Sveikas Cosmo lietotājas!
Neizmantoju šo portālu ikdienā, taču, cik ir lasīts, daudzas no Jums šeit ir ļoti gudras un izglītotas, tad, nu, nolēmu Jums izstāstīt savu stāstu un palūgt Jūsu padomus, pieredzi, viedokli, apraksts būs garš, bet tas tādēļ, lai viss būtu skaidrāk un smalkāk saprotams.
Paldies jau iepriekš par Jūsu laiku un uzmanību, ļoti ceru, ka Jūs man palīdzēsiet.
Mans stāsts:
Pabeidzu vidusskolu pirms pāris gadiem, bet studēt augstskolā atļauties nevarēju nekādi, jo vecākiem bija grūtības ar naudiņu, tādēļ, kad pabeidzu sāku strādāt, lai palīdzētu gan sev, gan viņiem. Taču laiks iet un es sāku ar katru dienu ar vien vairāk un vairāk pārdzīvot, ka es nestudēju, jo meklējot darbu, tomēr prioritāte un lielākas iespējas ir tiem, kam ir šī augstākā izglītība.
Tagad ir "iestāšanās laiks", bet mana problēma, joprojām, ir tāda, ka vecāki man nevarēs apmaksāt augstskolu, jo viņiem pašiem ir jāuztur gan sevi, gan mani vecvecāki... Es arī strādāju, lai varētu pati sevi uzturēt, taču tā alga nav tik liela, lai varētu sakrāt studijām.
Ja pat es tiktu budžetā, man nav tik laba galviņa, lai tur noturētos apvienojot skolu ar darbu.
Un jā, šobrīd man ir darbs vēl uz gadu, līdz nākošā gada augustam, jo esmu vienā uzņēmumā pieņemta, kamēr arhivāre ir dekrētā. (Tādēļ nezinu, stāties tagad vai pagaidīt to gadu un nedaudz piekrāt, bet negribas vairs gadu zaudēt)
Tad nu mani jautājumi:
1. Cik liela ir iespēja tikt budžetā? (CE līmeņi man nebija augsti, diemžēl, visus tos gadus es tiešām, mācījos, neesmu es tusētāja, bet, nu, cik saprotu vnk. ir cilvēki tādi vai nu padodas tas vai nepadodas).
2. Kurās augstskolās un profesijās būtu iespēja tikt budžetā?
3. Ja es eju par maksu kuras profesijas/augstskolas/ programmas Jūs ieteiktu, kas būtu perspektīvas? (Un kurām būtu pieprasījums, nevis izgrūžu naudiņu un tad ar to papīru varu aiziet uz Maximu) (Vienīgi, labāk būtu, ja tur nebūtu fizika, ķīmija, ģeometrija, vēsture un zīmēšana (šie ir priekšmeti, kuri man ļoti nepadodas)).
4. Ja es eju piem. neklātienē, vai šie diplomi nav zemāki? Vai arī tie ir tik pat noderīgi kā pilna laika? (Varbūt, te arī varat ieteikt kādu labu piemēru)
5. Ja es dotos piem. uz kādu koledžu vai no tā būtu jēga, jo tur var iegūt 1. līmeņa augstāko, vai labāk uzreiz, ja iet, tad labāk, lai ir augstākā?
Es, tiešām, esmu par šo visu neskaidrībā, jo, diemžēl, man nav neviens ar ko par šo parunāt, jo radiem ir specifiskas profesijas, kur man viņi nekādi nespētu palīdzēt... Pati arī nezinu, ko īsti vēlētos, bet, manuprāt, tas ir, jo man ir bail kā būs tālāk, jo nav tā stabilitāte kā draudzenēm, kam vecāki visu apmaksā...
Jūtu, ka šis viss mani iedzen bez maz depresijā, esmu gājusi uz kursiem, bet tomēr no tiem jau arī nav nekāda dižā jēga, ja nav tā augstākā izglītība.
Un jā, man, kopš mazotnes, ir salīdzinoši slikta atmiņa, ja meitenes skolā dzejoli varēja iemācīties 3-4 reizes izlasot, tad es nedēļu varēju mācīties un tāpat neatcerējos, pat 12.kl. bija, joprojām, tāpat... Bail arī iet tur, kur daudz teorija jākaļ galvā...
Varbūt, Jūs varat vēl ko ieteikt? Kādu savu piemēru, risinājumu?
84
