Lietas ko esam sadarijusas dzeruma.:)

Lasot šo diskusiju, nespēju valdīt smieklus, bet vienlaikus kļūst pat nedaudz skumji, ka tā uzvedas jaunas meitenes.

Pašam ar alkoholu saistītu deku nav bijis, taču pazīstami cilvēki tikuši nogādāti policijas iecirknī, jo nakts laikā trokšņojuši, lietojuši alkoholu Vecrīgā un verbāli aizskāruši (lasi - "pasūtījuši") ieradušos RPP ekipāžu.

Trokšņainas ballītes laikā kāds no viesiem gandrīz izraisīja ugunsgrēku, nometot pie aizkariem nenodzēstu cigareti.

Palīdzēju nostāvēt uz kājām piedzērušai meitenei, taču viņa mani apvēma.

Pirmās skolas dienas ballītē kāda vidusskolniece tā piedzērās, ka uzskatīja mani par citu cilvēku. Beigās novilka bikses, notupās un urinēja manā priekšā.

Ziemassvētkos pie manis ieradās daži paziņas ar savām draudzenēm. Protams, tika lietots alkohols. Pazīnas draudzene pajautāja, kur atrodas labierīcības, un es viņai parādīju. Pēc laika viņa iemiga. Nepamanīju, kurā brīdī, bet viņa, pamodusies no miega, nolēma doties uz WC. Pēc laika viņa pienāk pie manis, parausta aiz rokas un ausī iečukst, ka viņai gadījusies "šmucīte" tualetē. Aplūkojot telpu, konstatēju, ka viņai bija bijušas menstruācijas...

Izskatās, ka esmu paraugbērns, jo pats trakākais, ko esmu darījusi; skaļi smējusies, daudz runājusi vai stulbi dejojusi. :D

ir gan seksa video, ir arī kādai gadījies plikai pamosties istabā, kur pēc tam ieveļas 20 čaļi un tas tiek nofočēts utt. protams, tas ir traki, bet pēc gadiem 10 tās būs atmiņas, un ne tās sliktākās

Par tādām atmiņām kāds arī priecājas? :D

Robert, nu visas tādas nav. :) Pati lasu un brīnos, jo ne es, ne manas draudzenes nekad neesam darījušas tik ļoti trakas lietas.

Lasot atcerējos vienu gadu, kad ar draudzeni tieši Ziemassvētku vakarā izdomājām piedzerties un pēc tam devāmies uz otru pilsētas galu pie viņas draugiem, kaut ko tur darījām(sen bija, neatceros) un vakara noslēgumā draudzene vienam rižikam lūdzās, lai viņš ar mani pārguļ, man bija tāds kauns, jo man toreiz bija normāla piekrišana un tāds izmisuma solis nebija vajadzīgs. :D
Esam ar draudzenēm plikas dejojušas pirtī (neviena cita tur nebija :D), uzaicinājušas random puišus uz dzīvokli tusēties, kas gāja garām, beigās attopoties, ka pēc pāris stundām dzīvoklis ir pilns ar visādiem svešiem un nepazīstamiem cilvēkiem. Un, protams, izgājieni klubos, kur meklējām augstāko punktu, kur padancot. Vienreiz šitā uzrāpos uz kaut kādas uzpariktes un kad kāpu lejā, nomaucos garšļaukus deju placī.

ā vienreiz māsai nesu bļodu kur vemt, a viiņa izdomāja tur pačurāt :D:D

Puiši, kuri šausminās par to, ko meitenes dara! Ak jel, nu tā it kā sievietes nebūtu cilvēki un nedrīkstētu baudīt jaunību! Katram cilvēkam ir vecums, kad sanāk sastrādāt kaut kādas muļķības, kuras pēc tam ar smaidu atcerēties un pasmieties. Dzīve nav tik gara un bezgalīga, lai to pavadītu bez šādiem atgadījumiem/kurioziem. :)

Ja par tēmu, tad atminējos vēl vienu gadījumu. Atceros, ka dzīvoklī notika ballīte. Nu viss kā nākas - cilvēki pietiekami, alus daudz, jo, ja nemaldos, iesvinējām Jāņus. Vienā mirklī izdomāju aiziet pagulēt. Pamodos un lūkojos telefonā. Tas rāda 9:00 no rīta. Aiz loga aizdomīgi tumšs, līst lietus, ducina pērkons. Tad nu saņemos un zvanu mammai (tolaik vēl dzīvoju pie vecākiem) klausulē kliedzot "Mammu, es šodien mājās nebūšu! Baigi tumšais rīts!" Nesagaidījusi atbildi noliku klausuli un centos saprast kāpēc apkārtējie smejas. Kā izrādās, kāds gudrinieks bija pārlicis mana pulksteņa laikus un patiesībā bija nevis 9:00 no rīta, bet 21:00 vakarā. Otrā dienā mamma zvanīja un vaicāja kāpēc es viņai zvanu 21:00 vakarā, lai pateiktu, ka nebūšu mājās, jo ir tumšs rīts :D

Kāds sakars pārmērīgai alkohola lietošanai, publiskai vemšanai un urinēšanai, ar jaunības baudīšanu, Ewa? Nepārmetu neko meitenēm, jo vairums man pazīstamo puišu un vīriešu atceras vēl ekstremālākas dēkas, kas piedzīvotas alkohola reibumā.

Tieši tāpēc es pēc saviem saldajiem 16 alkoholu pārstāju lietot :D
Oi, kauns pat stāstīt ko palī biju pietaisījis janības dulumā :D

Salīdzinot ar šiem stāstiņiem, esmu dzērusi diezgan kulturāli, turklāt saprātīgā vecumā. Parasti vienkārši kļūstu koķetāka, tāpēc, esot attiecībās, labāk nedzert ar citiem vīriešiem, lai nav nekādu pārpratumu.

Robert, es vairāk par to, ka liela daļa vīriešu uzskata, ka sievietēm vispār nevajadzētu būt tik lielā alkohola reibumā, lai rastos tādi kuriozi kā tie, kuros dalamies šajā diskusijā. Protams, piekrītu, ka sievietei pārmērīgs alkohola reibums, urinēšana vai vemšana sabiedrībā nav nekas foršs, taču savs labums no tā visa tomēr arī ir. Kaut vai tā pati pieredze, kura ļauj vairs turpmākajā nākotnē nepieļaut tās pašas kļūdas. Piemēram, mana pieredze ar sabiedrisko transportu, tagad ir iemācījusi vairs nekad nepiedzerties līdz tādai stadijai, ka nesaprotu kā tikt mājās. :)

Es domāju, Ewa, ka nevienam cilvēkam (neatkarīgi no dzimuma) nevajadzētu nonākt tik lielā alkohola reibumā, ka tiek zaudēta paškontrole un pašcieņa. Varbūt dažiem šķiet smieklīgi stāstīt par savām dēkām - vemšanu, urinēšanu, samaņas zaudēšanu -, taču man tas drīzāk šķiet nožēlojami, nevis jautri.
Domāju, ka gudrs cilvēks mācīsies no citu kļūdām un nepārbaudīs visu, lai iegūtu "pieredzi".
Tikai mans viedoklis.

Protams, tādā ziņā es Tev pilnībā piekrītu. Diemžēl, ļoti daudziem dzīvē sanācis nonākt tādā situācijā, kad tiek zaudēta paškontrole un arī pašcieņa. Jāatzīst, ka arī pašai. Tagad par šiem stāstiem (tos atceroties un atstāstot) nāk smiekli, taču prieks, ka līdz ar smiekliem nāk arī apziņa, ka vairs nedrīkst ļaut sev nonākt tādā stāvoklī. Šķiet, ka tas tomēr ir labāk, nekā tad, ja šī apziņa vēl nebūtu radusies. :)

Piedzēros, kad dzīvoju kojās! Gājām bariņš ārā, dežurante teica- kauns bērni! Es piegāju pie viņas un teicu - TU NEMĀKI PRIECĀTIES par dzīvi! :D:D:D atlikušo gadu skatījās uz manis kā uz briesmoni... :D

Esmu izlidojusi no autobusa četrāpus šosejas malā. Man bija tādi skaisti balti špilku zābaki un gaiša kleitiņa, viss asinīs. Protams, to redzēja vairāki desmiti pasažieru un mana mamma, kas gaidīja mani auto, kurā es tāda asiņaina, cenšoties izskatīties pēc iespējas vienaldzīgāka, iestreipuļoju. Nu, tas bija vidusskolā, tā ka neteiktu, ka es par to tagad diži kaunos, Robert:)
Vienā viesu mājā arī aizmigusi tualetē, kamēr nezinkādā veidā klasesbiedrs mani bija aiznesis uz banketzāli, lai es tur izguļos aiz garā galda, atceros, ka pa brīdim viņš mani atnāca paskatīt, paijāja matus- vai es nemiršot.
Esmu dažas reizes dejojusi un pabučojusies ar tiem, kurus vēlāk drošvien neatpazītu, vien atceroties to, ka bija jautri, bet bez konkrëtām sejām.

laikam trakākais, kas man ir gadījies - 16 gadu vecumā vecāki beidzot palaida sagaidīt jauno gadu kaut kur citur, jo parasti lika sagaidīt mājās. bija baigā ballīte, lieki piebilst, ka biju piedzērusies jau pirms pusnakts un, nesakarīgi runājot, nokrītot pa trepēm un iesitot bijušajam puisim pa seju (tas bija baigi forši, jo toreiz pāris dienas pirms jaunā gada pašķīrāmies ar baigo skandālu), tiku noguldīta gulēt ap pulksten 22:30 :D labi sagaidīts jaunais gads :D

Mans lielākais kauns ir tas, ka savam ex esmu dzērumā rakstījusi cik ļoti viņu vēl mīlu, tas bija kādu mēnesi pēc šķiršanās. Palasot te ko citas sastrādājušas, saprotu, ka nekas briesmīgs tas nav.
Vienreiz atnākot mājās karstā vasaras vakarā, iegāju dušā ar visām drēbēm, apzinājos, ko daru, bet man tobrīd tas likās forši. :D Par laimi, biju viena mājās un to neviens neredzēja :D
Kad dzīvoju kojās, atceros, ka blakus dzīvojošie puiši no rīta savā ledusskapī atrada nenormāli daudz biezpiena sieriņus, šiem nebija ne jausmas, kur bija tos dabūjuši. :D

Skapi apgāzu, raudaju par vecajām simpātijām, sastrīdējusies ar labiem draugiem, esmu zaalee taisiijusi "enģelīšus" :D Visu ko esmu darījusi, pašus trakākos notikumus paturēšu noslēpumā :D

Lasu un smejos. Pat paliek nedaudz zel, ka man nav pilnigi neka jautra , ar ko padalities. Patiesam piedzerusies esmu bijusi 1x muza un ar tad nekas traks nenotika, iznemot to, ka palika slikti jau ballite , nacas izmantot labiericibas un streipulosanu majas es atceros- bet miglaini. Atceros tikai, ka pec ierasanas majas guleju gulta ar "vilciniem" un nozverejos, ka nekad muza vairs ta nedzersu. Driz jau bus 10 gadi apkart un tik tiesam vairak nav dzerts. :D

Varbūt dažiem šķiet smieklīgi stāstīt par savām dēkām - vemšanu, urinēšanu, samaņas zaudēšanu -, taču man tas drīzāk šķiet nožēlojami, nevis jautri.
Domāju, ka gudrs cilvēks mācīsies no citu kļūdām un nepārbaudīs visu, lai iegūtu "pieredzi"

Ļoti piekrītu :)

Atceros, kā vidusskolas gados bieži vien pēc ballītēm zvanīju mammai, lai atbrauc pakaļ, vienmēr biju arī kādu kokteili iedzērusi, tā arī šodien vēl nezinu - vai viņa to nemanīja, vai vienkārši neko neteica :D :D Drīzāk jau otrais variants :D