Lietas ko esam sadarijusas dzeruma.:)

colombiana
meginajam pec tam spriest logiski, snabis noteikt bij lai sasilditos, desa lai uzkosta, bet olas? :D preks kam tas bija neesam sapratusas ari vel sobrid, kad 6 gadi jau pagajusi :D

vienreiz sieviešu kompānijā dejojām līdz izģērbānies apakšveļā kādā mājas ballītē un vēl ar plaukstām ņēmām no grīdas tās mazās lapiņas, ko izšauj gaisā un tad gaisā tika mestas arī kurpes un drēbes.
labi, ka neviens vīriešu kārtas pārstāvis neiedomājās iznākt koridorā...

aizmigu ballītē skapī,ļoti mazā,kur tikai no rīta mani atrada :D

es ilgi domāju, līdz izdomāju :D
Sen, ne šogad, maija sākumā 6os no rīta pa Dzegužkalnu baltās viesnīcas čībiņās staigāju. Tad draudzene uz vienas uzkāpa - tā saplīsa un es čībiņas atstāju ielas vidū un tālāk aizgāju ar plikām kājām.

fuj es nesapratisu ka snabi var dzert fuj. vienreiz nonacu abskurbtuvee, pc sampja dzerot tiru snabi un bija stulbi draugi, kas lava man vienai doties majup kaut kritu pa kapnem...atsledzos paris solus attaluma velak, kops ta laika snabi nespeju iedzer tikai skruve:)(

17 gadu vecumā nācu mājās galīgā ķēmā, kritu un saplēsu bikses. Biju ļoti nikna, jo bikses bija tikai 2 dienu uzvilktas. :(

Izkāpjot no takša un ejot uz klubu, man nokrita kurpe, bet es netraucēti ar vienu basu kāju gāju tālāk. Kaut kādi džeki man skrēja pakaļ ar to tupeli un teica, ka man esot pazudusi. :D

Skrienu apkārt, spiedzu, smejos. :D visiem ar mani ir jautri, kad esmu iedzērusi :D dziedu, kļūstu aktīva un ir tāds vienalga un baudu visu. :D bet iedzērusi, nekad tā ļoti dzērusi neesmu.

Vienreiz nācu mājās normālā kondīcijā. Uzklumburēju augšā pa kāpnēm,jo dzīvoju 4. stāvā,pieeju pie sava dzīvokļa,viss jauki,taisu vaļā durvis,toreiz vēl dzīvoju ar vecākiem. Tā nu ietesos iekšā i čto to tā dīvaini kaut kā. Skatījos apkārt,atceros,ka kaut ko murmināju un lamājos nu tā smuki,kas te noticis. :D
Bet nu labi. Sāku ģērbties nost,novilku mēteli,kurpes,jau taisu vaļā džinsas,velku nost,un tad no istabas iznāk pāris,loģiski,dzirdot kādu viņu koridorā...
Un tur stāvu es...pusnolaistām džinsām...

Un tad pēkšņi es atjēdzos,kāpēc man viss likās dīvains - tas tak nav mans dzīvoklis! Knapi stāvēju kājās,bet mēģināju mērkaķa ātrumā vākt kurpes,mēteli,bikses... Iztesos ārā ar "piedodiet", un aiz muguras vēl dzirdēju kā šie pilnā kaklā smejās. :D
Pēc tam pāris mēnešus izvairījos no tiem abiem. :D
Un jā,es uzkāpu nevis savā 4.stāvā,bet pa taisno uz 5.

Ah,lai jau iet.

