Ar šo galīgi nelepojos, bet ar lamāšanos ir traki, tad ja nokaitina mani, vai ja atsitu kājas īkšķi pret kaut ko :( nāk ārā tādi vārdi par kuru eksistenci pat nezinu :D Agrāk traki lamājos arī ikdienā, fuj fuj fuj... bet tagad esmu atradinājusies jau :) vienreiz kad biju maza, kādi gadi 16mit bija laikam, pa miegam es riktīgi pilnā balsī esmu sākusi lamāties nakts vidū, tā ka tēvs nāca uz istabu skatīties kas man kaiš :D a es guļu un lamājos :D un par to gadījumu arī neko neatceros, ne ko sapņoju, neko... tik tēvs nākošajā rītā stāstīja :D