Nav omei tādu prasību, ko man darīt un ko nē, tas viss ir ikdienas- dzīvē nesaprašanās. Viss vairāk man riebjas, ka pēkšņi man ir tāda sajūta, ka vīram ir advokāts, es viņai saku, ka tagad es runāju ar vīru, bet viņa uzskata ,ka viņa ir ome un viņai drīkst iejaukties. Protams vīrs viņai saka, lai nelien, bet tas jau situāciju vieglāku nepadara, jo ome apvainojas un uzskata, ka viņš mani visu laiku aizstāv. secinājums, ja es mazgāšu ar rokām, iešu dušā tikai reizi nedēļā, sēdēšu visas brivdienās dārzā tikai tad būšu laba. Bet pats stulbākais tajā ir tas, ka es pati arī strādāju, bet viņa uzskata , ka es lieki tērēju naudu.