Nav.

Tu vienkārši neesi par svei pārliecināta, un laikam jau lõti greizsirdīga. Ja sieviete ir pašpietiekama un attiecibas viss čiki piki, prāštā dumības nekad nenak.

:D :D :D
Šie ir tikai Tavi pieņēmumi, dārgā, Kubiete! Un tie mani nudien uzjautrina. :D :D :D Tikai, lūdzu, neņem ļaunā, labi? :D :D :D

NIKOLA, par kādu naivumu tu runā?

Mani, ja godīgi, visvairāk pārsteidza tas apzīmējums - bastards. Attopies, nav vairs viduslaiki. Ja vien neesi ziņkārīga kaimiņu tante, tad tev nevajadzētu uztraukt vai kādas sievietes bērns ir/nav dzimis laulībā.

Daudzas paklausoties reāli sāk likties, ka sieviete ir kaut kāda zemāka šķira un visu nosaka vīrietis. Sieviete ir viena? Tātad pamesta piegulētāja, pati viņa noteikti nevarēja no vīrieša aiziet. Šķirtene? Nu vismaz bija tik laba, ka kāds kādā brīdī izlēma precēt. Vadoties pēc šīs loģikas sieviete var apprecēties un laimīgi mirt, jo dzīves virsotne ir sasniegta.

kādēļ sievietes bieži domā, ka precas tikai kādas izredzētās, kuras ir apveltītas ar kādu pozitīvo īpašību kompleksu (skaistas, jaunas, bagātas, slaidas, labas saimnieces, jauku raksturu utt.)? lai apprecētos, nav jāatbilst kādiem noteiktiem standartiem, precas un veido ģimenes ļoti dažādi cilvēki, daudzi nav nekādas konfektes ne ārēji, ne iekšēji. tie iedomātie standarti ir pašu galvās, to skaitā iedomātās prasības pret partneri. piem. varbūt kāda meklē brūnacainu inženieri, tādēļ nemaz neskatās uz zilacainiem reklāmistiem. ja kādam no viņiem dotu iespēju, varbūt izrādītos, ka tieši viņš ir tas ''savējais'' cilvēks.
ja gribās meklēt vainu sevī, tad var paanalizēt iepriekšējās attiecības, arī nesākušās, iemīlēšanās, kādēļ tās ir izjukušas vai pat nav izveidojušās, bieži vien var atrast kaut ko vienojošu. un pamainīt savu uzvedību. varbūt attiecības tika veidotas ar vīriešiem, kuriem nemaz nebija nekādas vēlmes veidot attiecības. varbūt problēma ir otra cilvēka trūkumu neakceptēšanā (neviens nav perfekts, pat ja no malas tāds izskatās). viskautkas var būt.

nu šitādas naivās , kam tā pat būs labi, vienmēr būs

+

Un to ka būsim godigi skatās šķībi uz ārlaulības bērniem un p;iegulētājam ta tas ir joprojam un bus. Patik tas vai ne.

Attopies, nav vairs viduslaiki. Ja vien neesi ziņkārīga kaimiņu tante, tad tev nevajadzētu uztraukt vai kādas sievietes bērns ir/nav dzimis laulībā.

bet par kādu uztraukšanos , cienītā, Tu runā? :) es izteicu savas domas kopumā par precēšanos nostāju, bet par to vai kaimiņu Maša vai Anna ir precējusies un dzemdējusi bērnu , man pilnīgi vienalga

A kāpēc jāskatās šķībi uz ārlaulības bērniem? Kāds tam pamatojums? Sliktāki cilvēki???Kādas lipīgas slimības pārnēsā? Uz brāļiem Rēdlihiem arī ar nepatiku skatāties un novēršaties no ekrāna hokeja čempiņa laikā?

vīrietim pie sāniem ir sieviete, kura fiziskajā ziņā ir tālu no ideālā varianta.

Es to ievēroju, ja puisis ir simpātisks un pie tam labi ģērbies, bet meitene nav smuka, pat ne simpātiska, tāda nekāda, un stils arī..izskatās ka paķērusi lupatas kas pirmās pa rokai.
Tad man uuznāk pārdomas...laikam tas izskats vīriešiem tomēr nav tas noteicošais, laigan jautā jebkuram...visi vienmèr no sākuma ievēros seju...tad nu ir varianti..vainu attiecībām viņiem ir citi nosacījumi, vai tie skaistuma standarti ir diezgan zemi. Bet es vairāk sliecos uz pirmo. Attiecībās ir svarīgàkas lietas par perfektu augumu un skaistu seju.

