Kas ir maksimums?

Kā tu to domā - maksimums?

Ar to,cik daudz var izturēt attiecībās...

katram šī mēraukla, manuprāt, ir savādāka.

Daudz varu izturēt, bet ja cilvēks neko lietas labā nedara, tad nu man ar nav nervi priekš tā. Krāpšanu protams nekad nepaciestu.

Ļoti daudz var izturēt.

kādreiz daudz, tagad es saprotu- tas nav to vērts, jādzīvo sev. Vīrieši nāk un iet, bet laimes sajūtai vajadzētu būt visu laiku!

Cilvēki vispār ir izturīgas būtnes.. arī smagus miesasbojājumus piecietīs.. bet.. vai vajag?

Daudz esmu pacietusi. Bet katrs notikums vai sajūta, emocija, ko jāpārdzīvo, rada atsvešināšanās sajūtu. Bet esmu no cilvēkiem, kas mīl arī pēc tam. Kam svarīgi ir noturēt attiecības, ja kopā ir gana daudz patiešām labie brīži. :)

Nu nez.. ja sasola nez ko, bet nedara. ja cilveks izliekas. Ja esmu kopaa ar cilveeku, bet vins piemeeram, pazuud kaut kur..neatbild man..ignoree..neierodas uz tikshanos. Tad bez domashanasm ir viss!
Tikko karstaa striidaa es iesitu plauku savam tagadejam un vins mani nosauca par " fucking bitch" ...Pirmoreiz. Es pielauju, ka abiem pelniiti. Ja mani saaks apsaukaat par neko... tad gan laikam buus aizsniegts maksimums.

Piedot un samierināties varu ar visu.. Bet vai vajag? Noteikti nē..
Nekad nepiedotu to, ka mani neciena, krāpj

reizeem jau ir taa, ka viirietis pazemo sievieti, met araa no maajaas, apsaukaa utt. Un peec tam juutas vaiiigs un atvainojas. Un taa katru reizi. Un sieviete piedod. Jo vins vinai iestaasta, ka vina ir mazveertiiga. Es zinu taadus gadiijumus un tagad domaaju, vai es arii buutu tagaa mulke vai ne.

Katrā cilvēkā ir kaut kas tāds kas otru kaitina un nepatīk, bet neko tur izmainīt nevar. Ja mīl otru tad to var arī pieciest.

Domāju ka attiecībās normāli ja ir 80/20 - patīk/nepatīk
Ja iet uz 50/50 un nekas nemainās tad nekā tur laba nesanāks.
Jā vēl vairāk tad tā jau ir otra paciešana un nevajadzīga upurēšanās.

Domāju ka attiecībās normāli ja ir 80/20 - patīk/nepatīk
Ja iet uz 50/50 un nekas nemainās tad nekā tur laba nesanāks.
Jā vēl vairāk tad tā jau ir otra paciešana un nevajadzīga upurēšanās.

manuprāt, lieliski pateikts. Bet ir cilvēki, kas, tikai sev pašiem saprotamu iemeslu pēc, ir gatavi paciest un upurēties, lai gan paši nekad nebūs līdz galam laimīgi. Bet nu, lai jau - katrs pats savas laimes kalējs.
Es varētu izturēt strīdus, nesaprašanās, bet ja pretī būtu laimīgie brīži vismaz trīskāršā apmērā - kāda jēga no attiecībām, ja lielakoties tās nes tikai bēdas? Forši, jo vecis pie sāniem? Nu nē tas nav man.

Domāju ka attiecībās normāli ja ir 80/20 - patīk/nepatīk
Ja iet uz 50/50 un nekas nemainās tad nekā tur laba nesanāks.

piekrītu. nav svarīgi, cik daudz strīdu. galvenais, lai pozitīvās emocijas ir vairāk, nekā negatīvās.

Man ir izveidojušās tādas kaislīga attiecības visādos līmeņos un es te domāju cik daudz ir pa daudz?!Emocijas ir laba lieta,bet tad,ja tās iet pāri malām...