Biju tā piedzērusies,ka draugi iesēdināja taksī, smuki un zolīdi aizveda mani līdz kojām.Paņēma taksists mani pičpaunā un uzveda līdz 3.stāvam,kur tikpat smuki un zolīdi noguldīja mani gultā un sasedza.
Skolā,kad notika kaut kāds pasākums,atkal-pilnīgi piedzērusies, gaidot tualetes rindā, izdomāju uz grīdas uztaisīt zvaigznīti un vaļāties pa grīdu.
Kaut kur ejot nakts vidū pie Apsaras tējas namiņa-atkal ideja uztaisīt zvaigznīti,šoreiz gan uz ceļa.
Skraidījusi pa kojām seksīgajā korsetē.
No centra gājusi uz teiku kājām, Captain Morgan cepurē
Protams, rakstījusi sms tā brīža puisim, bijušajiem utt.No tā ieraduma vēl joprojām neesmu atbrīvojusies.
Piedzīvojumi ir bijuši ļooti daudz.Šie ir pirmie,kas ienāca prātā.

Īpaši nekas traks itkā nav bijis, bet nu tos briesmīgākos cenšos izmest no prāta :D
Reiz braucu nakts vidū ar kkādu random čali ar laivu uz saliņu (airu gan mums nebij, airējāmies ar rokām) :D bet tad ezera vidū es pārdomāju, sāku paniski murgot, ka nemāku peldēt un mēs nogrimsim (kāpēc??? :D) un peldējām atpakaļ :D
Vienreiz arī nejauši gandrīz nogrūdu draugu no balkona malas, uz kuras viņš sēdēja, bet laaaabi, ka viņš turējās pie tās malas :D

mums lidz bija 3l burka ar snabi, jelas olas un desa

:D :D :D :D
-Vieglā reibumā ar vienu čomu kādu puskilometru gājām tā, ka es viņam pičpaunā sēdēju. Pēc tam apsēdāmies uz soliņa, un viņš man stāstīja, ka pat neesot piekusis, ka varētu vēl. :D
-Esmu izmisumā lūgusies svešam čalim, lai neiet mājās. Vēl tagad nesaprotu, kāpēc es tā darīju.
-Uz prāmja sapazinos ar svešiem džekiem un atvedu draudzenēm uz istabiņu. Vismaz gandarījums, ka bija skaisti un pieklājīgi puiši. :D
-Minusies uz trenažiera un teikusi, ka braucu pie viena puiša. Bet tas vairāk bija kā tāds joks, ko pati atceros. :D

Ak jā, skolas diskotēkā ( vai kādā izlaidumā or smth) skraidīju un vairākiem skolotājiem prasīju, vai viņiem nav līdzi prezervatīvs :D Nav ne jausmas kāpēc man to vajadzēja, jo gulēt ne ar vienu itkā netaisījos :D:D Lieki teikt, ka tiem skolotājiem kādu laiku acīs neskatījos ;D

Pārsvarā tā ir dziedāšana. Ikdienā nedziedu nekad, jo man žēl apkārtējo cilvēku. Bet iedzerot jau aiziet pats par sevi. :D

Oi, bijis tik daudz visa kā, ka kauns atcerēties, kur nu vēl rakstīt. :D
Ja neskaita klasiku (zvanīšanu/rakstīšanu bijušajiem un lielo atklātību un vēlmi ar visiem visu pārrunāt), tad bija viens gadījums pēc kura vēl ilgi mēģināju saprast savu tā brīža loģiku.
Biju centrā tādā diezgan normālā reibumā, kad izdomāju, ka gribu mājās. Stāvēju un gaidīju transportu, lai tiktu uz Purvciemu. Sagaidu, iekāpju, klanoties cenšos izsist e-talonu, pie reizes pieklājīgi smaidot un tēlojot, ka esmu skaidrā. Braucu, braucu, te pēkšņi skatos apkārt - viss liekas miglains, nepazīstams un es nākamajā pieturā metos ārā. Teju vai izlecu no transporta, jo vārds "izlecu" šeit iederās - ar neparasti akrobātisku lēcienu kaut kā ietrāpīju atkritumu kastē, kura stāvēja pieturā. Aši pieceldamās un joprojām stulbi smaidīdama sāku zvanīties draugiem kliedzot klausulē ka esmu aizvesta ne tur kur vajag un ka transports ar ko braucu, iet uz kaut kādiem kapiem. Draugi pajautāja kāda ir apkārte, pateica, lai gaidu tur, ka drīz būšot. Tā nu apsēdos tieši uz trotuāra, no somas izvilku sidru un mierīgi sēdēju. Draugi atnāca pēc nepilnām 15 minūtēm. Kā izrādās, braucu gan pareizajā transportā, gan virzienā un ja būtu pabraukusi pāris pieturas uz priekšu, klāt arī būtu manējā. Kādā sakarā man šķita, ka esmu svešā apkārtnē un kādā sakarā man rādījās kaut kādi kapi, joprojām nav ne mazākās jausmas. :D

