Cik saprotu, tad, man šķiet, ka 30 gadīgās sievietes uz attiecībām iespringst vairāk nekā šī paša vecuma vīrieši (nesaku, ka visi. Vispārināt nevar), jo viņas apzinās, ka viņu bioloģiskais pulkstenis tomēr tikšķ ... un, ja ir vēlēšanās nodibināt ģimeni, tad ir jāpasteidzas. Tāpēc, manuprāt, šajā vecumā sievietēs vairāk manāms nu jau iepriekš šajā diskusijā izskanējušais izmisums. Tā kā sievietes ir "dzīvības nēsātājas un radītājas", tad viņās ir lielāka vēlme pēc ģimenes nekā vīriešiem. Sievietes vairāk emocionāli pieķeras nekā vīrieši (atkal - es nerunāju par visiem vīriešiem).
Nu jau vairākus gadus atpakaļ, kad vēl sēdēju universitātes solā, manā kursā mācījās puisis, kurš tā arī pateica, ka vēlas nopietnas attiecības NE AGRĀK PAR 30 GADIEM. Manuprāt, šis ir arī viens no skaidrojumiem, kāpēc ir vēl brīvas "normālas (kā nu te viņas tiek dēvētas)" sievietes, jo iespējams, ka šīm sievietēm savulaik savos 20 un uz augšu gados apkārt bija tikai un vienīgi šādi te puiši/topošie vīrieši, kuri atklāti darīja zināmu, ka nopietnas attiecības līdz 30 gadu vecumam negrib uzsākt.
Tad, manuprāt, vēl viens iemesls tam, kāpēc vēl ir brīvas "normālas" sievietes, ir šāds: bieži vien otrās pusītes atrod draugu lokos, bet, ja nu tai sievietei nav tāds draugu loks, kurā viņa varētu ar kādu iepazīties? Tā arī varētu būt... Un otra galējība - ja, piemēram, sievietei ir ļoti labi draugi. Mēdz būt tā, ka pievelkas ne tikai pretpoli, bet arī cilvēki, kuri ir principā līdzīgi ne tikai uzskatos, bet arī dzīves pieredzēs. Visbiežāk (ne vienmēr, tiesa) šie vienādie cilvēki ir ar vienādām problēmām, piemēram, 4 inteliģentas draudzenes, kurām puslīdz veicas karjerā, bet neveicas attiecībās. Un atkal... ir draudzenes, bet nav kur iepazīties, jo visām draudzenēm ir vienāda problēma.
Ko es vēlos ar to pateikt? Es vēlos pateikt, ka tas, cik veiksmīgas vai neveiksmīgas ir sievietes attiecībās, nenosaka VIEN VIŅAS IZVĒLE UN AUGSTĀS VAI VIENKĀRŠI ELEMENTĀRĀS PRASĪBAS PRET VĪRIETI, bet gan arī apkārtējie apstākļi, kuros sievietes atrodas (darba vide - vai tajā strādā sievietes vai arī vīrieši; draugu loks, skolas gadi, jo parasti skolas laikos atrod arī savas otrās pusītes utt).
Un, ko lai saka...mīlestība ir tāds neparasts fenomens. Vienalga - esi vai neesi sentimentāls un romantisks cilvēks, bet mīlestība bieži vien ir ĻOTI CIEŠI saistīta ar likteni un iepriekš nolemto. Mēdz būt tā, ka ir paredzēts iemīlēt cilvēku, kurš varbūt pat neatrodas LV, piemēram, bet citā valstī. Un tad ir jānotiek veselai virknei dažādu notikumu, lai šie cilvēki satiktos. Un tas prasa laiku...
Attiecībās un mīlestība spēlē ļoti daudz un dažādi faktori. Mīlestība un attiecības jāvērtē, manuprāt, no ļoti plašas prizmas. Uz to nevar skatīties sašaurināti.
Paldies par uzmanību! Atvainojos par garo palagu. :D
1868
