Kā jūs bērnībā domājāt?

aa vel ticeju ka masina mani apeedis kad bija kaadi 3-4 gadi, baidijos nenormali. un domaju ka prieksejas gaismina sir acis :D

tas pats ar amuletu ticeju ka man ir spejas nakotnes paregosanai jo zinanu cikos mamma maajas :D


AAA unn siika budama domaaju ka viriesiem tur lejaa ir ziilona snukis. un apsmeeju mammas draudzenes delu kurs pa pliko peldeejas, vins raudaaja...:D

man bija sava iedomu draudzene, kurai es stāstīju, ko darīšu, kādi man plāni turpmākajai dienai. no malas izskatījās tā itkā runātu ar sevi.

vel berniba ilgi domaju braucot pari tiltam un domaju ka katra puse ir sava upe, ari kanals man bija upe.


tizlums! :D :D

Es bērnībā domāju, ka viss ir ideāli, viss dzive ir viegli, vienkārši, perfekti.

Kādreiz bija tāds seriāls x-faili.Domāju,ka tas viss notiek pa īstam :D Bija šausmīgi bail izdzirdot to mūziku vien.Tur jāpasakās vecākai masīcai,kas man iestāstija,ka tas ir pa īstam.

ticēju, ka spēļmantiņas savā ziņā tomēr ir dzīvas.

Man līdzīgi - es neticēju, ka tās ir dzīvas, bet vienkārši savu iejūtīgumu izrādīju arī pret tām. Mantiņas stāvēja vismaz pa 2, lai viņām nebūtu garlaicīgi, nekad tām nedarīju pāri utt.

Neko citu nevaru atcerēties, vispār biju tāds kaut cik prātīgs bērns, jo ļoti ātri pati izspriedu, ka Zsvētku vecīša nav, fejām neticēju nekad, par seksu zināju, darbus neidealizēju utt. Protams, ka daudz ko nezināju un joprojām nezinu, bet tā nezināšana nav tāda..

Neticēju burvjiem, bet ļoti gribēju, lai tā burvju pasaule būtu īstenība, bieži domāju, cik forši tā būtu un biju ļoti aizrāvusies ar lomu spēlēm, jo mana bērnība bija tāds kā burvju laikmets - Sabrina pusaugu burve, Harijs Poters, Taņa Grotere, Tinka un Līsija, Matilde, Helovīnu raganu filmas utt.

bērnībā domāju, ka pa viadukta tiltiem brauc spēļu mašīnītes, kuras ik pa laikam palaiž, lai pārbrauc pāri. Tik tad es domāju, kur viņas paliek un kā tiek atpakaļ, jo visu laiku brauc uz vienu pusi :D

Es arī domāju,ka strādāt par pārdevēju ir superīgi,jo var visu nest uz mājām. :D

Un...

Domāju, ka Pokemoni ir īsti, tad nu riktīgi gribēju sev pokebumbu.
Likās, ka būti forši palēkāt pa mākoņiem, jo viņi taču ir tik mīksti.

Man tas pats,kas Zīlei

Ticēju, ka teliņi govīm atskrien no pļavas.

Netālu no mājām bija kalns ar nelielu mežiņu virsū. Tētis to sauca par Dinozauru mežu, un man tiešām likās, ka tie tur dzīvo.

5 gadu vecumā spriedu par to, ka, ja vecvecmamma ir nomirusi pirms 10 gadiem, tad tagad viņa jau noteikti kaut kur ir piedzimusi par jaunu un mēģināju to iestāstīt mammai. Filmas par reinkarnāciju tolaik pa TV nerādīja un es nezināju, kā sauc to, par ko runāju. Nu - nekas nav mainījies, izaugu, uzzināju, kas tas ir un joprojām uzskatu, ka cilvēki pārdzimst. :D

Vairāk neko nevaru atcerēties.

Atcerējos - ticēju, ka spēļmantiņas savā ziņā tomēr ir dzīvas. Ja es ar kādu no tām nespēlēšos, tām sāpēs sirds un apvainosies. Tas pats ar eglīšu mantiņām.. ja kādu atstāšu kastē, apvainosies. :D Tad nu man vienmēr bija mega izpušķota egle. :D

Palasīju. Izrādījās, ka es ne viena tāda, kurai likās, ka pārdevējas strādā lejputrijā.

