Necel Roku !

Neatbalstu. Bērns nav vecāku īpašums, bet gan būtne ar savām tiesībām un pienākumiem.

Aha. Ej nu ieskaidro viņam 4 gadu vecumā viņa tiesības un pienākumus.

Nez' kāpēc tie, kuri per, bieži tiek parādīti kā cilvēki, kuri savus bērnus dauza bezjēgā. Tā nav, pēršana un "uzšaušana" kā jebkurš cits audzināšanas instruments ir jāprot pareizi pielietot. Un jums, sievietēm, ja līdzās ir bērna tēvs, savus bērnus ir jāaudzina tikai ar mīlestību, t.i., - melnais audzināšanas darbs, kā es to saucu, ir jādara tikai un vienīgi vīrietim.

Krista, ja vienīgā iespēja bērnu aizsargāt ir to sitot, tad bērnam būtu jāmeklē jauni vecāki. Bērnam līdz noteiktam vecumam ir jābūt pieskatītam, to paredz arī normatīvie akti (Bērnu tiesību aizsardzības likums). Izmest bērnu uz ielas, lai tas dara, ko grib, un pēc tam sist par to, ka viņš nezināja, ka lēkāt pa vecām garāžām ir slikti, ir, maigi izsakoties, stulbi. Sišana neveicina komunikāciju starp vecāku un bērnu, kā bez tās ir iedomājama audzināšana? Ja bērns ir aktīvs, domā kā nodarbināt, izlikt enerģiju pozitīvā veidā, nevis uzšauj, lai sēž kluss.

Melns- kāpēc, tieši vīrietim, labi ,es vrb audzināta esmu atčgārni ,bet ,kad es biju maza, es atceros ,ka tieši tētis bija tas ,pie kura es skrēju ,ja kaut kas notika vai mana māte uz mani bija nikna un bija gatava man sadot, jo es zināju ,ka tētis to neļaus, pie viņa es biju drošībā, īstenībā pateicoties savam tēvam, es arī izspruku bez pērieniem vai uzšāvieniem pa dibenu:D par rakstura problēmām nesūdzos:D Mans pusbrālis tieši tā pat uzauga, tēvs arī bija glābiņš, neko sliktu par brāļa raksturu arī nepateikšu.

Krista, ja vienīgā iespēja bērnu aizsargāt ir to sitot, tad bērnam būtu jāmeklē jauni vecāki.

Uzshaushana pa dupsi nav sishana, bet pietiekami efektiivs liidzeklis, ja tas ir reti pielietots, lai iedziitu bailes nedariit kaut ko biistamu, jo beerns nespeej apzinaaties biistamiibas pakaapi.
Ja visus beernus, kuri ir kaut reizi sanjeemushi peerienu, iznjemtu no gjimeneem, tad vinjus nebuutu kur likt.

Izmest bērnu uz ielas, lai tas dara, ko grib, un pēc tam sist par to, ka viņš nezināja, ka lēkāt pa vecām garāžām ir slikti, ir, maigi izsakoties, stulbi.

A? Es vispaar runaaju par gadiijumiem, kur maatei pie rokas siicis raujaas aaraa uz ielas braucamaas daljas vai kaa maate paskataas uz 2 sekundeem citaa virzienaa, taa siicis jau paspeejis iekulties kjezaa. Nevar tachu fiziski visu laiku buut gataviibaa ja nu samais leeks, un arii nav iespeejams visu laiku blenzt uz beernu.

Savulaik tā smējos! https://www.youtube.com/watch?v=w_-UA57ePwc

ir situacijas, kad vajag uzsaut pa dupsi. un vispar, tas kuras pret nopersanu, drosi vien nav bernu vel.

Melns- kāpēc, tieši vīrietim, labi ,es vrb audzināta esmu atčgārni ,bet ,kad es biju maza, es atceros ,ka tieši tētis bija tas ,pie kura es skrēju ,ja kaut kas notika vai mana māte uz mani bija nikna un bija gatava man sadot, jo es zināju ,ka tētis to neļaus, pie viņa es biju drošībā, īstenībā pateicoties savam tēvam, es arī izspruku bez pērieniem vai uzšāvieniem pa dibenu

Tāpēc. ka jums, sievietēm, ir mātes instinkts un 99% gadījumu pēriens nav pēriens, bet - parodija. Kamēr roka ceļas uz augšu, niknums vēl ir, bet, kad tai būtu jāvirzās uz leju, tad sākas: "Bet tas taču mans dēliņš! Mana miesa! Tāda mazs, vēl pavisam bērns!" Nu, pašas jau labāk zināt :-D.

Tāda lieta ,kā mātes instinkts nepastāv ,to mēs taču zinām ,vai ne.

Tāda lieta ,kā mātes instinkts nepastāv ,to mēs taču zinām ,vai ne.

Nezinu, varbūt tas savādāk saucas, bet lietas būtību tas nemaina.

Mani iepēra mamma. Vīrietim ir spēks, vara un čļens. Māte ar siksnu ir tāds radījums kā sieviete ar spēku, varu un členu.
Nedaudz uz sado mazo parojos. Vai var vilkt paralēles ar audzināsanu? Nezinu. :D

Mani iepēra mamma. Vīrietim ir spēks, vara un čļens. Māte ar siksnu ir tāds radījums kā sieviete ar spēku, varu un členu.
Nedaudz uz sado mazo parojos. Vai var vilkt paralēles ar audzināsanu? Nezinu.

Ja nopietni, viens no likumiem ir, ka pēc pubertātes sākšanās šīs lietas ir jābeidz, tieši Tevis nosauktā iemesla pēc.

Nē, mamma nav vainīga. Man patīk kad mani ar straponu un pātadziņu. Mamma mani drsā neņēma. Nemeloju. :D

Cālī nesen bija tieši raksti par šo tēmu, daaaaudz komentāru, bet - tur arī bija minēts, ka pēršana un ''uzšaušana pa dupsi'' ir viens un tas pats, bērnu nenormāli ārprātīgi traumējot, jo sišana paliek sišana utt.
Nu - katra paša ziņā paliek atrast īsto veidu, kā audzināt savu bērnu, vienam nepieņemama šķiet pat tāda viegla uzšaušana, cits uzskata, ka regulāra kārtīga pēršana ir normāla.
Diskusijas sākumu palasīju - uzreiz var saprast, kurai ir bērni, vai reāla - tieša saskarsme ar bērniem, bet kura tikai gudri diskutē par 2x gadā redzētiem kaimiņu/radinieku bērniem un izdara savus secinājumus.

Pati esmu pret pēršanu.

Starp citu - bija kaut kur raksts, ka pēršana ar roku ir bērnam tīri fiziski kaitīgāka, jo ar roku bērnam tas trieciens sanāk spēcīgāks.

Jā, bērns vecāku spogulis, nu pastāstat, cik ļoti jūs bērnībā līdzinājāties uzvedībā un emocijās vecākiem? Cik sevi atceros, un cik man ir stāstīts, es vienmēr esmu bijusi nevaldāma un arī tagad nelīdzinos ne saviem vecākiem, ne kādam no tuvākajiem radiem. Liekas, ka manī ir salasītas visas tās īpašības, kas mums ģimenē ir iztrūkušas.
Savukārt vecāki man ir pilnīgi mierīgi, konfliktos neiesaistās, visu dara lēnām, bez steigas. Vienmēr atceros tādu mieru.

Mani arī mēdza iepērt. Konkrētus gadījumus neatceros, bet traumas man nav. Savos 20 gados, mani vecāki, vecvecāki no manis nav dzirdējuši nevienu lamuvārdu!
Tagad jau bērniem tikai tiesības, tiesības un neviena pienākuma! Draudzenes māsai 3 bērni, vecākais vēl saprot, bet divi jaunākie - saki vai nē, vispār 0 reakcijas. Un ne tikai uz apkārtējo aizrādījumiem, bet pat māti pasūta kur patālāk. Un tas 3/5 gadu vecumā.

Nezinu, varbūt tas savādāk saucas, bet lietas būtību tas nemaina.

Tas maina lietas būtību ,jo ,zini, sterotipiskums nav laba lieta:D

Viss, protams, ir atkarīgs no audiznāšanas un bērna rakstura.
Mani bērni ir dabūjuši pa dupsi, piemērs - viens otru grūž pa kāpnēm, izrunāt var sausu muti un tik un tā nāktos noskatīties, ka viens pa trepēm nolido! Novēršot šāda veida situācijas, esmu bijusi varmāka (cosmo un bērnu tiesību aiztāvju acīs) - rezultāts - trepēs vairs grūstīšanās nenotiek! Uzskatu, ka labāk cīnīties ar cēloni, nevis ar sekām..
Vēl ļaunāk - mums mājās ir arī dusmu kakts, kurā bērni drīkst iet izniķoties, izraudāties, izpsihoties, izbļauties, pēc šīs procedūras pie manis pienāk smaidoši,mīļoties griboši bērni - izrunājam dusmošanās iemeslus, nonākam pie secinājumiem un laimīgi turpinām savu ikdienu!
Neesmu novērojusi, ka šādā veidā manu bērnu psihe tiktu traumēta - paklausīgi, normāli bērni.
Sišanu/pēršanu/iekaustīšanu neatbalstu, bet ir situācijas, kad uzšāviens pa dupsi tomēr ir nepieciešams!
Visā visumā piekrītu Kristai!
Arī sevi atceroties - biju riktīgi nepaklausīga,nevaldāma, palaidnīga meitene. Pāris reizes pērienu esmu dabūjusi - nē, mani tas nav pazemojis vai traumējis, bet tika gūta mācība!

Mūsu mājās ir tā - labāk, lai bērns raud dabūjis pērienu, nekā dabūdot traumas, neklausot vecākus.