Ja, bet no otras puses, tas, ka es priekš savas izglītības esmu par slinku, nenozīmē, kas es atļaujos slinkot darbā. Skola - tas ir man, manam prieciņam, "pašizaugsmei", sauciet kā gribat. Darbā no manis ir atkarīgi cilvēki, kurus es neatļaujos čakarēt. Plus, mans darbs ir man gandrīz ka hobijs, tāpēc ir motivācija censties.
Zinu arī citus piemērus, kad slinkie bastotāji/spikotaji/nepabeidzēji, tikko kā nonāk darba vietā (pat ja strada paralēli studijām), tā uzreiz pārvēršas par paraugdarbiniekiem. Kapēc tā - grūti pateikt.
Nesen par so tēmu sanāca saruna ar prieksniecību, un, lai gan viņiem papīrīša esamība/neesamība it ka formāli spēlē lielu lomu, priekšnieks arī piekrita, ka bieži vien papīrs neatspoguļo to, ko tas darbinieks reāli spēj dot.