Mans viedoklis skaitīsies, ja teikšu, ka esmu veģetāriete, bet vegāne esmu bijusi tikai tādos īsos posmos, piemēram, divas nedēļas, kad pašai sagribās? Grūtības nesagādāja, jo visas šīs reizes sekoju dažādām sabalansētām ēdienkartēm, kuras uzgāju internetā un tās sastādīja, manuprāt, vairāk vai mazāk uzticami cilvēki. :D
Man nebūtu grūti būt vegānei, drīzāk nav motivācijas. Par veģetārieti kļuvu 13 gadu vecumā, tolaik ļoti uztrauca dzīvnieki, vide. Tas viss ir saglabājies arī šobrīd, jo ir jau izveidojies pieradums un gaļu ēst atsākt noteikti negrasos. No otras puses, es jau ikdienā neēdu olas un nedzeru pienu, visu šo sanāk apēst tikai kaut kam sastāvā un ļoti reti. Nez, ja kādā šokolādē ir bijis piens klāt, varbūt tad tikai. :D Ādas izstrādājumus arī īsti nevelku. Bet nu ar visu šo nekāda īstā vegāne noteikti neesmu.