kā rīkojamies?

Nu, Margo jau rīkojās stulbi - puisis nepatīk, bet uz viņa mājām brauc. Tas man liekas neloģiski!

Par jautājumu - neesmu bijusi tādā situācijā.

Ja būtu pilnigs krahs, klusējot aizietu. Kāpēc jātērē savas vienīgā dzives laiks uz idiotu?

Pieklājības pēc izdzertu dzērienu vai kafiju un teiktu, ka jādodas, pēc tam solīdi paskaidrotu, ka, nekas starp mums vairāk nevar būt utt... Izņirgāties par kādu nudien negribētu! Tas ir nožēlojami!

Mēģinu izvilkt randiņu līdz beigām. Ja galīgi apnicis, tad vnk pasaku, ka esmu nogurusi un gribu doties mājās.

Neesmu bijusi tādā situācijā, bet zinot mani - esmu pārāk pekl'jīga un notekt pavadītu vakaru kā plānots un tas arī būtu viss no manas puses.:D

Atgādina vienu reizi, kad mēs ar draudzeni pucējāmies pus vakaru, sastresojāmies un tā, bet čaļi nebija tādi, kādus gaidījām, pirmā doma pavisam nopietni bija bēgt neatskatoties, bet - vakars izrādījās ļoti interesants un var pasmieties atceroties, forši cilvēki. :) Tas gan nebija randiņa tipa pasākums. Te uzreiz nāk prātā neskatīt vīru pēc cepures. Nē nu - Margo variantā uzreiz būtu pielikusi punktu. :D

Vienreiz esmu laidusies no randiņa - izlikos, ka man mamma zvana, ka kaut kādā sapulcē kavējas un ka jāizlaiž suns ārā no mājas. Sastāstīju čalim, ka man ir milzu dogs mājās, kurš izārdīs dzīvokli, ja viņu laicīgi neizvedīs ārā. :D :D Pēc tam pašai smiekli nāca par savu fantāzijas lidojumu. :D

Man tā ir bijis. Līdz randiņa beigām tēloju, ka viss ir labi.. Pēc tam, kad man uzraksta par nākamo randiņu- ignorēju. Neprotu skaidri un gaiši pateikt NĒ.. Negribu kādu aizvainot, lai gan zinu, ka dot veltas cerības ir vēl skarbāk :)

Es nemāku tēlot. Ja nav tādas saiknes ar cilvēku, tad arī nebūs, pavadīt klusumā vakaru var arī mājās, nevajag nemaz neveiksmīgā randiņā dirnēt. Ja cilvēks neizraisa simpātijas, patiku, to noslēpt nemāku. Protams - nav jābūt rupjai, domāju, ka tas abām pusēm uzreiz skaidrs, ka nekas īsti nesanāks. :)

Nekad neesmu bijusi uz randiņu, bet laikam vienkāši izdomātu kaut kādus melus kāpēc man jāiet prom :D

Neesmu bijusi tādā situācijā, bet zinot mani - esmu pārāk pekl'jīga un notekt pavadītu vakaru kā plānots un tas arī būtu viss no manas puses

:D

+++

Es arī tā nevarētu aizlaisties vai kaut ko izdomāt. Protams, ja būtu galīgi čau, tad viss ir iespējams..

Sastāstīju čalim, ka man ir milzu dogs mājās, kurš izārdīs dzīvokli, ja viņu laicīgi neizvedīs ārā.

šis mani uzjautrināja :) :D

Es gan nespētu turpināt atlikušo vakaru skatoties uz to cilvēku un klausoties, arī piecelties kājās un pateikt, ka neatbilst manām iedomām nevarētu... Tāpēc vienkārši ņemtu rokās izdomu ar kādu pēkšņu scenāriju.

Bet man vienmēr ir licies, vai puisis/ meitene, kuram pekšņi pasaka- ''piedod,man jāiet , man ir radusies ārkārtas situācija'' uzreiz nesaprot, kas par lietu? :D jo tomēr randiņš ir padarīšana kam atvēli kaut kādu laiku, līdz ar to man liekas, ja rodas šādas pēkšņa atrunas, vajadzētu saprast , ka tas liecina par uzmetienu

Man ir bijuši neskaitāmi garlaicīgi randiņi no kuriem jau pēc 5min gribas doties prom, bet parasti pieklājības pēc izturu vismaz stundiņu :D Tad izdomāju kaut ko līdzīgu kā Zakjis* :D

ja ir tiesam ta, ka mirstu aiz garlaicibas vai vienkarsi nevelos turpinat vakaru, pasaku, ka pedejais autobuss bus tikos un tikos,un ka man jau jasak rikteties.

Nez kāpēc meitenes stāsta tikai to, kādi briesmoņi atnākuši uz randiņiem. Nevar būt, ka jūs pašas nekad neviens nav atšuvis. :) Lai gan vīrieši arī gaida (ja runa par aklajiem randiņiem), ka atnāks Playboy modele.. :)

Nevar būt, ka jūs pašas nekad neviens nav atšuvis

Tici vai nē, bet nē. Un neesmu nekāda supermodele.

Bet tā kā tēma ir par to, kā rīkotos situācijā ar garlaicīgu dzēku, tad kāda mārrutka pēc jāpiemin kaut kas cits?

Nevar būt, ka jūs pašas nekad neviens nav atšuvis

Mani arī neviens nav atšuvis. Pēc visiem randiņiem vienmēr ir sekojis piedāvājums par nākamo randiņu, pat tad, ja esmu mukusi prom :D

Neesmu sanemusi atteikumus vai neveiklas frazes,- ai, man jaiet vai neesi mana gaume. Tiesi tapat pectam nak sms jura,- nu ka tev patika, biju tads ka tu cereji, la la la

Man gan senā pagātnē reiz bija tāds viens gadījums, ka nebiju īsti tāda, kādu mani gaidīja, bet to es nemaz nevarēju just, jo pie vīrieša devos uz dažām dienām, bez iespējas atgriezties atpakaļ ātrāk kā plānots, un viņa attieksme gan fiziskajā klātbūtnē pie manis, gan arī runāšanā par to neliecināja.. Par to es uzzināju pavisam nejauši, bija teicis citai personai... Bet dīvainākais tas, ka pēc manas aizbraukšanas joprojām turpināja uzturēt kontaktu ar mani, un vairākas reizes devās pats pie manis..

Tad jau biji vēl labāka, kā viņš bija gaidījis ;) :D