Par kāzām

happy, es tomēr palieku pie tā, ka vīrietis var nebūt tik emocionāls kā sieviete un viņam var neinteresēt dažādi sīkumi, un pat likties nevajadzīgi. Vīrieši ir dažādi. Svarīgākais tomēr ir, lai viņš redz laulību , solījuma nozīmi, lai saprot, ka būs jāstrādā ar attiecībām, lai ir gatavs savu dzīvi pavadīt kopā ar topošo sievu un veidot ģimeni un to visu apliecināt noslēdzot laulību.

Par bērnu arī piekrītu. Man vienmēr ir licies dīvaini, kā var apzināti plānot bērnu neesot laulībā. Ja vēl neplānoti, tad vēl saprotams. Es domāju, ka tas viss veidojas tajā, kā tevi audzina vecāki bērnībā, kādas prioritātes, uzskati, vērtības ir izveidojušās.

Bet neaizmirsīsim, ka ir pāri, kuri nemaz neatzīst laulību. Man ir viena paziņa, kopā ar vīrieti daudz gadus, audzina meitu, bet viņa tā arī pareica - precēties negribu vispār!

tb pateica

Libra, bet, lai attiecības būtu laimīgas un veiksmīgas, tā ir jāuzskata abiem.

Es nezinu nevienu sievieti, kas patiesi neatzīst laulību / nevēlas precēties. Parasti to saka tādas, kuras neprec un tad viņas pasaka apkārtējiem, ka to negrib. Pati esmu tā darījusi vai centusies sev iegalvot, ka man jau tas nav svarīgi, kad mani ilgi nebildināja, bet patiesība bija savādāka.
Nu nezinu, varbūt tiešām ir kāda sieviete, kas ir zaudējusi ticību laulībai, redzēdama savu vecāku neveiksmīgu laulību vai kādus citus negatīvus piemērus. Parasti sievietes, kurām vecāki vai apkārtējie rāda tos labos laulību piemērus, vēlas precēties.

Par vīriešiem es gan teiktu, ka lielākā daļa nevēlas uzņemties atbildību, vai nav pārliecināti, pārējais ir tikai attaisnojumi.

Zakjis*
tas Superbingo būs mans! :D

Es pazīstu tādu sievieti. Ir 10gadīgs kopīgs bērns. Iemesls negribēšanai-iepriekšējā nelaimīga laulība.

1. Hm, laikam kādās 5.
2. Laulība asociējas ar ģimenes veidošanu.
3. Nav noteikts gadu ilgums. Viss jāskatās no apstākļiem.

1. Vienās, tās pašas bija manas:)
3. Bildinājums sekoja mazāk kā gadu pēc iepazīšanās. Apprecējāmies 10 mēnešus pēc bildinājuma, sarīkojot ideālas kāzas, tāpēc es tiešām saprotu, ka daudzus attur kāzu finansiālā puse.

Hmm, interesanti, ka daudzas tik maz kāzās pabijušas. Kaut kā bija radies priekšstats, ka te visām lieli draugu un radu loki :)

Es nezinu nevienu sievieti, kas patiesi neatzīst laulību / nevēlas precēties. Parasti to saka tādas, kuras neprec un tad viņas pasaka apkārtējiem, ka to negrib.

Es negribu! Un esmu bildināta iepriekšējās attiecībās- atteicu. Kāpec tik grūti ir saprast, ka kāda domā savādāk? Ja mani tagad bildinātu, mož i piekristu, bet tikai aiziet un sarakstīties, bez nekādas lielās kāzu epopejas.

To, ka lielākoties sievietes kā trakas grib precēties, tas ir fakts. Man draudzene beidzot izdīca kāzas, tieši tā- IZDĪCA. Džeks negribēja un negrib vēljoprojām, bet mīļā miera labad piekrita apprecēties. Kāds no tā prieks? Man nesaprast.

Tas ir stereotips, ka sievietes nenormāli grib precēties.

raccoon, atteici, jo nebiji pārliecināta par otru. Savādāk nebūtu izšķīrusies un jau nebūtu kopā ar citu.

Bet interesanti - kāds iemesls, ka negribi? negribi būt sieva? negribi balli? negribi ko tieši? Bērnus dzemdēsi ārpus laulības?

1. Nevienās :(
2. Uzskatu, ka tas ir loģisks turpinājums divu cilvēku attiecībām. Noteikti nevēlētos tāpat vien dzīvot ar vīrieti, bez papīriem. Gribētu visu nokārtot, lai, ja nu dzīvē, kas atgadās, man ir vairāk priekšrocību, nekā parastai draudzenei.
3. Par šo nesen domāju. Ar draugu pēc neliela laiciņa būs četri gadi kopā. Kad sagājām kopā, abiem bija 17 un pašlaik kāzām nejūtos gatava, jo vēlos nostabilizēties - pabeigt universitāti, iekārtoties darbā. Savukārt, ja mēs būtu sagājuši kopā, kad mums jau būtu, piemēram, 22, es diezin vai gribētu gaidīt piecus gadus, lai apprecētos. Manuprāt, jo pāris agrāk ir kļuvis par pāri, jo vēlāk viņš apprecēsies, jo pa vidu iet tas pārejas posms - iestāšanās augstskolā, darbs. PROTAMS, ir izņēmumi, es spriežu pēc redzētā sev apkārt.

