Man interesanti ir tas, ka tieši trakākās lietas savā mūžā esmu sadarījusi, esot pilnīgi skaidrā, nelietojot ne alkoholu, ne arī kādu citu apreibinošu vielu! Un arī ir daudz jautrāk, tas pats SummerSound pagājušogad, kad no rīta līdz vakaram mūzikas pavadībā tresīju ar draugiem, nebija kauns no apkārtējiem it nemaz. Bija tur vēl tāda telts ar zema basa skaņām (kur ieejot, tāda sajūta, ka vispirms kkādu extasy jāsalietojas, dīvaina mūzika) Un tur nereāli ilgi dejoju kā kaut kāda austrumniece, skatoties apkārt un smejoties par pārējiem, kas nu galīgi nebija skaidrā. :D tālāk, ar mašīnu driftoju un ļoti ātri nesos tikai skaidrā prātā, un tieši tad gribas to adrenalīnu un visu pārējo. Kad esmu iedzērusi, esmu tāda kā bremzēta, varu gan nodejot visu nakti, bet sajūta ir savādāka pēc tam, nav tās eiforijas kā pēc sporta. :) Un atceros vienu gadījumu, kad vienā tusiņā iepatikās divi puiši, un man tas vēl joprojām liekas ļoti traki, ka ar abiem skūpstījos, vispirms vienu, bet viņš gribēja tikai seksu (es tajā laikā biju nevainīga un protams, to nevēlējos), bet ar to otru bija savādāk, viņš bija baigais brunču mednieks un džentlmenis, neko neuzspieda, bet ar viņu pavadīju visu nakti, un vēl devos uz viņa drauga mājām, lai mazliet pagulētu un tajā rītā dotos projām. Ja vēl atceros, brīnos, kā es varēju svešam puisim tā uzticēties (un jā, biju pilnīgi skaidra!), bet dzērumā es tādas peripētijas nekad neatļaujos, vispār ar mani ir tieši otrādāk, kad esmu dzērusi, dusmojos uz tiem stulbajiem ārzemniekiem, kas skatās kā uz pliku miesu un pieskarās man klāt kā tādai lellei. Iesitusi gan nevienam neesmu, tikai dusmojusies. vārdu sakot, labākie stāsti man ir tikai tad, kad nedzeru. Viss, es vairs nedzeršu. :D
10987
