Psihologs un matu krāsa :)

Pašai pieredzes nav, bet psihoterapeits ir nopietnāks par psihologu, tas ir speciālists ar medicīnisko izglītību, pretēji psihologam, kurš risina vairāk sadzīviskas attiecību, psiholoģiskās problēmas. Pie psihoterapeita dziļāk izmeklē nopietnas problēmas, kompleksu cēloņus, strādā ar psiholoģiskām traumām, utt. Kā jau teicu, pašai pieredzes nav, varu tikai pieminēt DKT - Deju un Kustību Terapiju, kaut kas uz psihoterapijas pusi, tikai daudz interesantāk. Ja ir vēlme, varu sīkāk pastāstīt. :)

Gāju pusotru mēnesi pie psihologa. Jāsaka godīgi - es runāju maz, bet ne jau tāpēc, ka psihologs slikts, vienkārši tāpēc, ka man bija grūti runāt. Tas, paldies Dievam, psiholoģei darbu neapgrūtināja un viņa vienalga spēja man palīdzēt. :) Galvenais atrast tādu psihologu, kuram vari uzticēties pati. Kā es iegāju kabinetā, jau sapratu, ka uzticos, un no šīs domas vien man pašai palika labāk. :)

1) Internetā daudz informācijas. Psihologs strādā ar vieglākiem gadījumiem, psihoterapeits - ar nedaudz vai daudz smagākiem. Ne vienmēr terapeitiem ir medicīniskā izglītība, var būt arī humanitārā, tur jāskatās konkrētā ārsta izglītība. Ja gribi dabūt zāles, tad psihologs 100% neko ar recepti izrakstīt nevar, terapeits - kā nu kurš. Teorētiski tie, kuri ir ar medicīnisko izglītbu to drīkst darīt, bet praktiski jāskatās katra konkrētā ārsta uzskati - man ir gadījušies arī tādi, kuri ļoti nelabprāt raksta zāles un uzskata, ka tas ir psihiatra uzdevums.

Cik tev būs viegli runāt, kāda būs saskarsme, cik labs profesionālis utt. - tas ir atkarīgs tikai no tevis, citu ieteikumu nepalīdzēs. Ir jāatrod SAVS ārsts un katram šis "savējais" atšķirsies gan tāpēc, ka terapiju veidi ir daudz (psihodinamiskā, kognitīvā utt.), gan cilvēcisko faktoru ziņā - raksturu saderība un cits. Ja tiešām interesē atrast "savējo", tad atrodi ārstu sarakstus internetā, vari izdomāt, pie kura dzimuma ārsta tev būs vieglāk, izpētīt visu par viņu Googlē (informāciju, bildi ..), piezvanīt (balss arī atgrūst :D) un aiziet uz vizīti. Reizēm pietiek ar vienu vizīti, reizēm ar vairākām, lai saprastu, vai veidojas laba sadarbība ar ārstu. Daži ārsti pirmās vizītes definē kā iepazīšanās no abām pusēm un, piemēram, pēc ceturtās vizītes tev jautā, vai vēlies turpināt nākt un pastāsta savu redzējumu par turpmāko ārstēšanos.

Cenas psihoterapeitiem +- 30 eiro. Protams, var atrast arī krietni dārgākus un, labi pameklējot, arī lētākus variantus (piemēram, krīžu centrā Skalbes). Vizīte ilgst 40-45min.

Pārsvarā terapeiti runā maz, pacients - daudz. Terapeits var iegrozīt sarunu, piem, uzdodot jautājumus, kādā noteiktā virzienā, izdarīt kādu secinājumu vai tamlīdzīgi, bet principā nav tā, ka viņš ļoti daudz runā.

Nina - Man atkal bija otrādi - psiholoģe runāja vairāk nekā es, jo es pati visai maz runāju un vairāk varēju pastāstīt vien tad, kad man uzdeva tiešus jautājumus, nevis ieeju, apsēžos un man pajautā ''Kas ir mainījies kopš iepriekšējās tikšanās reizes?'' un es varu visu pastāstīt.. :D

Es neesmu bijusi pie psihologa, tā kā nezinu, kā tur notiek vizītes. Runāju par psihoterapeitiem, ar tiem (dažādiem ārstiem) gan ir sanācis kontakts.