Bāc, tā arī īsti neatbildēju uz trešo jautājumu :D
Nu noteikti vēlos apprecēties līdz 23-24. gadiem. Draugs domā tāpat.

Nerea, es nepiekrītu. Vismaz es runāju no savas un apkārtējo pieredzes. Tādā gadījumā apgrozos savādākā vidē. Man apkārt sievietes grib precēties, es tiešām neesmu informēta par tādām, kas to nevēlas. Ok, es saprotu, ka citām nav emocionālā, citām nav reliģiskā nozīme, citas uzskata, ka pompoza ballīte nav forši, bet kā var negribēt vienu ģimeni, vienu uzvārdu, sievas statusu, nevis draudzenes, to es nesaprotu.

Arī sarakstīšanos var nosvinēt skaisti. Tā kā vecākiem nav iespējams mums palīdzēt krājam paši. Primārais uz doto brīdi ir mūsu personīgais dzīvoklis un mazulis. Diemžēl nevaram tam visam pa vidu vēl šikas kāzas baznīcā svinēt. Abi uzskatām, ka šis notikums ir mums abiem domāts nevis visu radinieku dēļ. Tāpēc nolēmām sarakstīties un par to naudu, ko būtu iztērējuši viesu namam, galdam, kāzu kleitai utt. brauksim ceļojumā.

kampanella, drīzāk to balli negribu. Es vēl varētu piekrist aiziet sarakstīties ar lieciniekiem, bet to visu kāzu jezgu es negribu un man nevajag. es zinu, ka ar šo cilvēku es gribu savu dzīvi pavadīt kopā (vismaz tagad tā domāju), bet man nevajag kāzas, lai to pasvītrotu.
Nez, varbūt es esmu antiromantiska, bet, ja man pieteiktos bērns, tad pa fikso desotu uz Dzimtsarakstu nodaļu un sarakstītos. Tikai tādēļ, lai mums visiem ir viens uzvārds un oficiāli skaitāmies ģimene.

Man vecāki ir kopā jau no 20 gadu vecuma, tā kā nav arī tā, ka man ģimenē piemērs slikts. Vienkārši tādi ir mani uzskati.

Man prātā atausa divu manu paziņu pāru aina. Abās situācija praktiski identiska- džeki bildināja savas ilggadējās draudzenes, šīs atteica, potenciālais līgavainis nespēja to paŗdzīvot, un pāri, protams, izšķīrās. Tā kā nav jau tā, ka visas šausmīgi grib par sievām kļūt.

Kampanella, Tu pārspīlē. Es vairāk, kā vairums saprotu Tavu gaidāmo kāzu eiforijas laiku, bet tik pārspīlēti uzbāzties ar savu viedokli un jautājumiem jau kļūst nepieklājīgi.
Mēs esam tik dažādas-katrai ir savs viedoklis un pieredze. Jā, nenoliedzu- es arī nesaprotu tās, kuras 10 gadus attiecībās un neprecas, tas man liekas vairāk nekā dīvaini, tomēr pieredze rāda, ka arī precēto attiecībās var būt tādi "raibumi", kādi nav tiem, kuri dzīvo kopā ārlaulībā. Spilgts piemērs ir viena Latvijas slavenība, kura presē bieži vien parādās ar savu ideālo vīru un reklamē savu ideālo dzīvi, bet patiesībā vīrietis nenojauš, ka viņa viņu krāpj jau vismaz 5 gadus. Arī mana draudzene aizvakar, tiekoties ar mani, bija šokā, parādot, kādas vēstules viņai raksta viens precēts latviešu fotogrāfs. Tik skaista sieva un tik skaistas kāzu bildes galerijās, bet raksta citām sievietēm piedauzīgus piedāvājumus, par kuriem sieva noteikti pat nenojauš. Mums katrai dzīve ir tik dažāda un nav ne jausmas, kā tā turpmāk izvērtīsies katrai :)

1. Trijās
2. Sakārtota juridiskā puse un skaists notikums.
3. Pēc 10 un vairāk gadiem vairs negaidītu. Manās acīs gredzens pirkstā vien cilvēkus nepadara par ģimeni.

kampanella, kāpēc tev liekas, ka tu visas pazīsti tik labi, lai spriestu par to, kāpēc viņas negrib precēties vai viennozīmīgi apgalvotu, ka visas grib precēties, un tās, kas saka, ka negrib, arī patiesība grib, tikai neatzīst? Piemēram, tu raccoon domas māki lasīt, ka tik pārliecinoši un noteikti vari apgalvot, kāpēc viņa pateica nē???
Tik grūti saprast, ka tāpēc vien, ka tu gribi precēties un citādu domu nepieļauj, nenozīmē, ka arī visas citas tvīkst pēc laulības un nepieļauj domu neapprecēties. Visas nedomā tā kā tu.