Nezinu vairs, kā tikt ar sevi galā!

 
Reitings 197
Reģ: 09.04.2013
Sveiki. Saskaros ar faktu, ka netieku pati ar sevi vairs galā vai vienkārši nesaprotu, kas ar mani notiek.

Man ir 20 gadi un mani ļoti daudz kas un daudzi kaitina. Ja man jāsāk ar to, kas ir tas, kas mani kaitina, tad es godīgi, liekot roku uz sirds, varu teikt, ka es NEZINU!
Var būt diena, kad viss ir ļoti jauki, baudu laiku ar līgavaini un pēkšņi kaut kāds klikšķis un es sāku uzvilkties, stresot, atcērtu, kļūstu ļoti viegli aizkaitināma. Bet tam visam pat nav bijis iemesls, jo viss taču līdz tam bija lieliski.
Jau tīņu gados ievēroju, ka esmu ļoti viegli aizkaitināma. Bieži izrunājos, atcirtu vecākiem, kaut vai pati sapratu, ka tā noteikti nevajadzēja darīt.

Ārpus mājām, tiekoties ar draugiem, paziņām, kolēģiem, man viss ir kārtībā. Es jūtos labi un mani nekas nekaitina. Līdz ko es atnāku mājās, tā atkal viss sākas no jauna. Saprastu, ja līgavainis darītu kaut ko tādu, kas man nepatiktu, bet tā nav. Mani viss apmierina, taču vienalga esmu uzvilkta.

Atvaļinājumā aizbraucu pie vecākiem. Pirmās dienas viss ir jauki. Tad sāk parādīties mans augstais tonis un kļūstu strauja raksturā un asa.

Un tas jau ir gadu gadiem.
Itkā man tētis ir ļoti straujas dabas, bet vai tas var iedzimt?

Mani vienkārši šis, mans raksturs, ja to tā var nosaukt, beidz nost!
Kas tas ir, kas ar mani notiek?

Attiecībās problēmu nav. Esam laimīgi 4 gadus kopā. Protams, patīk paflirtēt arī ar kādu citu, bet tas nav iemesls tam, lai es teiktu, ka neesmu laimīga savās attiecībās. Draudzenes pat ir ievērojušas, ka mani mans puisis/līgavainis lutina ļoti. Nav par ko sūdzēties.

Vienkārši vairs nesaprotu sevi un savu neomu, aizkaitinātību un dusmas!

Palīdziet man ar skaidrojumu šim visam! Es nevaru jau pāris gadus divus atrast iemeslu savai problēmai.
Man daudzi ir teikuši, lai mēģinu visu uztvert daudz mierīgāk, ne tik saasināti.. bet nespēju!
Vai tiešām man ir lemts kļūt par depresīvu stresotāju?

Ar cieņu,
A!
12.07.2014 00:01 |
 
Reitings 177
Reģ: 06.07.2014
Hmmm... Bet kaut kas taču ir, kas liek tā Tev uzvesties. Neesi nekad viņam jautājusi - kāpēc Tu uzvilkies, kā viņam šķiet, kāpēc tas sākās utt. Nu es domāju, kā tas izskatās no malas?
12.07.2014 00:44 |
 
Reitings 177
Reģ: 06.07.2014
Vēl man ienāca prātā - ar ko Tu esi nodarbināta? Varbūt ir pārāk daudz brīva laika. Ja visu laiku būtu kāda nodarbe, laiks būtu aizpildīts, nebūtu laika kašķēties, dusmoties un princešoties.
12.07.2014 00:48 |
 
Reitings 197
Reģ: 09.04.2013
Marta

Esmu pārrunājusi šo problēmu ar viņu. Viņš saka,ka jau pieradis ir pie šādiem dusmu uzplūdiem un neņem vērā tos. Viņš pēc dabas ir nosvērts, mierīgs. Labāk paklusēs. Es esmu tāda- kas uz mēles, tas bez aplinkiem tiek izspļauts un vēl saasināts.

Ir tā- es sapsihojos, izārdos uz puiša un pēc 5min es lūdzu piedošanu, jo zinu, ka vispār tam nebija nekāda iemesla!

Viņš domā, ka tas varētu būt, jo man tētis ir tāds. Arī bieži aizsvilstas un viss iet pār mammas galvu!

Es nezinu!! sarežģīti..
12.07.2014 00:48 |
 
Reitings 197
Reģ: 09.04.2013
No pirmdienas līdz 5dienai man ir darbs.
5dien, 6dien man ir skola!
Un reāli, man paliek 1 diena atpūtai, kuru varu pavadīt kopā ar mīļoto!
12.07.2014 00:49 |
 
Reitings 197
Reģ: 09.04.2013
es nezinu vai šis fakts kaut ko izsaka, bet- kad iedzeru, vot tad es palieku ļoti mierīga. Es atslābinos!
Ja citiem ir tā, ka alkohols izsauc agresiju, tad mani viņš nomierina!

