MĒS esam bērna gaidībās.

Mēs esam stāvoklī.
Mums aug zobiņi.
Mēs rāpojam utt.

Galīgs pēē,vienīgā frāze ko vēl uzskatu par pieņemamu ir : Mēs būsim vecāki :)

Mani ļooooti kaitina mūsošanās nevietā gan attiecībā uz vīrieti, gan bērnu. Ciest nevaru un nesaskatu tur neko mīļu !

Šarmantā protams, ka draudzenēm ir svarīgi, kā iet otrai draudzenei un viņas bērnam. Bet jāsaprot, ka tomēr katrā telefona sarunā klausīties par veiksmīgiem purkšķiem, neveiksmēm ar biezeni, izsitumiem uz dibena, utt. nav katras draudzenes sapnis. Un ne tāpēc, ka viņs ir slikta draudzene, bet gan tāpēc, ka (īpaši ja viņai pašai nav bērns) viņu tas tik ļoti neinteresē. Un tas nenozīmē, ka viņa draudzeni vai viņas bērnu nemīl. Ir jābūt balansam, tas ir līdzīgi kā ar kāzām - protams, draudzene priecāsies par kāzām un palīdzēs, kā varēs, bet pēc pusgadu ilga maratona ar ''man vajag kurpes, kur svinēt, kāzu rīkotājs ir cūka, nevaru sameklēt grupu, utt.'' draudzenei vienkārši apniks. Un to viņai nevar pārmest.

Es nenoreju visas bērnu gribētājas, bet nu tā ir mana izvēle, jā ,man ir tiešām nepatika pret bērniem ,izvairos ,cik vien var, lai nav kontakta, nu nepatīk man bērni ļoti ,ne visām ir tas mērķis un man ir vienalga ,ka pametīs viņš vai es ,jo tā pat visam reiz pienāk gals ,ko tur iespringt ,bērns rada saistības. Jā, man mans izskats ir stipri svarīgāks par ģimeni, man mans darbs ir svarīgāks par attiecībām ,man mans hobijs ir svarīgāks par attiecībām un ģimeni, esmu egoiste, un tad, tā ir mana izvēle.

Hone-tas arii buutu veelams noteikti!Atceros pati sevi,kad ieskreeju savaa nodalaa(slimniicaa),un pirmais vaards bija -manam Maartinam sodien iznaaca pirmais zobins!!!:D

Hone

''pirmo pielikto pamperu''

izskatās,ka te visām kaut kāda trauma ar pamperiem.

vai citiem arī tas liekas tik nozīmīgi un forši

man gan savas draudzenes bērniņa ienākšana pasaulē un viss,kas notiek ar mazo un viņu ir ļoti nozīmīgi.
bāc,atkal te ielīdu.nevajadzēja.

Es tikai domaaju,ka nevajadzeetu tomeer izteikties negatiivi par beerniniem ,tad labaak nesatikties ar taam draudzeneem ,kuraam ir tie mazuli.

Piekrītu :) Bet nu jaunajām mammām arī jācenšas saprast, ka ne visiem blakuscilvēkiem ir jāsajūsminās par ''pirmo pielikto pamperu'', pirmajiem zobiem, utt. Ģimenei tas ir liels notikums un tas ir forši, bet jāpaskatās no malas - vai citiem arī tas liekas tik nozīmīgi un forši

Taapeec arii gimenes ,kuraam ir beerni draudzeejas ar gimeneem ,kuraas arii ir beerni,jo bezbeernu paarim ir loti biezi kaitinosas taas visas sarunas par zobiniem,pirmo vaardu,pirmo soli utt
Es tikai domaaju,ka nevajadzeetu tomeer izteikties negatiivi par beerniniem ,tad labaak nesatikties ar taam draudzeneem ,kuraam ir tie mazuli.

Man tieši nepatīk, ja vīrietis saka "es" par mūsu kopējiem plāniem, tad es palaboju uz "mēs". Tāpēc mani neuztrauktu tāda problēma, kāda minēta jautājumā.

hi hī es jau zinu,ka mani te tūlīt nories,bet es sievieti neuzskatu par sievieti,kura bērnus neciena,ja atļaujas saukt par piekabēm,radījumiem utml un ja negrib bērnus.Viens ir nevarēt ,bet pavisam kas cits negribēt,it īpaši ar tik nicinošu attieksmi.Jūs arī bijāt bērni,tad jau pašas sev arī droši vien riebjaties tagad :) un pilnīgi saprotu tos vīriešus,kuri gadiem dzīvo ar sievieti,bet beigās pasūta piecas mājas tālāk,jo sieviņa negrib bērnus dzemdēt.Ak,nabadzīte nevares pagulēt,lūpas laikā uzkrāsot un tiri piri...
un diez kādeļ šeit vienmēr min apdiršanos,vemstīšanos,matraugas..nez kāpēc nemin pirmo smaidus,smieklus,solīšu utjpr.
fuj,pretīgi par dažām te,saprotu,ja vēl to visu pasaka,normāli,bet necienot bernus...tinos prom no šīs tēmas.ceru nenāksies atvērt.

Man tā automātiskā ''salīmēšanās'' kopā atgādina how i met your mother sēriju, kur Teds redzēja, kā Lilija ar Marshalu ''sakūst'' kopā vienā lielā bezformīgā cilvēkā :D

andie tu pati jau arī esi kaut kāds tur zin radījums

Nu man tas skiet notiek automatiksi sakot kopdzivi, mes daram to, pirksim so, mums iet jauki,

Bet, par stavokli busanu gan labak teikt ka sievai draudzenei berns kuru mes gaidam, nevis mes esam stavokli.

andie, tad jau tāpat šķirsieties, vai puisis atradīs kādu ar ko veidot ģimeni.

zini viens ir jaa nepatik beerni, ok respekteeju. ne visas ir radiitas buut maates .. bet ja beerns tiek deveets no sievietes mutes/ rakstiitaa par radiiiijumu , kaa Tu esi izteikusies.. tad tev ir ne vien probleemas ar maates buushanu, bet vispar lielas probleemas.

Andie, a kādas ir domas tavam draugam par šo?

Bante, nu tās jau ir viņa problēmas ,nevis manas ,manu nostāju zina , pateicu ,ka arī tūrēt es viņu netaisos ,ja gribēs ģimeni , tad lai skrien un atrod tādu ,kura vēlēsies, bet ar mani tas nebūs,jo ir pāris reizes ieminējis, ka vēlas ,pateicu ,iznēsā pats, dzemdē pats ,audzini pats, vispār nerādi man to radījumu ,tad manis pēc var.

Man jaapiekriit Karinjo-man arii loti patik tas "mees" daudzos gadijumos ,jo tas tomeer noraada,ka daram daudzas lietas kopaa.Piemeeram tagad, taisam remontu-abi taisam kopaa,jaa man iznaak varbuut tikai paliidzeet,bet es esmu iesaistiita tajaa visaa.
Te loti biezi saka-we are expecting a baybe.Latviski tas kaut kaa varbuut neskan,bet atkal-beernina radiisanaa ir iesaistiiti abi vecaaki,un kaadreiz abi vecaaki iziet cauri gruutiibaam,lai mazais vispaar buutu.Tad arii beigaas tas teetis ir lepns par "savu devu" visaa procesaa-atkal mazs piemeers-es guleeju gandriiz visus meenesus slimniicaa uz saglabaasanu ar savu pirmo beerninu-viirs bija loti iesaistiits visaa tajaa procesaa...saprotu,ka taam,kuras to nav pieredzeejusas, ir pat gruuti to saprast!

kad vinjam bija labi panaakumi karjeraa, es teicu vinjam ''man prieks par tevi'' bet vinjsh atbildeja '' nevis par mani, bet par mums''

Māmiņu mūsošanos par bērnu es izprotu, bet šo - tas man nav saprotams. Es par saviem saniegumiem neteiktu, ka tie ir mūsu sasniegumi un zinu, ka mans vīrietis, ja saņemtu paaugstinājumu, diez vai draugiem stāstītu, kā mēs saņēmām paaugstinājumu. Vienkārši...kā vienas puses panākumi var pēkšņi skaitīties abu panākumi, ja tas ir bijis viena darbs un otrs vispār nav pirkstu tur pakustinājis?
Manuprāt, pāri nav visam jābūt mūsu. Nav jābūt mūsu apakšbiksēm, mūsu kleitai un mūsu paaugstinājumam darbā, ja reāli lieta vai sasniegums ir tikai vienam no cilvēkiem. Manuprāt, ir tikai normāli, ja kaut kas pieder tikai vienam. Kaut vai tas paaugstinājums.

Šogad no ģimenes paziņas dzirdēju: ''mēs šogad pabeigsim devīto klasi''.Jāāā....pirmais, ko es nodomāju, bija - tas dēliņš nekad neizkāps no mātes brunčiem, jo pat ja viņš to gribēs, māte neļaus. Paredzu nākotnē ''mēs iestājāmies vidusskolā'' paziņojumu.

Man ļoti nepatīk tāda ''mēs'' likšana visos teikumos un vienalga, vai tas ir attiecībā uz bērnu, vai vīrieti. Es nejūtos, kā sava vīrieša piedēklis, lai man būtu tikai mūsu lēmumi, mūsu intereses nevis manas lietas, manas intereses, mani lēmumi. Manām ausīm pretdabiski izskan tādi apgalvojumi kā ''mēs izlēmām, ka viņš tur neies'' vai ''mēs izlēmām, ka viņš darīs tā''. Tāpat, es arī bērnus uztveru kā atsevišķu cilvēku, nevis kā mūžīgu daļu no mātes. Ja man bus bērns, tad noteikti pirmais zobiņš iznāks viņam, nevis mums abiem.
Tas, kā runā citi, mani maz satrauc. Es nesaprotu, jā, bet nav mans uzdevums iet un mēģināt kādu pārmācīt vai stāstīt, ka tiem cilvēkiem jārunā tā, kā man patīk.

Nikola

 es teicu vinjam ''man prieks par tevi'' bet vinjsh atbildeja '' nevis par mani, bet par mums'

Nopietni, es izkustu:)