Privātīpašnieciskums attiecībās

 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Diskusiju tēma par vīrieša atgriezšanos pie viņa bijušās lika man aizdomāties par dažiem fundamentāliem jautājumiem.
Kādēļ tik daudzi cilvēki - gan vīrieši, gan sievietes - iedomājas, ka partneris ir viņu privātīpašums? Manuprāt, pāri kopā satur tieši abu partneru vēlme, nevis pienākums. Es domāju, ka tas arī ir īstais attiecību skaistums, ka divi cilvēki ir kopā, jo tā jūtas laimīgi. Daudziem partneriem, esot kopā ilgāku laiku, rodas pieradums un ilūzija, ka viņu attiecības ir kas pašsaprotams un neatņemams. Ja partneris vēlas izbeigt esošās attiecības, viņš tiek uzskatīts par nodevēju un nelieti, kas laupījis laimi un sāpinājis. Vai tā patiešām ir? Vairumā gadījumu pāris izjūk tādēļ, ka viens no partneriem ir atradis, viņaprāt, labākas attiecības vai arī jūtas noguris no jau esošajām. Kurš ir vainīgs šādā situācija - tas, kurš vēlas šķirties, vai otrs partneris, kurš nespēja piesaistīt, savaldzināt, darīt laimīgu to pirmo?
Pazīstu vīrieti, kurš draudēja fiziski izrēķināties ar savu sievu, jo viņa vēlējās šķirties. Lai arī tie bija tukši draudi, tomēr viņš centās diskreditēt bijušo laulāto un bojāt viņas nākamās attiecības. Uzskatu, ka šāda rīcība no vīrieša puses vērtējama kā nožēlojama, jo, šādi rīkojoties, viņš pazemoja, pirmkārt, sevi, nevis bijušo sievu.
Ikvienam ir tiesības jebkurā laikā pārtraukt attiecības, minot vai neminot sava lēmuma iemeslus. Lai arī tas var izklausīties ciniski, tomēr esmu cieši pārliecināts, ka tieši šīs tiesības jebkurām attiecībām piešķir to īpašo skaistumu un apziņu, ka partneris ir kopā ar konkrēto cilvēku jūtu, nevis pienākuma dēļ.
Saprotams, ka privātīpašnieciskums rada slimīgu greizsirdību un vēlmi agresīvi aizstāvēt savu "īpašumu". Vēsturei zināmi daudzi piemēri, kad greizsirdības uzplūdos izdarīti smagi noziegumi. Kāds tam visam sakars ar cilvēcību, vēlmi darīt labu partnerim? Protams, nekāds, tādēļ uzskatu, ka privātīpašnieciskums un greizsirdība ir indivīda pašapziņas problēmu vai sociopātijas izpausme.
Krāpšana - arī ļoti neviennozīmīgs temats, par kuru atļaušos izteikt savu viedokli. Es nosodu melus, krāpšanu un dotā vārda neturēšanu; uzskatu, ka vispirms ir jāizbeidz esošās attiecības un tikai pēc tam jāķeras pie jaunu veidošanas. Taču nekādā ziņā neatļautos izspiegot savu partneri (draudzeni/sievu), pratināt vai pārmest viņai kaut ko. Ja uzzinātu, ka viņa ir, piemēram, rakņājusies manā telefonā, datorā u.tml., tad, visticamāk, pārtrauktu attiecības, jo šādas darbības uzskatu par klajas necieņas izpausmi pret sevi. Ja cilvēks netic manam vārdam, kāda jēga ir būt kopā ar tādu?
12.07.2014 18:37 |
 
Reitings 1660
Reģ: 22.03.2014
Lottie fnenorejiet, bet ģimenes apstākļu dēļ esmu nonākusi finansiālā atkarībā no viņqa, dzīvoju pie viņa un vēl nekur nevaru aiziet, bet būs ļoti sāpīgi, kaut gan ir bijis daudz skaistā.

Principā šīs ir manas pirmās attiecības, kur atdevos cilvēkam garīgi un fiziski..
12.07.2014 19:42 |
 
Reitings 4703
Reģ: 20.04.2012
Story,

atbildi man lūdzu uz vienu jautājumu - kas ir mīlestība?
12.07.2014 19:43 |
 
Reitings 1660
Reģ: 22.03.2014
Iekšā sev arī saprotu, ka esmu šausmīgi nokompleksojusi un dzīvoju ar domu, ka neviens vairāk nepievērsīs uzmanibu!
12.07.2014 19:44 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Man tomēr gribētos teikt, ka MĒS esam atbildīgi par to, kurus pieradinam.
Tik pat labi var šo apskatīt no otras puses, proti egoisms ir arī tajā faktā, ka vēlas vienkārši aiziet savtīgos nolūkos meklēt laimi citur, nevis strādāt pie esošajām attiecībām.Nav tādas patiesības. Ir cilvēki AR atbildības sajūta, cieņu un vēlmi veidot kopīgu nākotni. Un ir tādi, kuriem šis viss ir ļoti attāls.

Nekur neesmu apgalvojis, ka attiecības obligāti ir jāpārtrauc; tikai sacīju, ka ikvienam ir tiesības tā rīkoties. Piekrītu, ka mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām, taču kā rīkoties situācijā, kurā abiem partneriem piemīt gan cieņa, gan atbildības sajūta, taču viens no tiem vairs nevēlas kopīgu nākotni ar otru? Tātad tas, kurš vairs nevēlas, kļūt par egoistu?
12.07.2014 19:46 |
 
Reitings 6040
Reģ: 09.03.2012
DIO, es domaju, ka mums ir dazadas uztveres par milestibu un attiecibam, no Tevis es saprotu, ka atbildiba ir jauznjemas tam, kursh grib aiziet, es neuzskatu, ka ir jauznjemas. Drizak jaatbriivo otrs no neveiksmigas laulibas vai attiecibam, jo vienmer kads bus cietejs, attiecibas, kur nav milestibas.

Man milestiba ir cienja, labsajuta, saprtane, miers majas, uzticiba, rupes par otru!
12.07.2014 19:48 |
 
Reitings 820
Reģ: 28.04.2012
DIO, tātad, ja es esmu kopā ar kādu, piemēram, 5 gadus, bet beigās saprotu, ka neesmu laimīga, tad mans pienākums ir vienalga sēdēt tajās attiecībās vēl 5 gadus, jo ja es izdomāšu, ka tomēr gribu būt laimīga, tas būs briesmīgi bezatbildīgi un bezgodīgi no manas puses un man nepiemīt cieņa? Tad sanāk, ka cilvēkam pa varītēm jāpaliek kopā ar pirmo, ar ko viņš ir saticies, jo tā taču rīkojas atbildīgi cilvēki - sēž kopā ar to vienu, kaut sen nav jūtu, jo aiziet jau tikai tie, kam ''atbildība, cieņa ir attālas''.

Tu varbūt arī sievietei, kuru sit vai kuras vīrs ir briesmīgs kontrolētājs, ieteiksi palikt un ''kopt attiecības''???
Neesi dzirdējusi, ka mēdz būt gadījumi, kad izstiepies vai saraujies, neko nevar glābt, jo vienkārši nav vairs pilnīgi nekā kopīga, nekādu emociju vienam pret otru. Tad pareizākais būtu nevis šķirties un atrast (abiem) kādu, ar ko būt laimīgiem, bet sēdēt kopā un mēģināt visu mūžu atdzīvināt to, kas ir miris?
12.07.2014 19:50 |
 
Reitings 4703
Reģ: 20.04.2012
Story,

arī manā izpratnē mīlestība ir Tevis nosauktās. Un ja diviem indivīdiem, kuri ir kopā ir vienāda izpratne par vārdu mīlestība( Kā jau minēju savā pirmaja komentārā), tad tāda aiziešana un egoisms kā vārdi nepastāv :) Tas ir tas ko gribēju pateikt.
12.07.2014 19:53 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Tajaa briidii,kad es aizgaaju no pirmaa viira ,man bija pilniigi zudusas pret viiru juutas,ko sauc par kaisli...es varu teikt pilniigi atklaati -noteikti biju piekeerusies vinam ,kaa savam braalim...gruuti paskaidrot.
12.07.2014 19:54 |
 
Reitings 6040
Reģ: 09.03.2012
Emmanuelle, toeshi taa, bija pazudusi kaisle, bet ja virs tev teiktu, es tevi milu, cienu, Tev jabut kopa ar mani, jo mes abi esam atbildigu par to ko esam pieradinajushi-'Tu butu palikusi ar vinu??!
12.07.2014 19:57 |
 
Reitings 2209
Reģ: 29.01.2014
Sievietei jau nekad nepatiks, ja vīrietis savu laimi pie viņas pupa atradīs. Viņas reāli mūk no tādiem. Tāpēc manā galvā rādies paradoks, ka vīrietim jābūt laimīgam neatkarīgi- būs vai nebūs viņam tā neapmierinātā, kas kādreiz likās jauka un mīļa. Vienkārši jābūt un savā ziņā skumji...
12.07.2014 20:06 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Piekriitu DIO, ka attieciibas ir atbildiiba pret otru cilveeku un, ja reiz uzsaakam attieciibas, tad esam atbildiigi arii par savaam juutaam pret sho cilveeku. Uz pasaules ir ljoti daudz vieglpraatiigu cilveeku, kas shodien miil, bet riit jau nemiil, shodien precaas, bet riit shkjiraas. Un nav tas normaali, jo taa tiek nodariitas saapes otram cilveekam pilniigi bez iemesla. Vai tad tieshaam tik gruuti ir kritiski paskatiities uz savaam juutaam jau laiciigi?...

Taapeec mans ieteikums buutu - attieciibas uzsaakt ar atbildiibu, ka tiks dariit viss iespeejamais, lai tik driiz shii miilestiiba (cienja, sapratne, uzticiiba u.t.t.) nezustu.

Protams, nav viss tikai balts un melns. Ir attieciibas, kuras nav iespeejams glaabt, lai vai kas tiktu dariits. Bet arii tad - aiziet bez paskaidrojumiem?... Ljoti cietsirdiigi pret otru..
12.07.2014 20:07 |
 
Reitings 895
Reģ: 14.04.2010
Kurš ir vainīgs šādā situācija - tas, kurš vēlas šķirties, vai otrs partneris, kurš nespēja piesaistīt, savaldzināt, darīt laimīgu to pirmo?


Manuprāt, neviens nav vainīgs. Dzīvē notiek visādi. Manuprāt, galvenais cilvēkam ir būt laimīgam un ja viņš nevar būt laimīgs, piemēram, ar mani, tad es neredzu jēgu turēt viņu nelaimīgu tajās attiecībās. Man pašai būtu nepatīkami būt attiecībās, kurās otrs nav laimīgs un tāpēc mani aiz muguras krāpj. Tad labāk izšķirties, nevis otru krāpt.
Es piekrītu šeit rakstītajam. Katram ir tiesības pārtraukt attiecības, ja viņš tās vēlas pārtraukt. Nedrīkst pārmes sievietei, kura ir ļoti nelaimīga savās attiecībās to, ka viņa vēlas aiziet un būt laimīga ar citu. Nevar mēģināt viņu spiest palikt vai kaunināt un saukāt par bezatbildīgu. Tas pats, protams, arī uz vīriešiem attiecināms.
Man liekas, ja nav pa ceļam, ja nav īstie, tad prātīgāk ir atlaist otru. Diez vai visi, kas 16 gados iesaistās attiecībās, ir kopā arī 26 gados. Un vai viņiem to var pārmest?

Kaut kāda spriedelēšana no sērijas - tev jāpaliek ar mani kopā, jo tā dara atbildīgi cilvēki un tu esi atbildīga par to, ka pirms 10 gadiem mēs sagājām kopā...man atgādina stulbas ziepeņu drāmas, kur viens otru ar zobiem un nagiem grib noturēt.
Sanāk, ka piemēram, Emmanuelle ir bezatbildīga, egoistiska un viņai cieņa ir tāla lieta, jo viņa aizgāja no sava pirmā vīra un apprecējās otro reizi?
12.07.2014 20:11 |
 
Reitings 6040
Reģ: 09.03.2012
Indie

+++++++
12.07.2014 20:13 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Indie, nav man tiesiibu nosodiit Emmanuelli, bet esmu paarliecinaata, ka ar shobriideejo praatu vinja noteikti speetu saglabaat pirmaas lauliibas.

Par lauliibaam vispaar atsevishkjs gadiijums... Es tieshaam nesaprotu, kaapeec masveidaa cilveeki precaas un shkjiraas. Vai tad tieshaam ir tik nereaali noveerteet savas juutas un attieciibas, lai nespertu sho neapdomiigo soli?...
12.07.2014 20:28 |
 
Reitings 6040
Reģ: 09.03.2012
. Vai tad tieshaam ir tik nereaali noveerteet savas juutas un attieciibas, lai nespertu sho neapdomiigo soli?...


Sobrid man liekas, ka esmu gatava but kopa ar sho cilveku visu muzhu, kas man ir, bet neesam mes gaishregji un nezinam kas bus peec 5,10,15 gadiem...

Protams, kadreiz gimene skaitijas lielaka atbildiba neka tagad, vismaz es to redzu no saviem vecakiem, lai vai kas vinji neshkjiras un esmu iemacijusies, ka es ari glabsju visu, lidz pedejam, bet tomer - mes nezinam, kas ar mums notiks, kaa mus dzive savedis. Es nepieprasu no sava partnera muzhigu kopa bushanu, jo nekad neko nevar zinat..
12.07.2014 20:37 |
 
Reitings 4703
Reģ: 20.04.2012
Mūsu ģimene ir noteikti liels pamats tam kā notiks ar mums, vai gluži otrādi nenotiks.
Mani vecāki ir bijuši un ir joprojām liels piemērs, laimīgs pāris un vismaz manā klātbūtnē vai citu priekšā neesmu dzirdējusi aizvainojumus, dzīves pamācības un skaidrošanās, tā vietā ir valdījusi saticība un harmonija.
Neons, noteikti Tev pievienojos (Man jau likās, ka no Marsa esmu nokritusi un varbūt esmu arī :D)
12.07.2014 20:49 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Manurpāt, ir vērts cīnīties par attiecību saglabāšanu vienīgi tad, ja abi partneri vēlas būt kopā, bet radušies kādi šķēršļi, kas to liedz. Taču gadījumā, kad viens no partneriem ir atradis, viņaprāt, labākas attiecības, neredzu jēgu attiecības turpināt. Uzskatu, ka cilvēks nevar būt atbildīgs par to, ko viņš jūt vai nejūt, turklāt jūtas ar laiku mainās.
12.07.2014 21:00 |
 
Reitings 571
Reģ: 03.03.2012
Manurpāt, ir vērts cīnīties par attiecību saglabāšanu vienīgi tad, ja abi partneri vēlas būt kopā, bet radušies kādi šķēršļi, kas to liedz. Taču gadījumā, kad viens no partneriem ir atradis, viņaprāt, labākas attiecības, neredzu jēgu attiecības turpināt. Uzskatu, ka cilvēks nevar būt atbildīgs par to, ko viņš jūt vai nejūt, turklāt jūtas ar laiku mainās.