Bet katru dienu jau nevaru dzert, lai nestresotu :D
12.07.2014 00:52 |
 
Reitings 197
Reģ: 09.04.2013
Un vēl, man ir ļoti nejaukas rakstura iezīmes- esmu ļoti nepacietīga... Man vajag visu tūlīt un tagad! Neiecietīgums!
12.07.2014 00:53 |
 
Reitings 177
Reģ: 06.07.2014
Jā, bet Tu saproti, ka viņš var 4 gadus pacietīgi klusēt, teikt, ka to pacieš, bet kādu brīdi varbūt viņā notiks iekšējs lūzums, un viss. Punkts. Un Tu tikai tajā pašā laikā domā - viņš ja man tāds kluss, mirīgs, visu pacieš utt. Bet ar vadzis vienā brīdī lūzt, kad pilns.
Es sliecos domāt par kaut kādiem psiholoģiskaiem treniņiem, dusmu savaldīšanas programmu. Jo reāli saku - tagad viņš cieš, bet vienā brīdī tas var beigties. Un tas ka Tavs tētis tāds, tas nav mekāds arguments. Tev ir jāmainās. Jo pēc tam var nākties kost pirkstos.
12.07.2014 00:54 |
 
Reitings 197
Reģ: 09.04.2013
Un piemēram arī tajās dienās, kad atnāku no darba. Man ir idille- es negatavoju. Man gatavo mīļotais. Man riebjas gatavot.. Tikmēr skatos kādu labu filmu- pie tām es aizmirstos.. Bet filmas arī reiz beidzas....
12.07.2014 00:54 |
 
Reitings 177
Reģ: 06.07.2014
Tu esi vienīgais bērns ģimenē? Ja jau esi neiecietīga? Mazliet kļūdas Tavā audzināšanā ir pielaiduši vecāki, bet to mēs tagad nešaksim iztirzāt. Pretējā gadījumā Tu rēķinātos ar visiem un apzinātos ko sāpīgu ar vārdiem nodari tuvākajiem.
12.07.2014 00:57 |
 
Reitings 2267
Reģ: 01.06.2014
Vēl divi minējumi - abi ir pretēji. Iespējams, būs greizi, bet varbūt derēs apdomāšanai:

1) ja tev šādi emocionālie izvirdumi ir jau ļoti ilgi, iespējams, tu neesi garīgi izaugusi no tīņu gadiem, kad šādi psihi daudziem parādās. Parasti jau bērni, tīņi psiho, kad neiegūst kāroto, kad nevar kaut ko atrisināt. Manuprāt, taisnība ir arī Martai - tu izprasi šādi uzmanību, no sevis piemetināšu - tu gaidi no citiem to uzmanību, ko velti viņiem (kā pati saki - lielāku). Normāli no tā visa būtu jāizaug un jāsāk uzvesties adekvātāk.

2) tev gadījumā šis viss nesākās neilgi pirms vidusskolas beigām, pēc tās, sākot studijas vai darbu? Cik pamanīju, daudzi jaunieši tajā laikā mainās, jo mainās vide, cilvēki apkārt viņiem, viņi sāk saprast, ka beidzot sākas pieaugušā dzīve. Tu varbūt šādi izrādi savu stresu, neziņu par turpmāko dzīvi, bet to vajadzētu atrisināt (kā - te jau daudz ieteikumu).
Tas uz tevi neattiecas laikam jau, bet es arī pamanīju, ka ļoti daudzi starp man pazīstamajiem tieši uzsākot studijas/pirmajā studiju gadā izšķīrās ar saviem ilggadējiem draugiem, jo pēkšņi saprot, ka intereses, dzīves ceļi atšķiras.
12.07.2014 00:58 |
 
Reitings 177
Reģ: 06.07.2014
Bet varbūt pamēģini kopā ar viņu gatavot - iespējams arī aizmirsīsies, sagādāsi gandarījumu vispirms sev, tad viņam. Un tā arī gatavojot nomierināsies, izpaudīsies, Tevi pēx tam uzskavēs, novērtēs.
12.07.2014 00:59 |
 
Reitings 2267
Reģ: 01.06.2014
Puisis ilgi neizturēs. Kurš gan šādu uzvedību ilgus gadus izturētu? Ja nepametīs tevi, tad sāks darīt kaut ko citu tev nepatīkami.
12.07.2014 01:01 |
 
Reitings 197
Reģ: 09.04.2013
Marta
Savus 17 dzīves gadus esmu bijusi vienīgais bērns ģimenē.. bet es neesmu lutināta!
Mamma arī nesaprot, kur manī šī iezīme- visu un uzreiz!

