Vārdi, kas izzūd

Diezgan strauji izzūd t.s. ģermānismi - ķēķis, ķisenis, špacierēt, preilene, utml (vāģis gan stabili saglabā savas pozīcijas). Ja jau mēs te raudam par valodas tīrību, tad par šo vārdu aiziešanu nu gan nevajadzētu skumt.

Tad vel ir tāda lieta, ka reizēm vards nepazūd, bet mainās tā nozīme. Kaut kad šķirstīju grāmatiņu par brīvdabas muzeju no 50ajiem gadiem, un tur tāda frāze - taja un taja sētā taja un taja istabā ir apskatāms "mākslīgs krēsls". Pēc konteksta skaidrs, ka šodien mēs teiktu tipa "maksliniecisks" vai kaut kā tā. Bet toreiz - "mākslīgs".

Man nu gluži sirds nesāp, bet, Diversija

Mūlis ir vienkāršrunas vārds, ķisens ir apvidvārds

ķisens ir barbarisms, kas aizgūts no vācu valodas :D Man šie vārdi ir ieviesušies sarunvalodā, jo ikdienā runāju šajā valodā, tāpēc no manas valodas apcirkņiem šie ģermānismi izzust netaisās.

Madonna, un vārds "apcirkņi" tev arī laikam nekur netaisās pazust :D

Vārds gans jau nu gan nekur vēl ilgi nepazudīs. Varbūt kā cilvēka profesija jā, bet tagad jau ir dažnedažādākie elektriskie gani.

Manuprāt, viens no vārdiem, kuru jau tagad mūsdienu jaunatne diez vai zina, ir diskete.

Madonna , un tomēr, ja atvērsim jebkuru skaidrojošo vārdnīcu, tad ieraudzīsim, ka ķisens ir apvidvārds, vienalga, no kādas valodas sākotnēji tas aizgūts. To varētu skaidrot ar to, ka šāds vārds ir vairāk izloksnēm raksturīga parādība, nevis visai valodai kopumā. Tā kā tā, nepārliecināji topošo valodnieku, kurš ir studējis gan leksikoloģiju, gan dialektoloģiju, bet, ņemot vērā to, ka mūsdienās jau pats katrs gudrs bez jebkāda teorētiskā pamata, tad nu... žēl, žēl. :)

Labi, Diversija, es tāpat biju droša, ka man ir taisnība, lai gan skolas gaitas sen kā aiz muguras. Ņēmu talkā plašās interneta iespējas. Tas tā, lai viss nosēstas pa plauktiņiem, jo valodas āres, ai, cik plašas ;) Ar definīcijām un piemēriem.
http://valoda.ailab.lv/latval/pamatskolai/leksikologija/leksikol.swf

Es piekritīšu Diversijai. Pie tam, uzgāju arī šo rakstu, kas apstiprina Diversijas teikto, ka ķisens ir apvidvārds. http://www.valmiera.lv/zina/par-valmieru/apvidvrdus-vislabk-zina-valmieriete

Es tikai nesaprotu, kāpēc viens un tas pats vards nevarētu tikt klasificēts GAN ka apvidvārds, GAN kā aizguvums?

diet, skroderis, pasūtināt,maizes abra,aloties,jauši,bāliņš,vagars,klaušas. Un etc.

57days, varēt jau varētu, bet, ja vienu lietu varēs likt miljons un septiņās kategorijās, tad kam kategorijas vispār vajadzīgas... Vieta valodas sistēmā un izcelsme tomēr gluži nav viens un tas pats. Tāpat arī, ja pie aizguvumiem, kas pamatā ir literārās valodas vārdi, metīsim visus sarunvalodas vārdus, vienkāršrunas vārdus un citus, kas neietilpst konkrētajā kategorijā, tad būs bardaks, nekas vairāk.

Madonna, labāk ieteiktu ieskatīties kādā Blinkenas vai Rudzītes grāmatā. Protams, ja Tev pietiek ar pašu mazumiņu, ievadu, ko izmanto, lai bērniem rastos pirmais iespaids par šīm valodas parādībām, tad labi, tieši tam tas arī ir domāts, bet, ja gribi argumentēt savu viedokli, tad ar tik vispārīgām zināšanām bez kopējās sajēgas nepietiks.

Nu, kartupeli var likt kategorijā "sakņaugi", var likt kategorijā "darzeņi", var likt kategorijā "ogļhidrātu bumba", var likt kategorijā "nakteņu dzimtas augs".

Kur tur bardaks?

Labi, es, ka jau cilvēks bez valodnieka diploma laikam varu iet ieskrieties.

Bet paskaties! Dārzeņi -> sakņaugi -> nakteņu dzimtas augs -> ogļhidrātu bumba. Neesmu kartupeļu vai vispār dārzeņu eksperts, bet domāju, ka doma ir skaidra - šīs kategorijas nav līdzvērtīgas, tās ir pakārtotas viena otrai. Likt vienādības zīmi starp apvidvārds un barbarisms/žargonisms būtu tāpat kā likt vienādības zīmi starp dārzenis un auglis.
Tad jau tik pat labi varu kartupeli likt pie ogām, jo galu galā visi tie ir kaut kādi nebūt augi, ne? Labi, es, kā jau cilvēks bez biologa diploma, (jā, šeit ir vajadzīgs komats!) laikam varu iet ieskrieties. Tāda Tev tā doma?

O, mums forumā pašām sava skolotāja! :D

Es gan skolu esmu beigusi jau diezgan daudz gadus atpakaļ, bet toreiz man tika mācīts, ka žargonismi (man šķiet, ka tālāk tie sadalījās vēl barbarismos) ir te minētie ķisens un deķis. Tie ir ievazāti no vācu valodas un nepieder pie latviešu literārās valodas vārdiem, un tie nav apvidvārdi.
Varbūt latviešu valodas teorijā kaut kas gadu laikā ir mainījies? Nevar būt, ka tik daudzi bērni ir mācīti nepareizi!

Iegooglēju,

http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/leksikologija/leksikolog/barbarismi.htm

man tika mācīts, ka žargonismi (man šķiet, ka tālāk tie sadalījās vēl barbarismos) ir te minētie ķisens un deķis. Tie ir ievazāti no vācu valodas un nepieder pie latviešu literārās valodas vārdiem

Identiski arī man tika mācīts. Bet nu jā - viss jau plūst un mainās, arī izglītības saturs.

Diversija, tāda puķīte kā naktsvijole arī ir nakteņu dzimtas augs, un noteikti nav ne darzenis, ne ogļhidrātu bumba.

Var, un ka vēl var vienu un to pašu lietu likt dazādās kategorijās, nebūt neradot haosu.

Runajot par ogām, tīri pēc biologijas tomāts ir oga, bet nekāda tragēdija nerodas, ja sava sopinglistē mēs viņu ierakstam pie dārzeņiem.

Es arī esmu bez biologa diploma, tapēc ieskireties varam mēs abas ;)

Bet nu jā - viss jau plūst un mainās, arī izglītības saturs.

Grūti nepiekrist. "Kad es augu", tad visiem bija "jūtīga āda", par "jutīgu" ta kļuva pēc 2000-ā gada. "Islande" saīsinājās par "Īslandi" arī diezgan nesen, un, cik saprotu, man drīz būs jāsāk dzert georgiešu, nevis gruzīnu vīnu. Baumo arī, ka "sāls" pēdējās desmitgadēs esot nominījis/-usi dzimumu, es tikai, diemžēl, nepiefiksēju no kura uz kuru.