Atcerējos vēl dažus no kuriem kauns ;D

Sen vienā ballītē nez kāpēc visu laiku uzbāzīgi sēžot apķēru vienu puisi, viņš gan nepretojās, bet sajūsmā laikam nebija (;D) , kaut biju aizņemta..biju ļoti piedzērusies, knapi to atceros un nesaprotu, kpc to darīju...

9.klasē bijām ekskursijā uz Igauniju, viesnīcā visu vakaru dzērām šnabi (cik nu mums sīkajiem vajadzēja), tad naktī ienāca prātā doma patroļļot skolotājas..tā nu visu nakti klauvējām pie viņu numuriņu durvīm un skrējām prom, paslēpāmies. Pēc kāda laiciņa viņas uzķēra, no kuras istabiņas esam un pāris meitenes aiz kājām izvilka no gultas (mani paldies dievam nē :D)

Vienu reizi ārā divatā ar draugu pasēdējām, iedzērām hektoru, sarunas raisījās, man pašai likās tik jauki un interesanti viss, bija sajūta, ka esmu pilnīgi skaidrā. Tad tam pa virsu iedzēru 1 glāzi šampanieša un viss, aizrāva tā ciet - pēkšņi vairs neko neapjēdzu, no rīta pamodos un neatcerējos ne kā esmu tikusi līdz mājām, ne kā uzklājusi gultu, ne arī kā esmu vēmusi un pat "mazgājusi" apvemto maiku (bez rezultātiem) un uzlikusi uz radiatora

Nedzeru.

Bija kādi 14 gadi, kad ar draudzeni dzērām mājas vīnu, biju pie viņas ciemos. Daudz jau nevajadzēja. Vecāki bija mājās, iegājuši gulēt. Man tajā laikā bija iepaticies draudzenes brālis. Tā nu devos uz viņa istabu, lai paflirtētu. Paiet nevarēju, rāpoju... :D A, šis, maita, toreiz vēl bija briesmīgi pareizs, aizmidzis jau. :D :D

Pats trakākais, laikam, ir , kad pāris reizes esmu pamodusies blakus kādam puisim un tad ir milzīgs apjukums, bet paldies Dievam, ka nevienu reizi nekas nopietnāks nav ar viņiem noticis. Vēl, laikam, apkaunoju sevi zaļumballē vien dejojot kaut kur. Un vienreiz bārā tēju gribēju nopirkt un paliku dusmīga, kad viņi teica, ka viņiem nav :D

Kādus trīs gadus atpakaļ pēc nelielas pasēdēšanas (drīzāk gan - mērķtiecīgas dzeršanas) gadījās situācija, kad mums ar draudzeni, lai nokļūtu no punkta A punktā B, nācās rāpties pāri kādiem Rīgas šķērsielas vārtiem. Aci nepamirkšķinot, uzrāpos uz ~ trīs metru augstā žoga, kad konstatēju, ka lejā kāpšana gan tik labi nevedīsies. Par laimi, garām gāja tipiskais trenniņtērpa varonis, kuram es uzkliedzu ''ķer mani!'' un uzlecu uz galvas. Viss beidzās laimīgi - krievs mani noķēra, sasmēķējām cigareti un katrs devāmies savā virzienā. Draudzenei gan izdevās norāpties pašai.

Norēcos par Ewas akrobātisko lēcienu misenē ahahahha