņu, strīdiem, visādiem romantiskiem brīžiem utt gan neko nestāstu, nav vajadzības.

nē,tā īsti nav bijušas tādas sarunas un nav arī bijusi baigā vajadzība. Bet toties pa cik mans brālis dzīvo pie manis,tad nu es dabūnu klausīties visus viņa jautājumus utt. :D

Es neteiktu, ka manas attiecības ar mammu bija labas, bērnību un pusaudžu gadus pavadījām diez gan karojošās frontēs, bet nebija tā, ka nebija viena otrai kā plecs, uz kā paraudāt. Par MR esam runājušas, jo to tēmu vieglāk apspriest ar viņu. Arī daudz palīdzēja un atbalstīja, kad bija problēmas man ar veselību. Par seksu gan nav bijušas sarunas kā tādas. Protams, uztraukšanās, vai izsargājos, jo viņa grib, lai man nākotne būtu labāka, bet par pozām un pārējo nē. Dzīvojot atsevišķi, saprotu, ka mamma ir nozīmīga daļa no manis, lai arī cik grūtas ir bijušas mūsu attiecības. Tagad arī vieglāk ir pasmieties ar viņu un izrunāties. Kādreiz tā nebija, jo negribējās viņu ar savām klapatām par MR un pārējo traucēt.

Mana māte laikam ir īpašs gadījums-viņa ir daudz ar mani par tādām lietām runājusi. Un katru reizi man ir gribējies zemē ielīst, vienkārši man ir tik, tik, tik neērti un...vienkārši aaaaaaa!!!! Bet tā kā tā ir mana māte, tad, protams, tas viņai ātrumu nemazina pat uz mirkli! Arī tagad, kad esmu pieaugusi, un mana pieredze ar vīriešiem droši vien ir lielāka kā viņai, viņa itin bieži uzsāk sarunas par seksu, es vienkārši eju prom vai diezgan skarbi apklusinu viņu. Bet tā ir mana māte, nav neviena manas dzīves joma, ko viņa necenstos kontrolēt.

Es ar mammu varu izrunaat pilniigi visu,bet nekad neesmu izklaastiijusi detalaas savu "gultas dziivi".

Ar mammu kādreiz ļoti atklāti par to runāju. Gan par mr, gan par seksu. Kopš man pašai bija pirmās nopietnās attiecības, negribu par tādām lietām vairāk runāt. Ja vajag, parunāju, bet tā vajadzība nav bijusi jau sen.

Nav man no tām mātēm ,kurai pašai liekas ,ka ļoti svarīgi ir apsēdināt un sniegt lekciju par MR/ pubertātes periodu utml. Interesējošo info uzzināju no bukletiem/ interneta ,draudzeņu stāstiem.

Ja vairākas dienas staigāšu sašļukusi ,pajautās kas noticis... Bet zinu ,ka ar mammai riebtos ja es runātu par jūtām. Viņa pati, šķiet, par to cenšas nedomāt un nepanes tādas tēmas.Mamma uzskata "Ir problēmas, sakod zobus, paciet." Raudam viņu esmu redzējusi 3 vai 4 x mūžā varbūt) Es turpretī raudu bieži(2x mēnesī vismaz :D ) ,bet cenšos neizrādīt to nevienam, kad uznāk. Visbiežāk dušā/vannā izraudos vai spilvenā. Ja raudu kāda klātbūtnē, tad tas ir piiilnīgs sabrukums, bezspēks.

Man mamma ir kā laba draudzene vienmēr bijusi :)

Man loti patiik ,ka mana maza radinieciite loti daudz man uzdod jautaajumus par "savaam lietaam"-mees taa smuki varam parunaat par "vinas simpaatijaam" uttMan pasai nav meitina ,un taapeec sis cilveecins man ir iipasi tuvs-taads nepiepildiits sapnis!

Ar mammu ir ļoti labas attiecības, bet šīs tēmas, praktiski nevienu no tām, ar viņu necilāju un nekad neesmu cilājusi.
Ja viņa kaut ko iesāka, es vienkārši gāju uz citu istabu.

Varu runāt par visu, tomēr intīmo dzīvi un citus svarīgas mūsu ģimenes lietas neapspriežam. ie jautājumi attiecas tikai uz mani un vīru.