Pašai pieredzes nav, bet psihoterapeits ir nopietnāks par psihologu, tas ir speciālists ar medicīnisko izglītību, pretēji psihologam, kurš risina vairāk sadzīviskas attiecību, psiholoģiskās problēmas. Pie psihoterapeita dziļāk izmeklē nopietnas problēmas, kompleksu cēloņus, strādā ar psiholoģiskām traumām, utt.

Nekad laikam nepienāks diena, kad cilvēki beigs izplatīt tik muļķīgu informāciju... Psihoterapeits nav ''nopietnāks'' par psihologu un psihoterapeitam normālā gadījumā nav medicīniskās izglītības (ir ārsti, kas ir apguvuši arī psihorterapiju, bet pishoterapeits kā tāds nav ārsts, nu kur cilvēki to rauj :D ) - Latvijā lielākā daļa psihoterapeitu ir psihologi, kuri papildus apguvuši arī psihoterapiju. šeit lieliski pateikts, domāju, ka esmu jau to citējusi

Speciālisti ar medicīnisku izglītību, kuri papildus apguvuši psihoterapijas metodes un strādā šajā jomā, bieži uzskata, ka tikai ārsts drīkst saukt sevi par psihoterapeitu. Tomēr ir virkne psihoterapeitu, kas apguvuši tikai psihoterapiju. Mūsdienu klasiskā medicīna orientēta uz to, lai ar ķīmiskām un ķirurģiskām metodēm likvidētu, vai ierobežotu slimību. Psihoterapijas uzdevums ir krasi atšķirīgs – tā palīdz mainīt cilvēka domāšanu, pasaules skatījumu, sevis un citu uztveri. Tā strādā ar cilvēka emocijām, sajūtām un prātu, neiedziļinoties bioķīmiskajos procesos, kas to izraisa. Tādēļ ir ļoti strīdīgs jautājums, vai psihoterapeitam jābūt mediķa izglītībai. Saskaņā ar 1990. gada Strastbūras deklarāciju psihoterapija ir atsevišķa zinātnes nozare, kas nesakņojas medicīnā. Visi psihoterapeiti ir tiesīgi strādāt gan ar psihiski veseliem, cilvēkiem, gan robežpacientiem (kas sirgst ar dažādām novirzēm, depresiju, anoreksiju utml.). Būtiskākā atšķirība klientam, vai speciālists ir ārsts, vai tikai psihoterapeits, ir zāļu izrakstīšanā. Profesionālis bez medicīniskas izglītības, nevarēs izrakstīt zāles, kamēr ārsts būs tiesīgs to darīt.

Par atšķirību - psihologi vairāk strādā ar konkrētām sadzīviskām situācijām, laika plānošanu, stresu, posttraumatisko stresu, zaudējumiem, attiecību problēmām, veic intelekta un citus testus. Psihoterapeits vairāk strādā ar klientu vēlmi mainīt uzvedību, izkļūt no loka, kad pieļaujam vienas un tās pašas kļūdas, mainīt attieksmi, uzvedības modeļus - tā nav gluži runāšana un problēmu meklēšana, bet strādāšana ar (pamatā) uzvedību un uzvedības modeļiem, kuri mūs neapmierina.

šeit vēl viens citāts, lai ir skaidrs

Kas ir psihoterapeits?
Psihoterapeits ir speciālists ar profesionālu izglītību konkrētā psihoterapijas virzienā, kurš veic praktisku psihoterapeitisku darbu. Psihoterapeits pirms kāda psihoterapijas virziena apgūšanas jau ir ieguvis augstāko izglītību psiholoģijā, medicīnā, humanitārajās vai sociālajās zinātnēs.

Profesionālas mācības jebkurā no psihoterapijas virzieniem ilgst 4 līdz 6 gadus. Tās ietver teorijas studēšanu, praktiskas mācības, personīgo psihoterapiju un praktisku darbu ar klientiem supervizora pārraudzībā. Psihoterapeits strādā privātpraksē un/vai kādā organizācijā, un veic psihoterapiju sadarbojoties ar vienu klientu (individuālā psihoterapija bērniem vai pieaugušajiem) vai arī ar vairākiem klientiem (pāru, ģimenes, grupu psihoterapija).

Pamata atšķirība ir tā, ka ārsti (kā jau ārsti) vairāk orientējās bioķīmiskos procesos un var izrakstīt medikamentus, citu ievērojam atšķirību nav. Bieži vien cilvēki jauc psihoterapeitu ar psihiatru (kas ir ārsts).