Vēstule!

tāpat dzīvē viņu laikam vairs nesatikšu.

Raksti! Ko gan tu vari zaudēt?

Es noteikti nerakstītu. Bet Tu vari mēģināt. :)

Es rakstītu!
Tu neko nezaudē, bet laiks iet uz priekšu.

izdoma pati, dari ka sirds tev liek rikoties.

Protams, raksti. Kad esmu situācijā, kad domāju- darīt kaut ko vai ne, riskēt, neriskēt, pateikt kaut ko vai nē, vienmēr atceros, kā man reiz cilvēks teica: "Tu taču netaisies darīt neko tādu, par ko pēc 100 gadiem vēstures grāmatās vēl rakstīs un pieminēs. Tad uz priekšu, vajag tik uzdrošināties!"

Paldies, meitenes, par padomiem.
Es ceru, ka neizklausīšos muļķīgi, bet man ir ideja to rakstīt neminot savu vārdu, un tad ja grib, lai pats saprot, ja ne, tad ne.

Uzraksti, labāk dzirdēt nē, nevis pusdzīvi mocīties ar jautājumu kā būtu, ja būtu.

Un ko tu vēlies iegūt no tā, ka uzrakstīsi anonīmu vēstuli?

MoonLady Es vēlos, lai pats saprot. Domāju, ka ja tiešām viņam kaut ko nozīmēju, tad jau atpazīs gan rokrakstu, gan to stilu kāda rakstu!

Bet vai tu gribi ar viņu attiecības vai vienkārši, kā saka, nomierināt prātu ar domu, ka viņš zina?

MoonLady Nomierināt prātu ar domu, ka viņš zina un vienkārši pateikt paldies! Attiecību veidošana, lai paliek otrā plānā - tas nav tik svarīgi.

man ir ideja to rakstīt neminot savu vārdu, un tad ja grib, lai pats saprot, ja ne, tad ne.

tik tipisks meiču gājiens.. :D
nu ja raksti, tad raksti normāli, bet visādiem vipidroniem
drīzāk tad čali paķersi uz tādu atklātu rīcību.

nevis, iedomājies, čalis lasa, nespēj iebraukt, ka kāds vēl mūsdienās anonīmas vēstules raksta. "a varbūt tas vispār kaut kāds draugu jociņš, jā, jā, sarunāšu tikšanos, aiziešu un stāvēšu kā zābaks... vai arī, moš vispār kkāda trakā raksta, resna neglītene, no kuras nevarēšu atkratīties.."

tāpat dzīvē viņu laikam vairs nesatikšu.

Tu esi pārliecināta? :D
Jo, ja tas ir tā, ka jūs abi dzīvojat Latvijā un cerat, ka nesatiksities, tad es nebūtu tik pārliecināta. It īpaši, ja vēl abi esat vienā vecumā un abiem tālāk ir diezgan līdzīgas intereses (augstskolas, koledžas, kojas). No pieredzes esmu 100 reizes pārliecinājusies, ka pasaule ir maza. :D
Bet jebkurā gadījumā, ja man būtu jāizvēlas rakstīt vai nē, noteikti padomātu vai tas varētu būt abpusēji. ;)

Attiecību veidošana, lai paliek otrā plānā - tas nav tik svarīgi.

Ā, nu ok.
But still.
Lai atpazīst rokrakstu? Es pat sava vīra rokrakstu knapi pazīstu, cik tad daudzi mūsdienās vispār fiziski kaut ko raksta? :D
Nu, ja nu vienīgi jums jau iepriekš garās sarakstes ir bijušas, kur viņš Tavu rokrakstu būtu varējis ievērot :)

DaYa :D Nu jā, par tādu iespēju nebiju iedomājusies

nevis, iedomājies, čalis lasa, nespēj iebraukt, ka kāds vēl mūsdienās anonīmas vēstules raksta. "a varbūt tas vispār kaut kāds draugu jociņš, jā, jā, sarunāšu tikšanos, aiziešu un stāvēšu kā zābaks... vai arī, moš vispār kkāda trakā raksta, resna neglītene, no kuras nevarēšu atkratīties.."

+++

Vīrieši bieži nemaz nav tik attapīgi, kā mums to gribētos. Domā, ka puisis maz atceras tavu rokrakstu? Ja viņš vislaik nenorakstīja no tevis, tad būs kā būs. Anonīma vēstule tiešām var novest pie tā, ka vai nu puisis nesapratīs vai arī uzskatīs to kā lielu joku.

Es nerakstītu :D Nezinu, vai arī ir jēga rakstīt anonīmi. Ja nu beigās sanāk, ka šis sāk piesist kanti citai, jo domā, ka cita simpātija viņam uzrakstījusi? Varbūt viņam patīc Tu un vēl vairākas. Varbūtība maza, bet tā arī var būt.

Liels paldies jums! Palīdzējāt man sakārtot domas - laikam tiešām nav vērts! Ne viņš pirmais, ne pēdējais! Un ja tā padomā, iespēja satikties ir diezgan liela - dzīvojam vienā pilsētā. :D

Varbūt uzraksti.. Bet atklāti! Neko jau nezaudēsi. :) Un ja savstarpējas simpātijas, tad viņš par tādu vēstuli varētu būt sajūsmā.