Necel Roku !

Vismaz bija respects pret vecākiem, pat tagad mātei vai sencītim pretī runāt negirbas, jo zinu ka vēl var pa ausi sadot

Man gan neliekas, ka bailes būtu labs motivators cienīt vecākus...

Ko tu parunāsi, piemēram ar 3/4 gadus vecu bērnu? Varētu moralizēt cik gribi, tāpat tevi nesaprastu, tur jau ir tā problēma ;)

Kapēc nedrīkst nopērt? Pasūdēsies... Uzliks naudas sodu, atņems vecāku tiesības? Nu lai padzīvo bērnunamā! Uztaisīsim "bezbērnu" atvaļinājumu.

Mazs uzšāviens pa dibenu, īpaši brīdī, kad bērns ir vienkārši nekontrolējams, manuprāt, ir ok jau tāpēc vien, ka arī tas bērns no tās ''histērijas'' (kas kādreiz mēdz uznākt lielākajai daļai bērnu, un ne tikai tāpēc, ka vecāki nejēdz viņus audzināt) nogurst un dabū negatīvas emocijas. Pārsteiguma brīdis, kad ''o, kas tikko notika'' novirza bērna domas no tā, kas izraisīja viņā tādu vētrainu reakciju. Pati esmu dabūjusi pērienu kā sodu - nu, patīkami nebija, bet dziļas rētas arī nav atstājis. Svarīgi ir tas, lai viss notiek ''uzreiz'' - lai pārtrauktu spītēšanos un kliegšanu, lai sodītu.. Jo vēlāk pasaukt bērnu, pateikt ''lūk, tu šodien slikti uzvedies, tagad būs pēriens'' un tad nopērt , manuprāt, ir ļoti nepareizi. un jā arī tādi gadījumi ir dzirdēti.

NIKOLA- aptrūkās ko teikt, jo saproti, ka nav taisnība. Ir bērni ar kuriem runāt pietiek, vairs neatkārtos tās pašas kļūdas, bet ir tādi, kas gluži elementāri nemaz neklausās ko saki, tik bļauj savu bļaujamo, un pēc ilgās runāšanas viņš ir vispār aizmirsis ko saki, tik atkārto to pašu.
Un es palieku pie sava, ka sīkajam vajag pateikties vecākiem, ka ir paēdis, zem jumta, un ir mīloši vecāki, nevis spļaut ģīmī un darīt kaunu. Vecāki nav nekādi klauni kuriem var darīt kā ienāk prātā, ka tik mazajam ķiparam ir labi. Kaut kādām normām ar ir jābūt.

Daudzas runā tā, itkā PARASTS PĒRIENS būtu kaut kāda vardarbība! Absurds.

Te jau par šo tēmu ir bijušas garas un vētrainas diskusijas.


Mani nepēra, pēršanai lieku vienādības zīmi ar sišanu, jo pēriens ir sitiens pa dibenu, tāpat kā pļauka sitiens pa seju.


Tā kā man ir ļoti cieša saskarsme ar bērniem, droši varu teikt, ka nevienā mirklī neiedomātos pērt bērnu par to, ko viņam vecāki nav iemācījuši vai vienkārši vēl nesaprot, vai neesmu pietiekoši nopietni piekodinājusi nedarīt.

Nu jaa , vieglaak jau beernam uzshaut, nekaa parunat ar vinju un ieguldiit savu laikuu vinjaa

nu par kādu parunāšanu iet runa, ja bērns veikala vidu krīt uz zemes, spārdās, kliedz un raud reizē? Jānīti, nedari tā, es tev tagad nepirkšu šokolādi. Bērns (īpaši vecumā ap 3/4 gadiem) testē vecāku robežas, lai zinātu, cik tālu var iet - ja pirmajās reizēs rīcību neizdodas neitralizēt (kā jau teicu, ja bērns ir stipri uzbudināts, satraukts, tad nekāda runāšana nepalīdz, to var darīt mājās vēlak), tad šī rīcība atkārtoties pēc tam.

Rdžeis Žēl ka tev tik vardarbīga māte bijusi :(

Kapēc nedrīkst nopērt? Pasūdēsies... Uzliks naudas sodu, atņems vecāku tiesības? Nu lai padzīvo bērnunamā! Uztaisīsim "bezbērnu" atvaļinājumu.

Piekrītu, jo vecākiem nav jāskrien apkārt "bērniņam", kad šis burtiski dirš virsū, lai tikai kāds ko nepadomātu. Vecākiem būt nav viegli, un viņi to varēja arī nedarīt, un ja izšķīrās par tādu lēmumu, tad bērnam ir vecākiem jāizrāda cieņa

NIKOLA- aptrūkās ko teikt, jo saproti, ka nav taisnība. Ir bērni ar kuriem runāt pietiek, vairs neatkārtos tās pašas kļūdas, bet ir tādi, kas gluži elementāri nemaz neklausās ko saki, tik bļauj savu bļaujamo, un pēc ilgās runāšanas viņš ir vispār aizmirsis ko saki, tik atkārto to pašu.
Un es palieku pie sava, ka sīkajam vajag pateikties vecākiem, ka ir paēdis, zem jumta, un ir mīloši vecāki, nevis spļaut ģīmī un darīt kaunu. Vecāki nav nekādi klauni kuriem var darīt kā ienāk prātā, ka tik mazajam ķiparam ir labi. Kaut kādām normām ar ir jābūt.

Tu labaak butuu gaajusi sev matu kraasu mazgat araa, nevis baarsyiities ar apvainojumiem :D vai arii jaunaa matu kraasa izeedusi smadzenes? nu neatbildeeeju tev tajaa pashaa sekundee, jo ir bez foruma arii citi darbi, tad tas nozimee ka aptrukaas sakaamais? :D padomaa velreiz

pietaam , shii ir teema, par kuru tev ir savs vieodklis un man ir savs!

ja jau mazais ir taads izlaidies suskis, kas nepaziist ne kaunu ne godu, tad jau kaut kas vinju pamudinaa taadam buut. vai tad ne taa?? vinjsh nepiedizmst par demonu, kas svaidaas ar trisstavigiem vaardiem, bet kaut kas no areejiem faktoriem vinju par taadu padara. Ne reti vecaaki pashi ir slinki savaa audiznashana, nogruuzh beernaam rokaas kaut ko, lai tik aiztaisa muti un neprasa lieku uzmaniibu.. velreiz saaku, ar beernu ir janodarbojas.. Psihiem vecaakiem, kas vienmer streso un blaustaas majas, tadi pashi arii berni.. BEERNI ir svau vecaaku spogulis!

Man šķiet, ka ja jau bērns ir tāds, kuru var parmācīt ar pērienu, tad viņš ir arī pārmācams ar aizrādījumiem un elementāru pieturēšanu. Ja nelīdz runāšana, tad nelīdzēs arī pēriens. Tie gadījumi, kad tiek uzksatīts, ka pēriens palīdz, tad tas jau vairs nav bijis pēriens, tā ir fiziska vardarbība, jo pēriens ir tik viegls kā pirtī ar slotiņu, nevis iekraut, lai aizveras. Bet, nu tas sižets ir pilnīgi stulbs, jo neko nemaina, viņi tikai pašausminās par sitēju statistiku, tā vietā būtu ieteikuši padomus un literatūru vecākiem, ko tad reāli darīt, kādas ir tās pozitīvās metodes. Ir ļoti svarīgi iemācīties (ja tas nenāk no dabas mātei un tēvam) kā runāt ar bērnu, jā tieši teikumu paraugus, kā arī kāpēc neviens neiesaka izolēšanas metodi? Tā strādā lielākajā daļā gadījumu :)

Hone,

3-4 gadu vecumā vēl ļoti labi darbojas šantāža - ja Tu šitā, es tā, nedabūsi šito, utt. Ignorēšana strādā vēl labāk, skaidri pateicu bērnam, ka man viens pīpis, viņa raud vai bļauj, ātri vien apnika.

Pamēģini parastu runāšanu ar savu bērnu, vēlāk redzēsi par kādu mežoni izaugs, ir daudz tādi redzēti. Man rados arī piedzima puika, visi viņu lutināja, visu darīt atļāva, nesabļāva ne reizi, nepēra, un vēlāk ne pret vecākiem cieņa bija, ne pret apkārtējiem, pieradis, ka visu un visur darīt var, tagad vecāki ļoti nožēlo, ka nebija stingri un kādreiz nepateica kādu skarbāku vārdu.
Tas, ka kādu reizi noper savu bērnu, nenozīmē, ka tā viņam būs mūža trauma un tas ir kaut kas šausmīgi traks.

Agrāk pirms jūs visi vēl bijāt, bērni pret vecākiem un pieaugušiem cilvēkiem juta cieņu, pazemīgumu. Tas ko sencīši pateica bija kā likums, neiedomājās pat runāt pretī, bet tagad tas ir normāli, ka teiksim bērnu dārza audzinātājai var nodot tā, ka maz neliksies, ar muti vaļā paliks.

Veikalā pērt neiesaku. Cilvēkiem patīk nosodīt gan sitējus, gan mazo pinkšķētāju. Kad es redzu histērisku bērnu pie mantiņu un saldumu plauktiem, nodomāju:"O! kāds bosiks aug!" un neko vairāk. Bet par māti, kas dauza, labāk neizteikšos.

Ieva
Nebija jau tik traki :D Ja nebija dusmīga tad jau bija forša mamma, tikai vienīgi reizēs kad sadusmojās, tad gan labāk vajadzēja laisties lapās ātri, ja negribēji atrauties pamatīgi :D

cinderella jau no viena grāvja otrā, vai nu melns, vai balts, vai nu šad tad noper, vai pilnīga visatļautība.

Mani nepēra, māsu arī ne, ja darījām muļķības, sabļāva, aizrādīja, mēs sapratām , kaut kā par normāliem cilvēkiem izaugām.

Queen pilnīgi piekrītu :) Tas uzšāviens pa dibenu ir jau tādas situācijas, kad bērnam tiešām veras ciet (kas ir normāli, jo viņš vēl nespēj tikt galā ar visām savām emocijām- viņš tikai mācās), un tad tiešām labāk to stāvokli ir pārtraukt kaut kā (runāšana, protams, šeit nepalīdzēs). Pie vienkāršākas iespītēšanās, raudāšanas, utt. ignore ir ļoti laba opcija :), jo bērns testējot robežas saprot, ka nu nebūs, neviens neatsaucas uz viņa ''provokācījām'', tātad nav jēgas to turpināt :D

Rdžeis tas pierāda tikai to, ka adekvātos vecākos neviens neviļās.

Ja par bērnu rūpējas spēcīgs(gan morāli, gan fiziski) cilvēks, tad prāts bērnam mierīgāks.