SĀJU SLIEKSNIS PIE ZOBĀRSTA

Anestēziju ņemu tad, ja uz manu uzdoto jautājumu par to, cik traka ir situācija, zobārste saka, ka nu nav tas mazākais caurumiņš un ja pēc viņas domām varētu tikt skarti nervi, kas izraisa sāpes, tad bez variantiem špricējam! sāpes TUR nepanesu, man patiešām ir bail, ka var traki sāpēt.. bet eju ar lielu mieru tur, nav problēmu, jo ārste superīga :) viņa man tās vistrakākās bailes ir pazudinājusi :D pietam, labāk tak pāris sekunžu oda dzēlienu pieciest, nevis sēdēt krēslā un bļaut minūtes 10 , kamēr izurbs tavam zobam to caurumu tīru , vai ne tā? :)

Man anestēzija iedarbojas perfekti un ātri, tpc nekad neko nejūtu pēc tās... Pats dūriens mēdz būt sāpīgs, bet nu cmon- cik tas ir? pāris sekundes jau toč var paciest.

Ja dur smaganu ārpusē, tad nesāp, bet just var. Ja dur iekšpusē, tad gan tā sāpīgāk... Bet nu vienalga taču, vismaz pēc tam nekas nesāpēs, :) Kaut gan, ir bijis tā, ka anestēzija neiedarbojas, arī 3 devas ne, bet kad viss pabeigts un dodos prom no klīnikas, pēkšņi jāsāk šļupstēt... :D
Par cik tagad parasti pie zobārsta dodos tikai tad, kad sāpes vairs nav izturamas, zobārsta apmeklējums parasti asociējas ar prieku un laimi :D

Sestdien jāiet pie zobārsta.. Nu tā negribās, kaut arī kas tur, nieka 20-30min! Es parasti ņemu anestēziju, nu paciest var to velkošo sajūtu.. Bet vēl pretīgāk ir pēctam, kad pusdienu pusseja ir nejūtīgu un brr, es tagad iedomājos, ka man sestdien tā būs, neeegribuu :D

Arielle
Neviens normāls zobārsts neārstē kanālus bez anestēzijas... ja tā kāds dara, tad labāk nomaini viņu, jo tas ir sadisms.

http://www.tvnet.lv/tehnologijas/zinatnes/515001-briti_attista_zobu_labosanu_bez_urbsanas_un_sapem
:)

Man vissāpīgākais arī ir tā šprice, nu ļooti nepatīk :(

Man pēc pēdējā zobārsta apmeklējuma tas papīrs, ko apakšā paklāj bija slapš, bikses pielipušas pie kājām un rokā bija nagu nospiedumi.
Knaibīju roku, lai labāk sāp tur un man nav jādomā, ka man mutē kaut ko urbj. Lūk, cik ļoti man ir bail :D

man kanāli ir tīrīti vairākiem zobiem pie dažādiem ārstiem. Neviens nav bez manas piekrišanas atļāvies neveikt anestēziju, lai "pārbaudītu, kā nervi reaģē"

Es tieši šorīt biju pie zobārsta- un man tiešām drausmīgi bail. Man vispirms uzsmērē to zemeņu garšas anestēzijas želeju, tad tikai dur špricīti... Bet man super zobārste un māk labi iedurt, ka pēc tam tiešām neko nejūt. :-)

Saapju slieksnis man ir augsts, bet pie zobaarsta neveru muti valjaa liidz nav anesteezija visam zoklim (paldies "iejuutiigajaam un profesionaalajaam" padomju laika zobaarsteem). To parasti dur zoklja salaiduma vietaa. Ir nepatiikami, bet neteiktu ka ir ljoti saapiigi.

Kopš zinu kas ir dzemdības, no zobārsta vairs nebaidos

+ 100 :D


Pēdējā gada laikā cītīgi laboju savus zobus (jā, jā, iepriekš baidījos, nebija laika un pamatīgi ielaidu savas zobu problēmas). Pa šo laiku man mutē ir darītas visādas lietas, esmu diezgan mocīta :D Sīkums ir gan tā šprice, gan pusstunu ilgā neērtību un dažreiz arī sāpju paciešana zobārsta krēslā, gan arī nākošās dienas diskomforts, ja zobs ir pamatīgi apstrādāts... salīdzinot ar sāpošiem, jūtīgiem zobiem katru dienu vai iekaisuša nerva sāpēm vairāku dienu garumā... Forša ir apziņa, ka vari palti smaidīt, smieties un mutē viss ir kārtībā un ka pūstošie zobi nebojā tālāk tavu veselību.

ja jāliek tikai maza plomba, es no anestēzijas atsakos, man nesāp. tā pretīgā sajūta, kā adata ieiet smaganā + nejūtīga mēle vēl labu laiku pēc tam nav tā vērti.

ujjj, man arī bail no zobārsta. Tā smarža jau vien atbaida :D un man ļoti nepatīk tā sajūta, kad dur šprici. Bet iekšpusē sāp daudz vairāk, nekā ārpusē, vismaz man. Tieši, kad dur iekšpusē ir riktīga stinguma sajūta, liekas, ka kko lielu tur lēni dur, un kur nu vēl runāt par to brīdi, kad velk ārā. brrrrrr. Ārpusē (laikam Tavā gadījumā) nesāp tik ļoti, bet tas atkarīgs, kāds kuram tas sāpju slieksnis ir.

Man ir bail no visa, kas saistīts ar zobārstu. Vienu reizi man urba zobu bez špricēšanas, protams, bija asaras pa gaisu un pēc tam zobs vēl nedēļu sāpēja, jo bija samocīts. Kopš tās reizes vairs nekad mūžā neesmu atteikusies no špricēšanas. Salīdzinājumā ar tām sāpēm, kas bija jāpacieš, šprice ir tīrais nieks. Nedaudz sāp, kad dur, bet galvenais, lai nav jāpacieš sāpes bez šprices.

Tā špricēšana man viens pīpis. Bišķi jūt, protams, bet ko var gribēt. :) Ja man kaut kas pie zobārsta nepatīk, tad tas ir siekalu nosūcējs, vienmēr tas tur kuļājas pa muti, liekas, ka ņemšu un norīšu. Jā, man ir bail aizrīties, tie urbji vispār vienaldzīgi un nezinu, kādai jābūt adatai, lai es no tās baidītos. Bet, kad ieliek siekalu nosūcēju, tad viss, panikoju, lai tas murgs pēc iespējas ātrāk beigtos un tas sūceklis tiktu izņemts.

Kopš zinu kas ir dzemdības, no zobārsta vairs nebaidos :D

Man nekad nav bijis bail no zobārsta. Esmu pat kanālu zobam tīrijusi bez anestēzijas :D
Jo man tā šprice tiešām sāpēja vairāk par visu procedūru, tāpēc vienmēr atteicos.

Tad nomainīju zobāstu uz mammas zobārstu... A tur tāds vīrietis (foršs), kurš manu anestēzijas atteikumu nepieņēma. Pateica vēl ko es tur muldu,nekas nesāp, ka bez anestēzijas man neķersies klāt. Paņēma un sašpricēja. Un tiešam nesāpēja - jā nedaudz nepatīkami, bet sāpes neizjutu... Tagad vienmēr eju pie viņa un ņemu anestēziju un viss super. :)

man agraak arii bija ljotti bail un negaaju, vilku visu liidz peedeejam liidz sachakareeju visu. tgd eju biezhi un bailes vispaar nav.

Sāpēt nesāpēja, tik nepatīkama sajūta, kad adata dūrās smaganā.