Man ir teikuši, ka izskatos auksta un iedomīga, un es to laikam nenoliegšu, bet tas ir tikai virspusēji, un tie kas tomēr mēģina, saprot kas ir kas patiesībā :)

Ganjau tevī ir kaut kas, kas atgrūž tos vīriešus...neticu ka forša meitene var ilgi būt viena.

Šķiet nedaudz amizanti, vainot 7 liekos kilogramus pie tā, ka tev nav attiecības. Iz savas dzīves varu tev dot labu piemēru par to, ka izskats nekad nav tas galvenais, lai būtu attiecības ar kādu. Pirms gadiem diviem ar draudzeni kārtīgi iztusējāmies, paliku pie viņas izgulēties. No rīta sēdēju virtuvē un pīpēju. Mati man nebija ne saķēmmēti, ne arī sakārtoti, biju uzvilkusi kaut kādu lielu, saplēstu vīriešu t-kreklu un man bija pamatīgas paģiras. Sēžu, pīpēju, pēkšņi ienāk tāds smuks, garš puisis un apsēžas virtuvē. Vislaik uz mani skatās, bet nu man po, man bija vienkārši sūdīgi. Skatās, skatās, neko nesaka. Pienāk brīdis, kad man jābrauc mājās, džekiņš joprojām uz mani skatās. Pēc nedēļas atnāca sms no sveša nr., izrādījās, ka puisis palūdzis manai draudzenei manu nr. Jāpiemin, ja man bija daudz vairāk lieko kg nekā diskusijas autorei. Nav jau vienīgais puisis, kas par mani ir interesējies, tā kā nevajag vainot izskatu. Problēma ir attieksmē. Varbūt tu liecies pārāk neaizskarama, attālināta? Šaubos, ka esmu vienīgā tusnīte, kas ir dabūjusi attiecības, neesot pārāk izmisušai, lai paķertu pirmo, kas vispār aiz žēluma vai nogribēšanās mani grib.

L. - Vaī, tev nevajadzēja to rakstīt, tagad dabūsi pārmetumus, ka par sevi nerūpējies utt :D Bet piekrītu. Problēma ir attieksmē. Es uz savu oficiālo pirmo randiņu aizskrēju vecā mājas puloverā, džinsos, bez kosmētikas un matiem "sīpoliņā"(neprasiet, garš stāsts :D ). Ar to arī iekaroju puiša sirdi :D

L. , nelaime jau tajā, ko iepriekš meitenes minēja, tas, ka pati neesmu apmierināta ar to svaru, ne nu tie 7kg pēc būtības. Vienkārši man viņi traucē un nepatīk, un es cīnos, bet nesanāk, un tad es sevi vainoju, ka tā. Un pati jau esmu ieciklējusies, taču to svaru diskusijā pieminēju tāpēc, lai visas nesāktu riet jau no paša sākuma, lai eju uz skriet, jo gan jau esmu resna. Ne tāpēc, ka 7kg ir vainīgi,ka esmu viena.

Vainigs ir tavs pašvērtējums un raksturs. Pati saki ka trauce tie 7 kilogrami...

Lollipop, lai jau. Vismaz jutīšu, ka kādam interesēju :D

Džī, man arī neapmierina mans svars, bet neko jau, pavicinot ar burvju nūjiņu, nost nedabūsi. Varbūt, ja tevi tas ļoti traucē, tad tas traucēs arī attiecībās, jo parādīsies greizsirdība un domas, ka puisis tak aizies pie citas, jo galvā būsi ieciklējusies, ka tev ir liekie kg. Ir jābūt apmierinātai ar sevi, lai kā tu arī izskatītos, jo tad nebūs visādi tarakāni jāvelk līdzi attiecībās.

Iedomājos situāciju. Džī satiek puisi, puisis saka"tu esi skaista". Džī atbild "beidz muldēt, man ir lieki 7kg 500g" Puisis sak "Man vienalga, man patīk tavi kilogrami", Džī atbild "Ej dēt! Tu kaut kāds resnuma fetišists esi?"
Stāsta morāle - citi jau nezina, ka tev ir tie pāris kg lieki. Ja tu to netaisīsis par problēmu, problēmas nebūs. Protams, nebeidz censties pilnveidoties un tikt vaļā no tā, kas tevī nepatīk. Bet pieņem to, ka tev tādi liekie tauciņi ir un esi laimīga!

L. , kad šādi te lasu citu komentārus, sāku saprast vai drīzāk pieņemt to savu problēmu, tā jau arī bija, ka es palieku nenormāli greizsirdīga un pati tās pēdējās attiecības šādi sabeidzu jau pašā sākumā. Šausmas, ka pats ar sevi netiec galā.

Volā!Problēma atrasta!

Džī, neatbildēji, cik ilgi jau esi viena.

