Filozofijas stūrītis

Kāda, jūsuprāt, ir cilvēka dzīves jēga, nozīme?

saņemt dzīves mācību, pārbaudījums, laicīgi izkļut no turienes

Dzīves jēga ir....dzīvošanā!:D

Bet vispār, kāda ir dzīves jēga un vai tā vispār ir- tas jau ir filozof. pamatjautājums, kuram vēl nav rasta viennozīmīga atbilde!


Domāju, ka pasauli var uztvert gan racionāli (prāts), gan irracionāli (jūtas/"sirds"). Un es sliecos piekrist viedoklim, ka Rietumiem raksturīgs ir pirmais uztveršanas/domāšanas veids, Austrumiem otrais (un tāpēc arī šīs abas pasaules ne vienmēr ir spējīgas izprast viena otru). Es pati arī izvēlos otro. Man tā ir vieglāk dzīvot.
Ticu Dievam un man pretrunu ar to nav, kas izriet no augstākminētā irracionāla pasaules uzskata.

Bet atgriežoties pie pirmā punkta par dzīves jēgu, daudzi domātāji jau sen ir izteikuši viedokļus par šo tēmu, es varu atrast un piekrist sev tuvākajiem no tiem, kā piem.,:
dzīves jēga ir konkrētā cilvēka personības potenciāla atklāšanā, piedzīvot "nezināmo",t.i., gūt jaunas pieredzes. Visvienkāršāk un līdz ar to ģeniālāk dzīves jēgu noformulējis ir Sokrāts-būt laimīgam!!
Līdz ar to, kā man šķiet, no tā materiāla, kas man šajā dzīvē/realitātē ir dots (mans konkrētais ķermenis/izskats/dzimums/prāts/dzīves apstākļi/apkārtne/dzīves vieta/ laikmets etc.) attīstīt to maksimumu, uz ko vien esmu spējīga un būt laimīgai:)

Bet vispār, kāda ir dzīves jēga un vai tā vispār ir- tas jau ir filozof. pamatjautājums, kuram vēl nav rasta viennozīmīga atbilde!

Tur jau arī slēpjas tā būtība, ka katram pašam tas ir jāsaprot.

Dzīves jēga ir dzīvot, ēst , dzert un izgulēties :D un nedaudz pameditēt par labāku nākotni

Pārējos komentārus nelasīju, izdarīšu to rīt, kad gardais alus būs pilnībā pametis manu organismu.

Paldies, Robert, par saturīgu tematu!

Dzīves jēga, manuprāt, pieprasa zināmu vispārinājumu. Jo, ja es sacītu, ka mana dzīves jēga ir adīšana sviķeļa rakstā, ka tā gūstu piepildījumu un savas eksistences attaisnojuma izjūtu, tas, ļoti iespējams, izklausītos subjektīvi un muļķīgi.

Vistālākais vispārinājums, ko savas dzīves jēga atainojuma vizualizācijai varu uzrādīt: manas dzīves jēga ir dzīvot tā, lai kādā no daudzajiem apstāšanās un no malas uz sevi palūkošanās mirkļiem nebūtu jāsaka: es nezinu, kāpēc to daru, kāpēc šeit esmu. Nebūt apmaldīšanās stāvoklī. Vienmēr redzēt virzību uz priekšu, iemeslu un atjaunotni.

Varbūt slikti, bet, tiešām!, vieglāk ir sastādīt uzstādījumu ar ne_, nevis jā_.

Ir lieta, izjūtas un stāvokļi, ko vēlos gūt, sajust un piedzīvot, un, kad tie notiek, ir brīnišķīgi, bet tad iestājas saldskābā ikdienība, un tiek aizmirsts par virsotnēm. Izzināt, vai dzīve var sastāvēt no virsotnēm vien - viens no manis šā brīža izvirzītajiem uzdevumiem.

Veiksmi mums visiem pasaules apguvē!

Starp citu, ja kāds vēlas kutelīgi intelektuālu sarunu šovakar vai turpmāk, esmu atvērta biedrene. :)

Ievietotā racionālisma definīcija galīgi neatbilst tam, kā filosofijā tas tiek definēts. Acīmredzot to wiki ievietojis kāds ar pamatskolas līmeņa izpratni par šo konceptu.

