Forša tēma! :)
Kāda, jūsuprāt, ir cilvēka dzīves jēga, nozīme?
Iemācīties BŪT šajā pasaulē, ļauties, pieņemt un augt pretī sev ( un līdz ar to arī visiem citiem).
Vai jūs vēlētos iegūt nemirstību?
Tas ir definēts no skatupunkta, ka viss beidzas ar nāvi vai nemirstība šī ķermeņa robežās ?
Manuprāt, Mēs jau esam nemirstīgi- ar nāvi viss nebeidzas, būtu naivi tam ticēt.
Vai ticat, ka apkārtējā pasaule ir racionāli izprotama? Vai, piemēram, mūsu saprātu, emocijas, izmantojot sarežģītas metodes, arī būtu iespējams izprast tīri racionāli?
Protams, nē - prāts strukturē, bet būtība pēc defīnijas ir transracionāla. Bet salikt kastītēs ir iespējams gandrīz vai visu.
Kāda ir jūsu attieksme pret monoteisku*** Dievu? Ja ticat Dievam, kā spējat apvienot ikdienas racionālismu ar reliģisko (transcendentālo) pasaules uzskatu?
Viens Dievs visur, tikai ar prātu nevar saprast to pašu kristietības trīsvienību 1+1+1=1 vai viena varavīksne, bet septiņas krāsas jeb tas ir stāsts par to, kur novelkam robežu un atdalam.
Ikdienā un cilvēciskajās attiecībās vislabāk arī parādās cilvēka garīgums. Un es piekrītu, ka apgaismība ir darīt ikdienišķo, saprotot, ka tieši tajā dievišķais ir klātesošs. Un tad arī sākas atbildīga dzīvošana.
Pasaulespilsone, piedod, bet izklausās pārāk dogmatiski. Es nesaku, ka nepiekrītu.