Nu es komentārus nelasīju..vel, bet man gribās pateikt vienu, tas cik tu sver nenosaka vai tev būs vai nebūs partneris.

Gribējās šo šeit iekopēt -

Šis stāsts ir pilnīgi reāls,kā sacīt- IZ DZĪVES...
Bija man viena paziņa, neliela auguma, apaļīga, bez augstākās izglītības, bez pastāvīga darba. Savos 35 viņa joprojām dzīvoja pie vecākiem. Bez iepriekšējas attiecību pieredzes un bez bērniem.
Visu laiku, ko es viņu pazīstu, bet pazīstu es viņu jau pietiekami ilgi, viņa visu laiku izmisīgi, reizēm pat histēriski, cenšas tikt pie kāda vīrieša.
Kādu dienu, kad viņa viesojās pie mums un kārtējo reizi izmeta frāzes: ''Kā es jūs apskaužu!'', ''Kaut man arī būtu sava ģimene!'', ''Kāpēc man nekad neveicas atrast savu vīrieti?!''.
Man viņas sametās žēl un šoreiz es nolēmu uzņemties savedējas lomu un palīdzēt viņai atrast kādu vīrieti. Ar šo domu griezos pie sava vīra, viņš strādā auto servisā, apstāstīju situāciju. Viņš man atbildēja, ka viņiem esot viens sakarīgs puisis tieši Annas (pieņemsim, ka tā sauca manu paziņu) vecumā. Brīvs, bez bērniem, ar galvu draudzējas...
Vīrs parunāja ar kolēģi, apstāstīja situāciju. Uldis bija ar mieru satikties ar Annu.
Nākamajā rītā zvanīju Annai, lai pastāstītu par Uldi. Anna nenocietās un bija klāt, lai sīki un smalki iztaujātu par vīra kolēģi.
Sāku viņai stāstīt ko zināju par Uldi, ka esot viņas vienaudzis, sakarīgs, nedzer, nepīpē, bērnu nav, strādīgs, kluss un mierīgs...
''Kluss un mierīgs??? Kam man tāds vajadzīgs?'' ,iesaucās Anna, ''Man vajag, aktīvu, izskatīgu, bagātu, kā minimums auto servisa direktoru, vai īpašnieku!''.
Ar šo teikunu Anna mani nolika uz pauzes. Tā vien gribējās viņai atcirst, viai viņa maz spogulī skatās? Bet noturējos, jo negribēju sabojāt attiecības.
Tagad domāju kā pateikt Uldim, kurš joprojām gaida tikšanos ar Annu, ka viņa ir atteikusi tik muļķīgu iemeslu dēļ- man viņas vietā bija kauns.
Atcerējos, ka man ir vēl viena, brīva paziņa Iveta vārdā. Jauka 30 gadīga sieviete, ne ar modeles augumu, bet simpātiska. Nolēmu Uldim piespēlēt viņu.
Viņi satikās, apmainījās ar telefonu numuriem. Pēc Ivetas nostāstiem- viņa bija stāvā sajūsmā par Uldi, viņš viņai ļoti iepatikās. Iveta ar lielu nepacietību gaidīja nākamo tikšanos.... BET...
Kā izrādās, Uldim Iveta ne visai esot patikusi- neesot viņa gaumē... Kad vīrs viņam esot jautājis, kas tad īsti ir- viņa gaume- viņš esot atbildējis: 'Man patīk nedaudz jaunākas, garākas, slaidākas, smukākas, ar kuplām krūtīm un garām kājām. ''
Mana un vīra misija ''KUPIDONS'' bija pilnībā izgāzusies... trīs vientuļi cilvēki, kuri jau sen varētu būt kopā, palika tur, kur viņi bija.
Viens ko es gribētu ar šo pateikt- mīļie- beidziet skriet pakaļ mistiskiem iedomu tēliem. Beidziet gaidīt to- nezin ko. Paskatieties sev apkārt. Paskatieties uz sevi, vai tiešām jūs paši atbilstiet saviem ideāliem? Vai maz paši esiet to pelnījuši?
Lai arī es ne tuvu neesmu modele un mans vīrs nav biznesa haizivs- mēs mīlam viens otru un tas ir pats svarīgākais!
Atcerieties, ka fiziskais skaistums ar gadiem izplēn, bet dvēseles skaistums un pievilcība ar gadiem paliek tikai skaistāka un labāka.
Esiet reāli un laimīgi!

Bante, tagad pusgads. Bet tā īsti nopietnas ilgstošas attiecības nav bijušas, ik pa laikam periodiski un īslaicīgi līdz gadam.

Džī, pati pateici priekšā ''Bante, ģimeni un bērniņu nevēlos un par to vēl nedomāju, lai arī gadi varbūt ir tādi.''