Biju saskatījusies OB tamponu reklāmas, spēru māsai tamponus, un plaukstā liku, jo gaidīju,kad atvērsies tas tampons kā zieds A nekā, kāds bija, tad palika

Es spēru mammai tamponus un meklēju, kur kastītē ir tā zilā pudele.

Es domāju, ka pārdevējām ir superīgākais darbs ever, jo viņas var ēst VISU, kas ir veikalā, turklāt var stiept uz mājām naudu, cik grib.
Bet strādāt es gribēju tur, kur "taisa naudu".

Un vēl es ticēju rūķiem. Tas bija vesels periods manā dzīvē. Man bija rūķu enciklopēdija, mēs ar māsīcu pētījām kartes un taisījām veselas ekspedīcijas rūķu atrašanai, jo pēc enciklopēdijā norādītās kartes, mūsu laukos rūķiem vajadzēja būt.

+oj jā, biju jau piemirsusi par šo periodu arī manā dzīve))

*domāju, ka mana mamma ir Mammumamma :D visām mammām un bērniem mamma.
*ilgi domāju,ka pasaule bija melnbalta līdz kļuva krāsaina(skatoties uz melnbaltajiem foto).
*ka mans tētis ir Lennebergas Emīls - tieši pēc viņa nedarbiem uzrakstīta grāmata. tagad tā jāsmejas, ka mani visi ģimenes locekļi šitā iznesa cauri. :D līdz kādiem 13 gadiem ticēju.

- vecmāmiņa stāstīja, ka mājā nedrīkst svilpot, tad velns atnāks, svēti tam ticēju.

vienmēr,kad sāku istabā svilpot, šito vēl aizvien atceros... un pārtraucu. ehh.. :D aa, arī to, ka tā darot, sāks augt ūsas :D

Domāju, ka sekss ir skūpstīšanās gultā (kā rāda filmās). Kad uzzināju, kas patiesībā notiek (~11 gados man pastāstīja vienaudži), biju šokā, kā var kaut ko tik pretīgu darīt un solījos to nedarīt nekad :D

Draudzenes sīkā māsa sev 1. klasē nopirka telefonu pa latu, pēdējos gados tas pat bija ar priekšapmaksas karti.

Tā nebija tā īpašā pirmklasnieku ZZ akcija, kas norisinājās kādus 2 gadus pēc kārtas?

Kad pa TV sāka rādīt reklāmas par mob. telefonu nomaksu, es pilnā pārliecībā ticēju, ka dodoties uz veikalu ar savu 1 Ls varēšu iegādāties nopirkt jaunu telefonu.

Bet tā jau arī bija. Tagad telefoni ir uz nomaksu - samaksā pirmo iemaksu un katru mēnesi vēl noteiktu summu, lai izpirktu. Teiksim, pirms 10 gadiem bija tikai tā 1. iemaksa (kādam 1 lats, kādam visi 200), un viss, telefons tavs, ņem un lieto. Draudzenes sīkā māsa sev 1. klasē nopirka telefonu pa latu, pēdējos gados tas pat bija ar priekšapmaksas karti. Viņai veikalā neļautu ņemt pieslēgumu, bet ZZ atļāva, protams.

Ticēju, ka:
- neliels lietus (smidzina nevis līst aumaļām) rodas no tā, ka kosmonauti čurā un tas viss krīt lejā;
- vēju rada koki;
- ir koki vai augi, kuros aug makaroni (analoģija ar rīsiem un griķiem); :D
- 11 gadu vecumā pie manis atlidos pūce un es mācīšos Cūkkārpā;
- ilgi ticēju, ka mans kaķis ir apburta princese, kurai ragana uzlikusi lāstu, tāpēc izturējos pret viņu kā pret princesi, jo ticēju, ka kaut kad viņa mani aizvedīs uz savu pili (šo man brālis iestāstīja);:D
- bērnus mammas apēd un tad viņi piedzimst; :D
- vecmāmiņa stāstīja, ka mājā nedrīkst svilpot, tad velns atnāks, svēti tam ticēju.

Gan jau bija vēl citas lietas, neatceros tikai. Man bija dzīva fantāzija.

Pēc filmas ''Dvīņu sazvērestība'' (laikam tā sauca filmu) noskatīšanās domāju,ka Lindsijai Lohanai ir dvīņu māsa.

A viņa tēloja abas lomas, ja? :D