Perfekti pateikts.
100% piekrītu
Neesmu nožēlojusi nevienu no reizēm, kad izbeidzu attiecības. Par pirmspēdējo pat priecājos, jo draudzene pastāstīja, ka viņš šobrīd ir precējies un nesen sagaidījis meitiņu. Es domāju, ka mēs abi šķīrušies esam daudz lamīgāki jaunās attiecībās, nekā būtu, ja smaktu abi kopā tur, kur vairs nekā nebija.

Taču, tagad zināšu kas notiek viņu prātos un kur rodas sievietes, kuras ir gatavas paciest pilnīgi visu no vīrieša puses un dzīvot kaut vai katru dienu raudot, bet no attiecībām prom neiet. Un tā līdz mūža galam ciest un kopt attiecības, lai gan jau sen varēja būt laimīgas ar citu.
12.07.2014 21:36 |
 
Reitings 102
Reģ: 23.06.2014
Domāju, ka daudzas problēmas rodas, ja patiesu mīlestību sajauc ar pliku kaisli..
Ja attiecības balstās uz kaisli, tad, protams, pāris šķirsies, jo nav jau īsti nekas dziļāks, kas viņus vienotu.

Un tur jau tā lieta - kaisle ir tiiik forša acu aizmālēšana. jo attiecību sākumā tu to cilvēku tāaa gribi, alksti būt viņa tuvumā utt., bet tad hormoni sāk samazināt savas dozas.(~pēc 3 gadiem kaput :D) Vairs nav Tas un pie visa vainīgs feniletilamīns. draņķis tāds :D
Tooomēr, ja skatās no kvantu fizikas viedokļa - sākumā ir mūsu domas, kas ietekmē mūsu hormonus... beeeet tas jau ir garš stāsts.))

ja kāds atbildētu uz jautājumu, kādā veidā "taureņus vēderā" + patiesu mīlestību saglabāt to sākotnējā līmenī visu atlikušo mūžu.. mēs dzīvotu pavisam citā pasaulē!
Esmu optimiste un domāju, ka tāds (domāšanas/dzīves)veids noteikti ir.)
12.07.2014 22:22 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Un atkal jau veeleetos uzsveert to, ka nevajag braukt no viena graavja otraa. Slimiiga greizsirdiiba, regulaara otra cilveeka paarbaudiishana ir pirmais graavis. Otrais graavis ir akla uzticiiba otram cilveekam pat tad, kad ir aciim redzams ka otrs kaut ko sleepj. Ja viirs/sieva peec ntajiem gadiem peekshni ne no shaa ne no taa izmainaas, saak iet uz WC ar telefonu, ir tramiigs ja pieiet klaat datoram, tad uzskatu ka ir otram cilveekam tiesiibas uzzinaat patiesiibu, kaut vai ja tas prasiitu nelielu izmekleeshanu. Otra galvaa neieliidiisi, taapat ir arii daudz taadu tipaazju, kuri labaak otru kraaps nekaa skjirsies gadiijumaa, ja juutas ir apdzisushas. Patiesiibas uzzinaashana dod kraaptajam iespeeju pielikt shaadaam attieciibaam punktu, jo cik esmu noveerojusi, ja miil, tad censhaas otra riiciibaa atrast attaisnojumus un vieniigais veids kaa ieskatiities aciis patiesiibai ir piekjert otru melos.
Taapat ir ar attieciibu izbeigshanu. Dazi nav iemaaciijusies to, ka pie attieciibaam ir jaapiestraadaa, lai neiestaatos rutiina. Taados gadiijumos ir veerts izrunaaties ar partneri un sarunaat, ka abi pameegjinaas kaut ko uzlabot, un skjirties tikai tad, ja nekas nepaliidz. Cita lieta, ja cilveeks redz otru labaak ejam no maajas aaraa nekaa atgriezjamies.
12.07.2014 23:15 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits