Lietas ko esam sadarijusas dzeruma.:)

man reiz gadijas ievemt svesam puisim klepi...un galvenais ka vins man patika. Vins pats to nezinaja, bet pec tada feila ari nekad neuzdrosinajos vinam kaut ko teikt :!

Nez kapēc, kad meitene saka - pierijos, man liekas, ka to saka kaut kāds vecis, kas dzer kā cūka :D

ā, es tak pavisam nesen izmežģīju potīti uz līdzenas vietas. Draugi vēl tagad smejas :D
par to čurāšanu atvilnēs labi zinu - brālis atnāk pālī no ballītes, ieiet MANĀ istabā, ataisa atvāžamās sekcijas durvis un ievemj :D Citā reizē, kādu pusgadu vēlāk arī iečurāja atvilknē. Nezinu, kas tā par lietu :D

MADasaHatter a ko tu viņam varēji pateikt? ievemt, pacelt galvu un teikt- tu man patīc?! :D

Man viens pazīstams čalis pa pālim iečurāja stūrī pie skapja, jo bija pārliecināts, ka atrodas tualetē. :D

Es vienreiz paņēmu savu brāli līdzi pie draugiem.. Šams pa nakti piecēlās un apčurāja viņiem televizoru :D labi ka nesabojāja.. :D

Elina, nu logiski, ka pec tada atgadijuma nespeju atdzities ne tai vakara, ne ari nakamos dzivoklu tusos! Tas gan bija loti pasen!

Par tām atvilknēm un stūriem gan reāli pretīgi :(

Tādus stāstus labāk gribās ātrāk aizmirst un arī lai citi tos aizmirst ,itkā nebūtu redzējuši haha :D
Ir,ir kauns par šo to. Un ļoti kauns. (s)

Tā piedzēros, ka mani mājās nesa, nostāvēt kājās nevarēju, bet - kā es uzkāpu uz n-to stāvu, atradu durvis, atslēdzu un vēlāk aizslēdzu - nav ne jausmas. Tas jau sen bija, nelepojos, toties mana tā laika simpātija mani uz rokām atnesa. :D Kopš tā laika ļoti sekoju tam, cik un ko dzeru, sapratu, ka piedzerties - tas nav man. Visādos pasākumos, ballēs - pārdzērušās meitenes, novēmušās, lamājas 3stāvīgiem vārdiem utt. - pretīgi, bet labs stimuls nedzert.

ir šis tas sadarīts, bet visvairāk kauns par to, cik daudz sarunāts. nu tāāādas lietas dzērumā uzsita izrunāšanās vēlmi, ka biju gatava to jebkam stāstīt, un pretī saņēmu tādu pašu vaļsirdību. nu neko, kas izdarīts, izdarīts, tagad arī ikdienā tam cilvēkam nākas acīs skatīties, bet nekā to vairs nepieminam.

man besi tas ka iedzer drusku saakumaa relaksaacija, jautrs garastaavoklis, tad turpinot, vai nu dusmas vai pamatiga depresija..un par daudz runaaju vienu un to pasu. Pec tam kauns nakama diena.

Man tāpat kā marchixa raksta. Jūtu,kad pietiks dzert un pārstāju, lai nepārkāptu to robežu,ka pati nevaru paiet vai aizmiegu ballītē utt. Nekad tā neesmu piedzērusies ,ka nevaru paiet. :D
Pēdējo apkaunojošo ballīti atceros miglaini, bet pie vainas bija salauztā sirds.

Nebija tik traki, es no rīta pasmējos par viņu, pateicu "Zaķīt, tev tur jāapvāc" un skatījos uz to visu procesu :D

Parasti meiču ballītē visas iedzer,tad ir hihi haha , tad ir dejošana, tad ir trakošana un beigās visas raud :D haha .

Nu it kā man nekas traks nav bijis. :D
dziedāju karaoke. Daudz runāju par nopietnām tēmām ar meitenēm, kuras baigi atklātās pret mani palika (jo piedzērušās), abas bez maz vai labākās draudzenes kļūstam utml. D:
Nesos ar rolleri 5 no rīta, dziedot Jāņu dziesmas. Labi, ka tas bija privātmāju rajonā, citādāk vēl ar policiju būtu darīšana. :)
neesmu darījusi neko tādu, ka piem nākošajā rītā pamostos kkāda 'vīrieša apskāvienos vai tml lietas.:D bijušajiem nezvanu.
Bet atceros, ka bija viens tusiņš, kur meitene novilka bikses un apsēdās uz krēsla, lai nokārtotos. :D visiem bija baigais šoks. Un vēl vairākus tusiņus atceros, kur čaļi čurāja stūros, viens pat uz kompja (protams, to paši neatcerās).

No lietām, kas pirmās nāk prātā un ir nedaudz oriģinālākas par dziedāšanu, muļķību runāšanu etc (kaut šīs, protams, arī ir bijušas :D ), varu minēt sēdēšanu/gulēšanu uz galda, rāpšanos uz 2stāvu daudzdzīvokļu mājas jumta manā izlaiduma naktī, visai pamatīgu skūpstīšanos ar savu puisi viņa draugu priekšā (izklausās nekas īpašs, bet abi bijām ļoti piedzērušies un puisis vēl uzsauca citiem, lai viņi skatās kā mēs protam ;DDDD) , pāris reizes kāds gudrinieks arī ballītēs ir filmējis video un reizēm es tajos video sarunāju tādas stulbības, ka pēc tam kauns skatīties :D

Bet nu visas nosauktās lietas nav pēdējā laika, tagad tomēr prātīgāk ar alkoholu apejos, pašai nepatīk pārdzērušies cilvēki, kas galīgi nefiltrē, ko dara. :)

Ak, dullie pusaudžu gadi :D Ir lietas, kuras labāk aizmirst un nevienam nestāstīt, šo to nestāstu pat vistuvākajiem cilvēkiem (lietas, kuras esmu darījusi vienatnē)
Bet klasiskās izdarības- histēriska smiešanās, tāda, ka jākrīt gar zemi, uzreiz pēc tam tikpat histēriska raudāšana, bļaustīšanās, ka mīlu kādu cilvēku (pats cilvēks, par laimi, klāt nebija. Par laimi, jo toč nemīlēju, vnk tā teicu), vistrakākais laikam- kaut kad attiecību pašā sākumā, drauga dzīvoklī, kamēr viņš bija uz veikalu aizskrējis, pievēmu viņam gultu un vēl segas sametu virsū, lai viņš neieraudzītu, bet viņš ieraudzīja (sarkana no kauna šito rakstot) par laimi, draugs teica, ka tas taču nekas traks nav. Vispār man bija tā, ka vienmēr, kad apreibu, gribēju, lai kāds mani tur aiz rokas un tad nu ir bijuši pārpratumi no vīriešu puses, kad sadomājas nez ko, ka es pēkšņi gribu staigāt saķērusies rociņās ar tikpat kā nepazīstamu puisi. Tāks, kas vēl..vienreiz vienam cilvēkam iekodu :D nākamajā rītā vēl pati prasīju, kas viņam plecam noticis-tāda kā rēta... :D Bet tās pārsvarā tādas dumjas lietas, nekas krimināls nav noticis.

daudz šādu stāstu manā kontā.
12.klasē nejauši klubā satiku savu nereāli simpātisko ķīmijas skolotāju, biju pietiekoši daudz iedzērusi, lai pieietu pie viņa un sāktu runāties un kārties kaklā. labi, ka tas jau bija maijs un bija atlikušas tikai dažas ķīmijas stundas. toties viņš man uz izlaidumu uzdāvināja ziedus un pec izlaiduma sāka rakstīt draugos :D

ak jā, vēl viena reize, pirms gadiem trim braucu taksī mājas no vecrīgas. biju diezgan iereibusi un aizmigu, pēc 10 min pamodos un nesapratu, kur esmu, sabļāvu uz taksistu un liku, lai apstajas un izlaiž ārā, likās, ka nolaupa. tā nu mani atstāja uz jūrmalas šosejas, tur, kur jāmaksā par iebraukšanu. tālāk gāju mājās kājām, jo kaunējos saukt atkal taksi,ja nu atsūta to pašu :D