Klausos, kā apakšstāvā dūdo mazā žubīte un gaidu, kad viņai nāks apskaidrība, ka mājās ir ciemiņi. Jo tad nesīsies augšā, un būs agrā rīta filozofiskās sarunas. Viņa pat vakar lielu plakātu par godu man uztaisīja, tikai pati jau gulēja :D Tur bija viens teikums, par kuru es visu laiku ķiķinu, proti, Tev ausis kā mikipelei :D :D Būs jāpaprasa, kāds mesidžs apakšā.
Nu jā, man sāp galva, laikam vajadzēja logu atstāt vaļā, man bija bail, ka nosalšu. Jāiet meklēt kāds ibumetīns.
Gribu brokastis. Un tad skriesim basām kājām ķiršos un zemenēs. Varbūt ne, auksts laikam.
Lai mīļa svētdiena :)