Sveika, man ļoti žēl, ka esat nonākuši šādā situācijā.
Man patīk, kā viens psihologs labi izskaidroja to, kāpēc daudzi pāri šķirās:
Ir pāris, kas iepazīstas, pirmo gadu abi trako viens pēc otra, ir neprātīga iemīlēšanās, tauriņi vēderā, abi sāk biežāk tikties, uzsāk attiecības. Pēc gadiem diviem, abiem jau ir nopietnas attiecības, iespējams jau dzīvo kopā, un sākas kopdzīve. Drīz vien kļūst par vīru un sievu, un nu sākas tā saucamā ''rutīna'', vairs nekādu kino, nekādu izklaižu, trakās naktis kopā, iemīlēšanās, tauriņi vēderā, un tad daudzi pāri par iemeslu, ka attiecības kļuvušas garlaicīgas, izšķiras.
Psihologs skaidro, ka vēlāk, kad pārim izveidojās nopietnas attiecības, vairs nekad nebūs iemīlēšanās sajūta, un nevajag cerēt, ka tā tam jābūt, un, ka citiem pāriem arī tā ir, jo tā vienkārši vairs nav un nebūs! Tas, ka nav iemīlēšanās nenozīmē, ka jūs viens otru vairs nemīlat!
Un rutīna nenozīmē, ka viss, tā nu būs, un es atradīšu citu, ar kuru man nebūs rutīna. Nē, visiem pāriem ir rutīna, katram darba dienā ir jāstrādā, jāizdara savas darīšanas, un protams, ka nogurušam cilvēkam pēc darba vairs neko negribās, un tad nu liekas, ka ak šausmas es tā negribu.
Pārim ir tikai jāizrunājas, vienmēr izrunāties ir likums numur viens, ja pāris grib izglābt attiecības. Es atceros, kā man ar manu puisi bija strīds, un nu es izdomāju, ka viss, es ignorēšu viņu. Viņš pie manis klāt nāca, lūdza vienkārši izrunāties, teica, ka tas ir svarīgi, nedrīkstu aizbraukt, ja neesam izrunājušies, bet es neklausījos un aizbraucu kaut kur pie draudzenes. Beigās viss izvērtās vēl sliktāk, un mēs divas dienas netikāmies, bet ļoti skumām viens pēc otra, un, kad satikāmies, mēs izrunājāmies, un izrādījās, ka mūsu strīds bija par neko, un abi kaut ko pārpratām. Tagad es vienmēr uzklausu, kas sakāms manam pusim, un arī viņš mani uzklausa, un mēs praktiski gandrīz vairs nestrīdamies, jo pirms liela skandāla visu pareizi paskaidrojam.
Bieži saka, ka attiecībās var būt vēsi periodi, ja nav seksuālās attiecības vai arī kāds nav apmierināts ar tām. Varbūt padomā, kas notiek jūsu seksuālajās attiecībās, vai abi ir apmierināti, vai jūs ar to nodarbojaties pietiekami bieži, jo sekss satuvina pāri, kurā viens otru mīl, un varbūt vajadzētu izdomāt ko jaunu, pozu, jaunu vietu, kur to izdarīt, mēģināt iekārot savu vīrieti seksīgi saģērbjoties, vai vienkārši kaut kā iepriecinot viņu.
Es uzskatu, ka ir svarīgi vienmēr atgādināt otram cilvēkam, ka joprojām mīli viņu un domā par viņu, to parādot pat ar maziem sīkumiem. Es, piemēram, kad draugs vakarā pārnāk mājās noguris pirms gulēšanas saku ''mīļais, es tevi mazliet atslābināšu'', un es pamasēju muguru viņam. Viņš jūtas priecīgs, es arī, un mēs abi esam laimīgi. Es zinu, ka viņu varu iepriecināt arī sagatavojot gardas vakariņas, vai arī pankūkas brokastīs. Viņš arī zin, ka iepriecinās mani nopērkot man zefīru, jo man nenormālīgi garšo, vai arī iebrauc pie manis darbā, sabučo un pasaka, ka gaida mani mājās. Tādi mazi sīkumi ir svarīgi jūsu ikdienā. Katram ir svarīgi zināt, ka otrs cilvēks joprojām mīl viņu.
Jums vajadzētu arī to rutīnu lauzt, piemēram, ierosinot aizbraukt piknikā divatā kaut kur pie ezera vai mežā, vai arī aizejot spontāni uz kino, aizbraucot ar riteņiem garā braucienā, apciemojot radiniekus.
Es domāju Tev ir vērts ar viņu parunāties, un dod jums otro iespēju, mēģinot izglābt viena otra attiecības, bet tā, lai tas notiktu, gan no tavas puses un no viņa puses.
Vienu gan ļoti svarīgu ieteikumu es tev gribu dot: nekad neklausies citos, bet dari, kā pati jūti, ka ir pareizi. Es tik daudz strīdējos ar draugu dēļ tā, ka saklausījos, ko mamma teica, ko draudzene, ko vēl kāds cits, ka mums bija tikai strīdi bez apstājas, bet tad es sāku apjēgt, ka man ir jādomā un jārīkojas, kā es gribu, nevis, kā mamma vai draudzene, un no tā brīža es cilvēkos vairs neklausos, tikai ieklausos, un neļauju jaukties manās attiecībās, un tagad mēs abi esam laimīgi, un strīdu mums praktiski nav.
165