Bet ja man nepatīk gatavot? Ir reizes, kad kopā šo to uztaisām un ir retas reizes, kad es uztaisu.. bet tas nav pietiekami, lai es teiktu, ka man ar lielāko prieku gribētos doties uz virtuvi gatavot.
12.07.2014 01:03 |
 
Reitings 177
Reģ: 06.07.2014
Man tā šķiet, ka Tu esi kaut kā ņēmusi virsroku, un puisis īsti nemaz nevar Tev ko iebilst. Tā nav? Tu diktē visu parādi, viņš tikai pieslīpējas Tev. Bet es jau atkārtoju - ilgi viņš to neizturēs.
12.07.2014 01:04 |
 
Reitings 177
Reģ: 06.07.2014
Nu re, Tu uzreiz iecirties - man mepatīk gatavot un punkts!!! Bet Tu esi pamēģinājusi? Pie speciālista, ar labiem instrumentiem, aprīkojumu, skaistiem traukiem? Ja nepamēģināsi, tad ar tādu nepatīk arī nekas nenotiks!
12.07.2014 01:06 |
 
Reitings 678
Reģ: 29.01.2014
Nu man ir līdzīgi tev, viss ok līdz pārnāku mājās. Es tēta kopija. :D var iedzimt. :D
12.07.2014 01:07 |
 
Reitings 197
Reģ: 09.04.2013
Nina

Esmu aizdomājusies par to tīņu būšanu. Bet es to nevaru nekādi savilkt kopā ar sevi! Stress nav tikai tad, kad nav man viss uzreiz. Tas bija minējums vienai no īpašībām. Bez tam, es salīdzinu sevi un savus draugus- mēs esam dažādi. Manī dominē tas, ka es visu laiku plānoju, domāju, kā būvēt savu nākotni. Bet draugi ballējas.. Mani pat nevelk uz ballītēm. Es neesmu tā, kura sauks draugus uz ballītēm, es esmu tā, kura šad tad pievienosies.
Es labāk paņemu vīna pudeli, ieslēdzu romantisko kino un vakaru pavadu ar mīļoto.

Nē, man tas jau sākās pamatskolas klasēs. Tad es izteikti izrunājos vecākiem.. bet viss saasinājās vidusskolas gados!
12.07.2014 01:09 |
 
Reitings 177
Reģ: 06.07.2014
Tu tagad raksti - 17 gadus esi bijis vienīgais bērns. Vai tagad ir kāds mazāks bērns vecākiem parādījies? Tad es teiktu, ka Tu šādi izprasi vecāku uzmanību un iespējams, ka Esi greizsirdīga un izrādi nepatiku pret to mazo.
12.07.2014 01:09 |
 
Reitings 197
Reģ: 09.04.2013
Marta

Brālīša piedzimšana ir labākais, kas varēja šo gadu laikā notikt. Es dievinu viņu!!
Bez tam, es nodzīvoju kopā ar viņu dien dienā 1 gadu, bet man neradās sajūta, ka esmu lielā māsa. Sajūta parādījās, kad aizgāju pati savas dzīves meklējumos.. Bet neesmu greizsirdīga.. Un tad, kad atbraucu, tad man ir uzmanība, mani neapdala.

Es par to rakstura iedzimšanu iedomājos tikai tādēļ, jo es skatos uz brāli un jau redzu, ka tur varētu būt tas pats! Lai gan viņš ir ,protams, bērns un bērni tādi mēdz būt, bet es redzu, ka viņam arī būs raksturiņš un radziņi.
12.07.2014 01:13 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Kaa jau vairaakas reizes te esmu mineejusi, es pati esmu holeriskais flegmaatikjis. Liidz 20 gadiem mans raksturs bija vairaak nekaa briesmiigs. Meedzu aizsvilties, buut neiecietiiga, nepacietiiga un sterva. Ar laiku atklaaju, ka man vajag ljoti piepildiitu ikdienu, tad nemeedzu aizsvilties. Turklaat pamaniiju, ka vislabaak ir tad, ja gulju kaadas 5h diennaktii. Juutos atpuutusies, bet nav paarpaareem energjijas. Briivo laiku aizpildu ar daudzaam fiziskaam aktivitaateem, kaadreiz arii ljoti liidzeeja videospeeles ar kaushanos, shaushanu utt. Jo saspringtaaks grafiks, jo mieriigaaka esmu. Galvenais ir energjiju izlikt. Man personiigi visaadas jogas, gleznoshanas utt. neder, jo mani taas nenokausee. Turklaat apzinaati iesaistiijos briivpraatiigajos darbos, kur ir vajadziiga ljoti liela pacietiiba, lai iemaaciitos savaldiities.
12.07.2014 01:16 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits