studēt, bet nestrādat

Kad es studēju maģistros, tad katra diena bija šāda: no 8:30 - 17 bija darbs. No 18 - 22 atkal studijas.

Un pa kuru laiku lai tad vēl mājas darbus pilda? Es ko tādu nevarētu.

Mājasdarbus? Ja kādreiz nebija baigā noslodze, tad darbā. Ja nebija tādas iespējas, tad pēc skolas mājās, kamēr žuva mati. Tie, kas nebija tik steidzami - nedēļas nogalēs.

Kery, bet daudzi tā dara, grūti, protams, ir. Kas var, tas atrod laiku darbā papildīt skolas darbus vai brīvdienās. Tikko draudzene pabeidza maģistrus, apvienojot ar pilnas slodzes ne to vieglāko darbu. Atvieglota gan tiešām jutās, ka tas periods nu ir garām.

Piekrītu par to, ka ja strādā, tad strādā saistībā ar savu jomu. Vai arī izej kārtīgu praksi, kur iemācies daudz vairāk nekā universitātē nosēžot tos daudzos gadus. Nenosodu tos, kuri nestrādā - drīzāk priecājos, ka daži var izbaudīt studiju gadus bez stresa. Es visus savus studiju gadus biju tā aizrāvusies ar darbiem, ka aizmirsu kā ir normāli atpūsties. Un tas nav normāli.

Viegli, protams, nebija. Bet visu varēja paspēt.

1. kursā tikai piehaltūrēju degustācijās 1-2x nedēļā.
Strādāt sāku laikam 2.kursa otrajā pusgadā un nenožēloju.
Ok, man gan darbs bija saistībā ar to, ko mācījos un maiņu grafiks, tā kā savienot ar studijām nebija problēmu. Mazliet nācās pakavēt lekcijas vai braukt uzreiz pēc nakts maiņas.. Bet kurš students gan nekavē lekcijas?

Uzskatu, ka arī darbs tajos pašos Narvesenos vai bāros disciplinē studentu, norūda, pieradina pie darba, tāpēc atbalstu paralēlu piestrādāšanu. Un arī darba devēja acīs, manuprāt, vairāk kotējas cilvēki ar kaut nelielu darba pieredzi nevis baltas papīra lapas bez pieredzes tikko kā no skolas sola.

BET - absolūti nenosodu tos, kas nestrādā. Ja ģimene spēj atļauties atbalstīt savus bērnus, tas ir tikai apsveicami..

Nu jā, tas laikam atkarīgs no apņēmības. Un arī studiju programmas.

Kur var atrast vakances darbam degustācijās? It kā neesmu manījusi sludinājumu portālos, bet varbūt ne tur meklēju.

Es tikko pabeidzu 2. kursu un nestrādāju šos divus gadus. Nestrādāju tāpēc, ka saņemu stipendiju un pensiju - nodrošināt sevi varu. Kamēr ir šādi apstākļi, strādāt neraujos, bet, protams, darba sludinājumus skatos un ja būs iespēja, tad strādāšu.
Piekrītu tam, ka strādāšanai studiju laikā ir gan savi plusi, gan mīnusi. Katrs pats izvēlas strādāt vai nestrādāt, nevienu izvēli nenosodu. Un katra situācija ir savādāka, lai visus mērītu pēc vienas skalas.

Maģistru gadījumā noteikti no apņēmības. Tāpat jau arī nāk pasniedzēji nedaudz pretī, jo zina, ka strādājoši cilvēki studē. Kamēr to nekaunīgi neizmanto, par visu par vienoties.

Sāku strādāt jau pirmajā kursā, ar mācībām gan nesaistītā jomā, trešajā kursā uz pusslodzi sāku strādāt profesijā, kurā mācījos. Apvienot visu varēju, mācījos labi, parādu nebija, arī izballēties paspēju. Pirmos divus gadus varēju arī nestrādāt, vecāki būtu uzturējuši, pēc tam gan finansiālā situācija ģimenē mazliet mainījās, bet pat neskatoties uz to, es pati gribēju strādāt, gribēju savu naudu.
Par to, ka nesaistīta profesija ar studijām ir nekam nederīga, gan nesakiet. Man bija tā "viena no 1000" situācija, kad noderēja gan. :D Sūtot CV, biju palaidusi garām un atstājusi savā CV, ka vasarā pēc vidusskolas/pirms universitātes piestrāju par apkopēju, priekšniece vēlāk atzina, ka tas bija iemesls, kāpēc viņa mani uzrunāja, jo arī viņa studiju gados bija sākusi tieši tā. :D