Te būtu labāks skaidrojums:

"rationalism, in Western philosophy, the view that regards reason as the chief source and test of knowledge. Holding that reality itself has an inherently logical structure, the rationalist asserts that a class of truths exists that the intellect can grasp directly. There are, according to the rationalists, certain rational principles—especially in logic and mathematics, and even in ethics and metaphysics—that are so fundamental that to deny them is to fall into contradiction. The rationalist’s confidence in reason and proof tends, therefore, to detract from his respect for other ways of knowing."

Jāpiebilst, ka racionālisms kā epistomoloģiska pozīcija nebūt nav pretrunā reliģiskajam pasaules uzskatam (vismaz ne pēc definīcijas), kā tas minēts tajā pašā wiki ierakstā. Drīzāk pretstats racionālismam ir empīricisms, kas balstās uz uzskatu, ka zināšanu pirmavots ir mūsu pieredze, nevis prāts.

Es personiigi domaaju, ka taadas dziljaakas jeegas nav, bet taa kaa cilveekam ir gruuti to atziit, ka tieshi vinjsh nav visuma centrs un ka viss negriezjaas ap vinju, taapeec vinjam vajadzeeja izdomaat Dievu, kas seezj tur augshaa un to vien dara, kaa skaita greekus, soda un ruupeejaas. Turklaat cilveekam vispaar ir gruuti aptvert jeedzienu "nejausha sakritiiba" pashos dziljumos, jo cilveeks vienkaarshi tam nespeej noticeet kaa arii vinjam ir no taa ljoti, ljoti bail. Tas arii ir speeciigi ietekmeejis vajadziibu peec religijas, jo religija ne tikai dod pseidoreaalu izskaidojumu lietaam, notikumiem taa, lai taas kljuutu par likumsakariibaam, bet arii sniedz iespeeju aiziet kaut kur paluugties ar ceriibu ietekmeet apstaakljus un taadejaadi kaut vai daljeeji kontroleet situaaciju. Cilveeks tiecaas peec stabilitaates,meerkjiem un noteiktiibas, taapeec religija ar savaam atbildeem un uzdevumiem speej aizpildit daudzu cilveeku dziives, lai tie justos mazaak apjukushi.
Pati esmu ateiste. Ticu tikai un vieniigi zinaatnei. Manupraat, ik vienam buutu jaapmeklee lekcijas ar nosaukumu "pasaules religiju veesture", tad arii daudziem atveertos acis. Ja zini, kaa religijas tikushas veidotas, to evoluuciju, sveeto, rituaalo utt kopeeshanu no citaam religijaam, tad vairs akli sekot kaadai religijai negribaas.

Precīzāk izteikties laikam pat nav iespējams, Krista! +

Nepiekrītu tam, ka kristieši neuzspiež savu reliģiju! Manuprāt, no viņiem nāk ļoti, ļoti liels spiediens! Patiesībā to uzmācīgo kristiešu dēļ daudziem rodas sliktas emocijas pret kristiešiem kopumā, arī normālajiem, un reliģiju.

Es neesmu reliģioza, bet esmu paviesojusies baznīcās, dievkalpojumos, svētdienas skolā - un mani tieši tas fanātisms atgrūž. Ticu tam, ka ir kāda augstāka enerģija, bet par Dievu to nesaucu un neko tai nelūdzu.

Kopumā piekrītu Kristas domām. Nepatīk, ka cilvēks iedomājies sevi par visuma centru un neticu, ka ir kāda īpašā dzīves jēga. Jēga ir tāda, kādu pats cilvēks savai dzīvei piešķir.

Nemirstību noteikti negribētu iegūt, neesmu pārliecināta, ka maz gribu šo dzīvi līdz galam izdzīvot. Mani biedē ilgā dzīvošana (pat līdz pieņemsim cilvēcīgajiem 80 gadiem) tāpēc, ka nevēlos visu mūžu risināt sadzīviskās problēmas pieņemsim ar naudu, gan tāpēc, ka nevēlos novecot, jo tam pārsvarā komplektā nāk slimības.

Ticu, ka visu var racionāli izskaidrot. Misticisms nav man cieņā.

