Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Vidusjūras diēta - Ilgmūžības noslēpums

 
Reitings 625
Reģ: 17.05.2011
Ilgāku laiku interesējos par veselīgu dzīvesveidu, dažādām diētām utt. Ir mēģināts gan "Dukānot", gan nēēst pēc 18:00 un kas tik vēl ne, un jāsaka, ka beidzot esmu atradusi diētu, kas mani ļoti, ļoti iepriecina, tā pat nav diēta, tā ir bauda :) Jūtos garšīgi paēdusi, ir jūtama viegluma sajūta, arī tauciņi nekur nekrājās - esmu sajūsmā!!!! Tām, kuras šobrīd vēlas kaut ko pamēģināt noteikti iesaku - Vidusjūras diētu, jo tieši tagad ir īstais laiks, ir pieejami vietējie dārzeņi, augļi, garšaugi- uz priekšu!!!

Īsumā par atļauto:

Salāti. Ēdami pēc principa — jo vairāk, jo labāk. Būtiska sastāvdaļa — kālijs (100 g satur 300-400 mg kālija), kas līdzsvaro skābju — sārmu saturu organismā, tā palīdzot uzturēt nepieciešamo ūdens daudzumu, un normalizē sirds darbību. Salātos, tāpat kā citos svaigajos dārzeņos, ir augsta bioaktīvo augu hormonu koncentrācija, kas stiprina imūnsistēmu. Salātos ir daudz A, C un E vitamīnu, ari viegli sagremojamas šķiedrvielas, kas sekmē gremošanas trakta darbību, stabilizē cukura līmeni asinīs, aktivizē holesterīna vielmaiņu, mazina sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanas un vairāku audzēju attīstības risku.

Tomāti. Tos vēlams ēst kopā ar nelielu daudzumu taukvielu, piemēram, olīveļļu, kas nodrošina tomātos esošā karotīna transportfunkciju, pārvēršot to A vitamīnā. Satur organismam nepieciešamo citronskābi un ābolskābi, arī B grupas, C un PP vitamīnus, kāliju, kalciju, fosforu un dzelzi. Būtiska viela ir antioksidants likopēns, kas aktīvi iznicina brīvos radikāļus, tā aizkavējot organisma novecošanos un sargājot to no vides kaitīgās iedarbības.

Pākšaugi. Bagātīgs šķiedrvielu avots, līdz ar to labs gremošanas funkciju uzturētājs, arī saista un izvada no organisma lieko holesterīnu. Pākšaugiem ir nozīme cukura diabēta un sirds infarkta profilaksē. Tie ieteicami arī lielo pilsētu iedzīvotājiem, jo satur pektīnvielas, kas spēj absorbēt un izvadīt no gaisa, ūdens vai pārtikas organismā nonākušu piesārņojumu.

Paprika. Līdere starp dārzeņiem pēc C vitamīna daudzuma tajā (100 g sarkanās paprikas satur 100 g C vitamīna). Bagāta ar cinku, tāpēc, to ēdot, ātrāk dzīst brūces. Ķiploki. Galvenā vērtība — fitoncīdi, kas iznīcina kaitīgus mikroorganismus. Austrumu medicīnā — atzīts pretvēža un pretnovecošanas līdzeklis.

Makaroni. Vislabākie — gatavoti no rupja maluma miltiem. Ēdot sabalansēti, gadā rekomendē patērēt gandrīz piecus kilogramus makaronu. Šo normu nepārsniedzot, par lieko svaru nav jāraizējas.

Zivis. Produkts, kurā faktiski nav tauku, izņemot labās taukskābes, kas organismam ļoti vajadzīgas, ari olbaltumvielas, jodu. Zivīm piemīt ļoti daudz veselību saudzējošu īpašību, tāpēc tās ieteicams ēst 2-3 reizes nedēļā. Somu zinātnieki, piemēram, apgalvo, ka zivis dara cilvēku laimīgu — ēdot tās vismaz reizi nedēļā var novērst depresijas risku. Tomēr, lai izvairītos no toksiskā piesārņojuma ietekmes, zivis ēšanai jāizvēlas uzmanīgi.

Olīveļļa. Absolūtā līdere Vidusjūras zemēs. Salīdzinot ar sojas, saulespuķu u. c. Latvijā uzturā iecienītām eļļām, kuras labāk izmantot nekarsētā veidā, olīveļļu var lietot gan aukstu salātos, gan cepšanai (tāpat rapšu eļļu). Vēlams nepārsniegt 20 g jeb divas ēdamkarotes dienā, jo eļļa ir barojošs produkts. Nozīme ir eļļas kvalitātei — mazāk kvalitatīva var būt olīveļļa izteikti zaļā toni, jo tas var liecināt, ka tā iegūta, izmantojot organiskos šķīdinātājus. Par eļļas kvalitāti var spriest arī pēc

Vīns. Vīna esošās skābes iznīcina lielāko daļu patogēno būtņu, kas apdraud cilvēka veselību. Savukārt sarkano vīnogu miziņā esošie flavonoīdi piešķir vīnam spēju pasargāt no sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām. Lietojot regulāri, vīns nodrošina arī vajadzīgo enerģiju, stimulē apetīti un uzlabo gremošanu, mazina sasprindzinājumu. Jo augstvērtīgāks vīns, jo lielāks tā profilaktiskais efekts. Lai saprātīgi sabalansētu kvalitāti ar cenu, uztura speciālisti iesaka nesmādēt Jaunās pasaules vīnus, jo labas kvalitātes Čīles vīnu var nopirkt mazliet lētāk, nekā itāliešu. Lietojot vīnu katru dienu, vēlams nepārsniegt 0,25 litrus dienā.



Nē sakām sālim, cukuram,cūkgaļai, saldumiem, fast foodam un visam citam neveselīgajam :)

Ceru kādu šis iedvesmos pamēģināt!

Lai izdodās!




20.06.2014 20:11 |
 
Reitings 696
Reģ: 29.05.2014
un viss? :D vairāk neko ēst nevar? :D
lai gan- es varētu pārtikt tikai no vīna arī :D :D
20.06.2014 20:13 |
 
Reitings 625
Reģ: 17.05.2011
Ice var ēst pilnīgi visus dārzeņus un augļus, kā arī visus graudaugus - rīsus, griķus, kuskusu, bulguru utt, drīkst nelielās devās liellopa gaļu, arī mājputnus, bet vairāk protams "spiest" uz zivīm un salātiem, un jā vīns ir labs bonuss :)
20.06.2014 20:17 |
 
Reitings 398
Reģ: 12.05.2014
100 g sarkanās paprikas satur 100 g C vitamīna


20.06.2014 20:26 |
 
Reitings 625
Reģ: 17.05.2011
Sorry :)

Galvenā papriku vērtība — augstais askorbīnskābes saturs. C vitamīna ziņā tās ir pirmajā vietā no dārzeņiem (150 mg 100 g zaļas paprikas, 200 mg 100 g sarkanas paprikas).

Paprikās 6 reizes vairāk C vitamīna nekā citrusaugļos. Pietiek apēst pavisam nedaudz papriku, lai pilnīgi apmierinātu C vitamīna vajadzību diennaktī (70— 125 mg).
20.06.2014 20:36 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits