tēvs strādā citur

Atradi problemu, kur ta nav.
Ko tad vinam darbu pamest? :D
Pie visa pierod berni.

Citi tēvi pazūd uz 2vām nedēļām un ilgāk, jo tāds darbs. Sāc jau no mazotnes stāstīt, ka viņš darbiņā utt. Pieradīs.

Un kāds būtu Tavs problēmas risinājums? Sūkāt īkšķi, bet tēvs vienmēr būs mājās!? Ko tad darīt jūrnieku bērniem, tie laikam visi ir traki, ne! :D

ne jau tādā nozīmē domāju bet nu vienkārši jautāju vai tas nav grūti priekš viņas. Tad ir tad nav.

Tieši tā, pieradīs, vēlāk sapratīs. Svarīgi, lai arī vīrietis pats ar viņu runā, turklāt daudz. Lai bērnam ar gadiem nerastos sajūta, ka tētis nav/nebija klāt viņa dēļ.
Viņš kaut kur uz kuģiem/avio/mežā strādā? Ja nē... Otrs variants, ja vien Tevi nekas netur tur, kur esi, pārvākties tuvāk, lai varat normāli dzīvot kopā.

Protams, tas ir grūti.. bet vai nevar pārcelties tuvāk tēva darbiņam?

Domāju,ka nākotnē tas var bērnu ietekmēt negatīvi, jeb bērna attieksmi pret tēvu. Ja tā turpināsies mūžīgi, tad bērns ,kad izaugs , tad sapratīs,ka tēvs nekad nebija blakus un tajā tīņu spītības vecumā var tā kā atteikties no tēva vispār.

nu iespējas nav tādas pārvākties. nepelna tik daudz lai varētu atļauties dzīvokli. ja strādātu abi būtu savādāk, bet kur es dzīvoju darbu atrast vispār praktiski nereāli. un patreiz izskatās ka tiešām uz ilgu laiku tā būs

Domāju,ka nākotnē tas var bērnu ietekmēt negatīvi, jeb bērna attieksmi pret tēvu.

Ja pati beerna maate bernam neteiks, redzi, cik teevs slikts, ka atkal mus pamet, nesedes ar izraudatam aciim tad, kad teevs dodas prom, bet bernam stastis, ka vinjs dodas uz darbinju pelnit naudinju, lai varetu pec tam nopirkt foršas rotallietas, kopigi kaut kur aizbraukt utt., tad nekadas traumas bernam nebus. Viss atkarigs no taa kaa to visu bernam pasniedz. Man vienai draudznei draugs jurnieks. Abi ar bernu ierikoja kalendaru, pec cik dienam tetis bus majas, katru dienu vienu dienu izsvirtojot. Draudzene stastija bernam, ko vinji daris, kad tetis bus majas utt. Berns saprata un pa maju saukdams tevu neskraidija.

Atrod bērnam jaunu tēti :D A kā dzīvo dāmas, kam vīri jūrnieki?

Ja stāstīsi bērman ka tētis strādā un nevar tāpēc bieži būt kopā ar viū viss būs labi.

Bet pati esi apmierināta, ka tikai 1 dienu nedēļā redzi bērna tēvu?

Tas vairak atkarigs no mammas, ka vinja to pasniedz un ka jutas.
Ja mamma pati negativa, berns jut. Zinu, ka tas ir, jo mans tevs biezi atradas komandejumos, bet vienmer, kad atbrauca - tie mums bija svetki! Vakarinju galds, kukas, augli!, davanas! Un nekad nejutu, ka man nebutu bijis tevs, jo mamma kaut ka tik labi organizeja musu laiku, ka nejutu mazak mileta vai baigo vajadzibu pec teva - zinaju, kad vins bus un kas tad notiks.

Zinu pariti, kur virs dzivo Riga, berns ar mazo arpus Rigas, virietis pats teica, ka labak ir ka ir, kad atbrauc nedelas nogales, savadak parak biezi stridas un kam tas ir vajadzigs?

Laboju - mamma ar mazo ne berns ar mazo :D

Ja Tu bērnam stāstīsi, ka tētis brauc uz darbu, ka viņš atgriezīsies, bērns to sāks saprast un pieņemt. Vispār jau 11 mēneši ir ļoti maz, tiešām bērns kreņķējas, jo tētis brauc prom? Viena diena kopīga laika ir maz, bērnam jau vajadzētu pierast. Bet es spriežu par savu mazo radinieci - tētis strādāja visu dienu, nu tiešām tā, ka viņa redzēja viņu tikai pirms pašas gulētiešanas uz kādu stundiņu. Kad jau sāka pa vārdiņam teikt, arī staigāja pa māju un teica - teta, teta, bet neizskatījās, ka viņa skumtu, vienkārši zināja vārdiņu un to teica katru mīļu brīdi. Mamma viņai stāstīja, ka tētis pelna naudiņu, lai viņai pirktu kleitas. Nezinu, vai viņa to saprata, bet vienmēr ļoti smaidīja, kad viņai to pateica :D

Protams ka bērnu tas var ietekmēr, bet viss ir atkarīgs arī no tā kā bērnam pasniedz to informāciju. Ja tēvs pats kamēr ir mājās visu laiku velta bērnam, tad bērns iespējams vēlāk nekādu lielu bēdu par to netaisīs, bet ja arī bērns nedabū uzmanību kad tēvs ir mājās tad gan tas var slikti beigties.

Lai nu kā, neuzskatu ka ir lielas izvēles ko iesākt, jo tēvam tomēr ir jāstrādā, ja nu vien ir iespējams kaut kā biežāk tikties, kaut vai kopā pastaigāties vai nu kaut ko, bet es jau nezinu par kādu darbu iet runa.

Protams,ka tas ietekmee negatiivi,bet tapec tev pashai ir jaarunaa ar beernu un jastasta,kapec teetis taa dara,lai beerns nedomaa,ka vinjs visu laiku pamet. :)

Es tomēr piekrītu, ka tas ir atkarīgs no attieksmes un kā bērnam tas tiek pasniegts. Vai tā viena diena ar tēti kopā tiek ļoti gaidīta ar tādu svētku sajūtu vai ar tādu nu re- tētiņš arī atvilcies beidzot. Bērni saprot daudz vairāk kā mums šķiet. :) Protams - mamma nespēs aizstāt tēti un tas arī nav vajadzīgs, ne vienmēr ir iespēja laiku pavadīt visiem kopā vai pārcelties kaut kur tuvāk, lai redzētos katru dienu. Tāda ir dzīve.

Ko darīt? Pašai meklēt darbu, lai bērns ar tēti mājās dzīvo, pierast, meklēt vēl kaut kādus risinājumus. Katrā ziņā - mirstamā kaite nav.

Oj, man bērnībā arī sākumā bija tā, ka tēvam bija ik pa laikam jāaizbrauc prom, bet es bez mātes varēju iztikt kaut vai mēnesi, bez tēva - ne ilgāk kā vienu dienu. :D Es tā arī nepieradu. Atrisināja visu tikai tas, ka tēvs varēja sākt ņemt līdzi mani uz darbu un ļoti daudz laika pavadījām kopā, tad nu man bija lielie prieki. Bet nu lai veicas. :)

cik tad talu vins strada?

tiesam parcelties butu vieglak,