Es īsti nesaprotu tos kristiešus, kuri nestāsta citiem, jautājums tad ir, vai viņi patiešām ir kristieši un kam viņi tic, kāda ir viņu sirds motivācija? Bībelē ir diezgan skaidri pateikts par to, ka ir debesis un ir elle, ka katram cilvēkam dzīves laikā tiek dota izvēle. Neuzskatu, ka tā ir kaut kāda biedēšana, kad cilvēks pasaka patiesību acīs.
Manuprāt, daudz ļaunāk ir, ja kristietis, kurš apzinās, ka Dievs patiešām eksistē par to nestāsta citiem, nevedot citus uz pestīšanu, rodas jautājums, vai viņš PATIEŠĀM tic? Es nesaprotu tos cilvēkus, kas tic mazliet. Tas ir tāpat kā mazliet mīlēt, vai nu tu mīli ar visu sirdi, vai nemīli nemaz.

Bet visinteresantāk ir tas, ka krītošā lidmašīnā ateistu nav:) Cilvēka gars jau pats visu zina, tikai mēs ar savu prātu cenšamies atrast citus ceļus.

Krītošā lidmašīnā ateistu nav, jo krītoša lidmašīna ir pilna ar izmisušiem cilvēkiem. To oašu varētu teikt arī par tevi, Pasaulespilsone!

Es personīgi pazīstu tikai 2 veidu ticīgos cilvēkus: 1. viņiem ģimene, apkārtējie tuvākie cilvēki ir ticīgie un pats ir kļuvis par ticīgo viņu spiediena rezultātā (piemēram, kopš bērnības ieaudzina iet uz baznīcu) 2. viņi ir izbijušie alkoholiķi, viņiem nomira mīļotais utt. un viņi nevar rast sev mieru, viņiem ir pie kaut kā jāpieturās un kaut kam jātic, lai tas dotu viņiem cerību un spēku nesalūzt pavisam.

Pie 2. kategorijas pieder tie cilvēki, kuri krītošā lidmašīnā pēkšņi sāk lūgt Dievu. Tur nav iesaistīts cilvēka gars vai apskaidrība, tikai izmisums un pašsaprotama vēlme izdzīvot jeb jāķeras pie visiem iespējamiem salmiņiem, lai būtu cerība izdzīvot ;)

Pasaulespilsone, kaadreiz es domaaju liidziigi tev... Tachu nu nav visi kristieshi dzimushi evanjgjeelisti! Bazniica pieljauj kljuudu katram bazniiceenam uzspiezhot sludinaashanu. No taa arii rodas visaadi paarpratumi, nepatika pret kristieshieu muuzhiigo uzmaakshanos u.t.t., jo oratora speejas nav katram. Kaads ir evanjgjeelists, kaads buus skolotaajs, kaads buus labdaris, kaads veel citu "uzdevumu" pildiis. Nav visi aicinaati sludinaat. Liecinaat gan, bet ne obligaati sludinaat. Un liecinaat var ne tikai ar vaardiem, bet arii ar savu dziivi un darbiem.
Piem., es par savu lauliibas dziivi neskandinu apkaart. Jaa, es miilu savu viiru ljoti. Kaut kad iemiileeshanaas faazee es par to daudz runaaju un citiem stastiiju, cik forsh ir mans puisis, bet tad, kad appreceejaamies un padziivojaam kopaa - es paarstaaju citiem visu laiku staastiit par savu viiru un tas noteikti nenoziimee, ka es vinju vairs nemiilu. Cilveeki redz muusu miilestiibas augljus - beernu, gredzenu pirkstaa, oficiaalu ierakstu nepiecieshamaa ailee "gjimenes statuss"... Apkaarteejie zina, ka es esmu preceeta sieva un, ka man ir attieciibas. Shaadi es attiecos arii pret kristietiibu! Man ir attieciibas ar Dievu, kaadreiz es centos visiem pastastiit par to, pat, ja mani negribeeja klausiities. Veelaak, attieciibas palika, bet es saaku liecinaat ar savu dziivi un darbiem, ne tik daudz vairs ar vaardiem... Ja cilveeks naak klaat un izjautaa, tad saku visu godiigi kaa ir. Man nepatiik uzmaakties cilveekiem ar savu sakaamo! Ir cilveeki, kuri to speej un kuriem tas tieshaam padodas ar apbriinojamu vieglumu. Man savukaart, padodas gardas vakarinjas... :D Taapeec neuzmaakshanos ar savu viedokli es noteikti neattiecinaatu uz neticiibu!

Kaada ir dziives jeega manaa redzeejumaa? Pienjemt visu, kas naak un maaciities. Ieklausiities sevii un atnaakt pasham pie sevis maajaas. Aplauceeties un sadziit. Katram savs cels liidz apskaidriibai ejams, kaadam pa kristieshu taku,kaadam islama,citam varbuut ateista. Bet svariigi ir viens,lai kaadu celju mees izveeleetos,tas buus pareizais. Nav nepareizu atbilzu,celju,lietu. Jeb kas ko dari dod tev pieredzi. Augstaakais uz taviem pleciem uzliek tieshi tik, cik vari panest. Galvenais ir pilniibaa uzticeeties. Uz savu pagaatni neatskatos biezji. Alkohols, balliites,striidi,tuksha plaapaashana,bezjeedziigas investiicijas nesvariigos pirkumos,iedziivoshanaas vegitatiivajaa distonijaa un pat migreenaa. Tik ljoti es sevi nemiileeju un baidiijos no sevis. Kameer cilveeks nepienjems patiesiibu, ka shis viss ir kas vairaak par piedzimstu,studeeju,straadaaju,dzemdeeju,nomirstu seciibu,tikmeer tas maldiisies dziives celjos, nespeejot atrast sevi. Nav viena pareizaa patiesiiba. Nav pareizas vai nepareizas religjijas. Nosodiijumi nepastaav. Esi tikai tu un tavs cels. Ieklausies sevii un paarnaac pats pie sevis maajaas. Tai briidii tu sapratiisi par ko es rakstu. Un nekas vairs nebuus neiespeejams :)

Sintija_sk, tas vairāk bija domāts par to, cik liekulīga ir cilvēka daba, kamēr viss ir kārtībā, Dievu negrib atzīt, bet kā nonāk kādās problēmās, tā sauc, lai Dievs palīdz, man principā dzīvē nav par ko sūdzēties, dzīvoju pēc Dieva žēlastības, saņemu reālas atbildes uz lūgšanām, zinu, ka Dievs vada manu dzīvi, tāpēc arī gribu ar citiem dalīties :)

Neons, man baznīca neuzspiež sludināt, tas man ir sirdī un tas, manuprāt, ir tikai normāli, ka ja cilvēks, kas ir piedzīvojis lielas lietas savā dzīvē, grib par to arī pastāstīt citiem.

Ir arī daudz labu cilvēku, kuriem ir labas ģimenes, kas dara labus darbus, taču netic Dievam, zini kāda ir atšķirība?

Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts.
Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina?

kā man besī tie kristietības sludinātāji..

Pasaulespilsone, nu un kāpēc cilvēks nevar ticēt Dievam tad, kad viņam to gribās? Ar ko cilvēks, kas neiet uz baznīcu un katru dienu nelasa Bīblei un nelūdzas, ir sliktāks par to, kas to dara? KUR ir teikts, ka Tu paliec svēts un balts, ja ej uz baznīcu? Kāda ir atšķirība- to nosūdzi savus grēkus un ej laimīgs talāk grēkot, vai Tu nenosūdzi neko ?
Manā skatījumā tas ir pilnīgs stulbums. Galvenais taču ir fakts, ka tic, ne? Un katram pašam ir sava izvēle dota- ticēt, vai neticēt.
Visa reliģija ir fufelis pašā saknē. Cilvēkam patīk ticēt kaut kam, kas viņu vada. Tas aŗī viss. Nenoliedzu Dievu- varbūt arī ir kas augstākstāvošs, bet visam tam, kas tiek sludināts apkārt un rakstīts, es neticu. Cilvēki to visu iz izdomājuši, jo reliģija ir ienesīgs pasākums.

Tici kam tu gribi, galvenais, ka jūties laimīga, Pasaulespilsone!

Par tēmu-
Nedomaju, ka ir baigā jēga eksistencei. Cilvēki ir tie paši dzīvnieki, tikai intelektuāli, tas arī viss. Kaut kad aizdomājos par to, kā cilvēki mēgina visu salikt 'pa plauktiņiem' - visam rast izskaidrojumu. Ja nu tāda viena izskaidrojuma visam nav? Ja nu visa teorija, ko laika gaitā esam atklājuši un attīstījuši, vienā jaukā dienā vienkārši mainās? Tā pati gravitācija. Zinam, kas tas ir, zinam, kā tas strādā un kāpēc.. Bet ja nu vienā dienā viss mainās? Mēs esam tik niecīga daļa no visa visuma, bet mēģinam sevi pataisīt par gudrajiem un visu racionāli izskaidrot, lai justos, ka varam kaut ko kontrolēt.. Bet nevaram.