Uguntiņa nodzisusi

Glābt un turpmāk atiecības iemācīties kopt un ar spīti ikdienai, atrast laiku divientulībai un romantikai.:) kaut mazliet.

Glābt, neglābt?

Ja mīlestība ir apbusēja, tad jautājumu nav

Cik ilgi esat kopā?
Nepazīstu nevienu pāri,kam attiecības ir kā sākumā esot kopā jau ntos gadus. Protams,nedomāju tos,kas tikai randiņo gadiem un nedzīvo kopā. Tā jau ir ar tām attiecībām, beidzas ''saldais' periods, sākas ikdiena. Tikai no tiem diviem cilvēkiem atkarīgs kāda tā būs.

Tikko līdzīga situācija tika pārrunāta ar ESs,prasās aktivitātes,atsvaidziniet attiecības.
Atmest ar roku vnm paspēsi,tpc pamēģini kko mainīt,aprunājies ar draugu.Kad viss būs izmēģināts,tad varēsi teikt ar tīru sirdsapziņu,ka attiecības sevī visu ir izsmelušas.

Nestreb karstu.
Man (mums) arī tā bija-rets sekss,nekādas apmīļošanās,kopā brīži bija katram pie sava pc,kopīgas brīvdienas reti,darba,darbs,darbs.
Atzīšos,ka man arī bija doma,ka jāiet katram savs ceļš. Kā arī neturēju to sevī un runāju ar Viņu,bet viņš teica,lai mēs cīnamies,ka nedrīkst padoties. Un paldies viņam,ka nelaida mani prom-tagad viss ir atpakaļ-gluži kā sākumā!
Kāpēc? Nav ne jausmas.Laikam ar pavasara iestāšanos. :)


p.s. kopā esam 5 gadus.

BlackSwan Pavisam nesen man bija līdzīgi. Pat īsti pati nesapratu,ko vēlos.
Tākā man tieši bija atvaļinājums,aizbraucu padzīvoties pa laukiem,visu apdomāju,apsvēru un tā. Pēc pusotras nedēļas atbraucu atpakaļ, viss kļuva tik forši,nu gluži kā pašā sākumā :)
Tāpēc noteikti domāju,ka viss jāglābj. Protams,ja abi to grib:)

Vienmēr jācīnās,es arī saņēmos!
Ja ir mīlestība,dari kautko,izdomā kā pavadīt laiku SAVĀDĀK,atceries,kas patika taj "sākumā"-atsvaidzini,padosies-zaudēsi-Nožēlosi!

Attiecības jākopj kā rožu dārziņš... tas ir mūža darbs.
Nav tādas receptes kā nodzīvot laimīgi ar vienu partneri. bet pieredze rāda - jārunā, jādiskutē, jāuzklausa, jārūpējas un jāveido kopīgi mērķi.

Man arī tuvojas tas laika periods, kad man parasti otra puse apnīk. Ar šausmām baidos, ka tas var notikt arī ar tagadējo draugu. Tad laikam nemūžam sev to nepiedošu, ja sava tizlā rakstura dēļ palaidīšu vaļā tik lielisku cilvēku.
Nez, kad man uznāk melnie un tādas domas, atliek tikai sakašķēties, tad saprotu, cik ļoti man viņu vajag un ka jūdzos bez viņa nost. Es vispār esmu tāds cilvēks, kuram mierīgi dzīvot ir grūti.
Nevienam pārim nav "taureņi" visulaiku. Lai kā arī daudzi apgalvo, ka ir, es tam neticu.

Attiecībām ir jābūt ar mugurkaulu. Nekad nebūs tā kā bija sākumā. Būs savādāk, bet ne sliktāk.
Pie attiecībām un seksa ir jāpiestrādā, jādomā un jārūpējas lai tie būtu interesanti un saistoši. Nevar visu laist pašplūsmā, tad nekas labs nebūs.