Strādāju kopš 2.kursa sākuma līdz pat šim brīdim, būs pēc mēneša 22 gadi (4.kursa sākums)
Sāku strādāt, nevis tāpēc, ka vecāki maini dzina, bet tāpēc, ka vecākiem nemaz nav tik daudz naudas, lai mani uzturētu un arī tāpēc, ka manī vēl aizvien ir doma, ka vajag visu paspēt un nedrīkst izniekot laiku. Mani spieda galvenokārt finansiālais stāvoklis, protams strādājot pusslodzē alga nav tā lielā, bet paspēju pa šo laiku īrētā istabā nopirkt skapi, plauktu, ledusskapi un dīvānu, kas laikam ir vislielākais sasniegums šajā laikā, muļķīgi skan, bet uzreiz visu sāku novērtēt vairāk un pusapēstu ēdienu uz šķīvja vairs neatstāju kā to darīju iepriekš, kad dzīvoju pie vecākiem un nestrādāju. Nestrādāju tieši saistītā profesijā ar studijām, bet, var teikt, ka uz pusi saistītā. Tagad nezinu ko darīt, reāli vasara ir brīva, tikai darbs paralēli un gribētos aiziet praksē, nevis augstskolas nodrošinātās, bet vienkārši pašas atrastā..muļķīga doma galvā.. vai par praktikanti 21/22 gados nebūšu par vecu vai kā.. ;D Kaut gan laikam, ka būs jāpiesakās, prakses (nekas, ka nemaksā) nekad nevar būt par maz.

Nu tās, kuras saka, ka tāda pārdevējas pieredze jau nekam nav derīga, vienkārši savā dzīvē nekad nav strādājušas. Piekrītu Zaķim, ka tas vienkārši norūda un iedod daudz vairāk par iemācīšanos darboties ar kasi. Pamēģiniet pusgadu pastrādāt tādu kārtīgu, algotu darbu, kaut pusslodzi, jūsu domāšana izmainīsies pilnībā. Kaut spēsiet novērtēt lata vērtību. Pieaugsiet. Visiem jau liekas, ka ir tik, tik pieauguši, bet pieaugt var tikai kļūstot neatkarīgam. Ir arī bagātu vecāku bērni, kuriem ir jāstrādā, jo vecāki nedod naudu, ģimenē ir iemācīts, ka tas, kas ir vecāku, tas ir vecāku, pašam kaut kas ir jāsasniedz un jāspēj nopelnīt. Tā arī cilvēki dzīvo. Tāpēc, cik cilvēku, tik viedokļi. Tikai nevajag pretīgi izteikties par to, ka cilvēki iet un strādā, kamēr paši sēžat mājās pie datora. Domāju ikviena, kura ir strādājusi apkalpojošo darbu, ir izjutusi, citu attieksmi. Tas ir pats sāpīgākais, ka ej un dari, bet kāda, kurai nauda krīt no gaisa, tikai pasmejas, cik nožēlojami tas ir! Nesaku tieši par jums, bet vietām komentāros tas mazliet jūtams, kaut caur puķēm.

Man bija tāda priekšrocība, ka varēju nestrādāt lielāko daļu studiju laikā. Attiecīgi, priecājos par to. Tas, ko domā citi par tādu situāciju, man ir vienalga.
Un kopumā, katrs pats zina, kā viņam labāk- strādāt un studēt, tikai studēt utt.

Un pa vasaru, kamēr nestudē, arī nestrādājat?

Strādāt sāku 1. kursa septembrī. Kaut gan vecāki nebija starā un gribēja mani atrunāt. Nesanāca, bet tomēr jāsaka, ka studijas un dzīvokli (t.i. īrēto istabiņu) man apmaksāja. Ar sevis nopelnīto sedzu savus izdevumus un vajadzības, pērku pārtiku, tērēju izklaidēm, drēbēm, mēnešbiļetēm utt. Būtībā jāsaka, ka šis darbs man deva pieredzi, jo nekāda diža alga man tajos gados nebija. Neko nenožēloju um nevienu nenosodu, jo tāda ir bijusi mana vēlme. No darba aizgāju 4. kursa sākumā un pēdējo gadu izbaudīju studenta dzīvi (ak, tas bija fantastiski) + piehaltūrēju savā jomā (t.k. varēju strādāt mājās, tad viss bija čotkā).

Studiju gados strādāju savā jomā, tāpēc man tas darbs bija liels pluss arī mācībām, kā arī katru gadu nevajadzēja iet un meklēt jaunu prakses vietu!
Par nestrādātājiem- neredzu neko sliktu, bet tad tiešām ar visām 4 ir jātturas budžetā, ja tāds ir bijis vecāku nosacījums nevis tikai "oj baudu studenta dzīvi, oj tusēju, oj dzeru, oj atkal baudu!" Novērtēt to, ka arī vecākiem tā nauda kokos neaug.

Un pa vasaru, kamēr nestudē, arī nestrādājat?

Nestrādāju. Nebija kur. Mājās vecākiem palīdzēju. Vienu mēnesi nostrādāju 4. kursa laikā, bet tā nopietni tikai pēc studiju beigšanas. Vecāki arī bija par to, lai nestrādāju, kamēr mācos.

Arī pirmajos kursos nestrādāju, bet tad man pašai apnika, jo tā diena likās tik neproduktīva. Aizej pasēdi pāris stundas lekcijās un 2 dienas nedēļā vsp fufelis bija. Tad nu pārgāju uz neklātieni un sāku strādāt normālu darbu. Pašapziņu tas noteikti daudz vairāk pacēla, kā arī varēju atļauties īrēt pati savu vietiņu.

o, esmu patīkami pārsteigta, ka tik daudz nestrādā, bet pilnībā velta sevi mācībām (cerams) ;) es pati biju spiesta, jo neesmu vienīgais bērns, un mani, kā studentes izdevumi, ir lieli, lai vecākiem tas nāktu tā viegli, tāpēc izlēmu nostāties pati uz savām kājām