Miss, nevajag jau domu atmest. Bet paskatīties uz to mazliet citādi.
Pēdējais notikums. Eju ar savu suni pa mežu. Pretī nāk pāris ar patversmes suni. Jaukteni, vācu aitu suņa lielumā. Es noeju no ceļa, gaidu, kad paies garām. Patversmes suns 5 m no mums sāk riet, atņirdz zobus, un gatavojas brukt virsū. Meitene nevar noturēt. Puisis rēc. Labi, ka mans nav nekāds maziņais, un tas raustījās tuvoties. Pēc tam vēl viņi to patversmes suni paslavēja, ka baigais varonis šitik lielam lekt virsū. Normāli? Ja man būtu mazs suns, man suņa vairs nebūtu. Vai arī sakostas kājas..