Attiecības ar nākotni?

Esmu pilnīgi pārļiecināta, ka viņs nav no tiem, kas izmantos un pametīs. Esmu daudz ko dzirdējusi ko par viņu runā. Turklāt viņam iepriekš ir bijušas diezgan ilgas attīecības, tā kā nav viņs kkāds babņiks vai tamlīdzīgi. Par ballītēm teikšu tā, mani tās nekad nav īsti piesaistījušas. Un..jā, ums ir daudz kopīga. Vispār esmu diezgan npietna un domāju ar galvu. Laikam tādēl arī nav bijušas attiecības, jo nevēlos satikties ar pusi, kuram vējš galvā, ballītes, meitenes u.t.t.

Cik tev gadu?

Un ne jau visi vīrieši, kam ir pāri 30 grib precēties un ģimeni veidot

uz šādu vīrieti es skatītos ar aizdomām, ja pāri 30 gadiem un nav vēlme pēc stabilām attiecībām, tas jau velk uz problēmām ar cilvēka vērtibu skalu un dzīves uztveri.

Nu labi, Tu jau pati labāk zini.. bet ja nu kas, atceries, ka mēs Tevi brīdinājām ;)

Nu cerams, ka jums viss būs labi un būsies laimīgi, ilgi kopā :)

Vai tad stabilas attiecības uzreiz nozīmē kāzas un bērnus???

Kaut kā baigi neizskanēja, ka Tevi interesētu tieši pats vīrietis, nevis vnk būšana kopā ar kādu...

Gribas tās sajūtas, kad esi ar kādu kopā, just kā kāds tevi mīl, pirmais skūpsts u.t.t. Kā jūs rīkotos? Es nevēlos strīdus ģimenē, bet tajā pašā mirklī es beidzot gribu atrast savu 2. pusīti.

Nu tādā gadījumā, vai tiešām nav nevienas citas kandidatūras? Jo, manā uztverē, attiecībās tomēr jāiesaistās pārsvarā (ja tas apzināti nav tikai izklaidei, one night stand un tā) tikai tad, ja po par tā otra gadiem, citu cilvēku, arī ģimenes, domām un visu pārējo ;)

Mans pirmais bija 7 gadus vecāks.Izmantoja,es gan neteiktu,ka šausmīgi par to pārdzīvoju,bet tā laikam bija izmantošana :D Nākamo,kurš bija 9 gadus vecāks izmantoju es,šis bija sacerējies,ka mēs būsim pāris,kādā tusiņā,kad man jautāja vai mēs kopā esam es pateicu,ka nē,ka mums ir brīvās attiecības :D Tad arī sapratu,ka viņš mani laikam uztvēra nopietnāk kā es viņu,jo ar to arī viss beidzās.

cik ilgi jau esiet pazistami ?

ja vinam tu interesesi ''nopietnam attiecibam '' vins to pieradiis.
ja esi pratiiga..gulta uzreiz neleksi,viss bus labi ..
vecaku viedoklus iesaku atstat aiz seetas.

ervin, kur tādi idoti, kā Tu rodas? dirš tik savas jēlības visās diskusijās pēc kārtas.

Man liekas, ka Tev nav pareizie motīvi, lai šīs attiecības veidotu. Pārāk daudz pārdomu, tāda sajūta, ka Tev vienkārši gribas ar kādu beidzot būt kopā. Ka par attiecībām ir lielāka interese nekā par konkrēto vīrieti.

Īstenībā, nezinu cik Tev gadu, BET.. ja jums abiem ir labi kopā, tad kāpēc to laiku nebaudīt? Nav jau obligāti jāplāno kāzas un kopīga nākotne, bet apzināties, ka kopā esat uz laiku, bet tas laiks varētu būt vienkārši satriecošs, pieredze. Kāpēc nē? Ja esi jauna, tad vari to atļauties!

Bet tas ir gadījumā, ja tiešām vīrietis patīk.

Sliecos piekrīst Annie

Man liekas, ka Tev nav pareizie motīvi, lai šīs attiecības veidotu. Pārāk daudz pārdomu, tāda sajūta, ka Tev vienkārši gribas ar kādu beidzot būt kopā. Ka par attiecībām ir lielāka interese nekā par konkrēto vīrieti.

Pazīstmami esam apmēram mēnesi...
"Gribas tās sajūtas, kad esi ar kādu kopā, just kā kāds tevi mīl, pirmais skūpsts u.t.t. Kā jūs rīkotos? Es nevēlos strīdus ģimenē, bet tajā pašā mirklī es beidzot gribu atrast savu 2. pusīti."
Es to nebiju tā domājusi, ka man vajag attiecības ķeksīša pēc, bet gan tādēl, ka esmu beizot tam gatava, un man ir prieks, ka simpātijas izrāda tik jauks un romantisks vīrietis. Vienkārši domas šaudās uz visām pusēm...Cik nopratu mamma nav īsti pret, vienīgais viņa par mani uztraucas, teica, lai rīkojos uzmanīgi. Bet tēvs ir ar saviem principiem, viņam vienkārši nav pieņemama tāda vecuma starpība. Nepatīk tās sajūtas, kad nevari tā isti ar kādu izrunāties, jo nesaprot līdz galam. Pati esmu nedaudz kautrīga, tādēl runāt par šo tēmu ar ģimeni ir pagrūti, bet prieks, ka vismaz ļauj pašai izlemt. Turklāt pieredze dara cilvēku gudrāku- ja nebūs izdevušās attiecības, būšu gudrāka. Manuprāt, uz visu jāskatās pozitīvi. Varbūt viņs ir tas īstais un vienīgais...tad jau redzēs.
Paldies par viedokļiem :)

Tu tā arī neatbildēji par to, cik tev gadu :D

Ja cilvēks pēc 30 negrib precēties, tad ir nepareiza dzīves izpratne?! Kur rodas tik aprobežoti cilvēki, kas tā saka? Kā vispār var but pareiza vai nepareiza dzīves uztvere?

Mani noteikti neuztrauktu meitas izveele,ja runajam par drauga gadiem.Tas noteikti nebuutu primaarais.

Ja tu mili vinu,tad gimene,redzot,ka esi patiesi laimiga,pienems jus.

Man vecuma ap 20 ir bijušas attiecības ar apmēram 10 g vecaku vīrieti, nu, mani neizmantoja, vismaz es ta nevienā brīdī nejutos. Happy endings... nu, nē, neesam laimīgi precējušies un kopīgos mazbērnus neaudzinam. Izšķīramies, jo musm pa vidu nostajās ģeogrāfija.

Rados meitene uzreiz pēc vidusskolas apprecējās ar apm. 10 gadus vecāku vīrieti, tagad kopā... audzina mazbērnus. Tā kā visādi mēdz būt. To, vai iz**āzīs un pametīs, vai arī noorganizēs happy endingu, to ta pēc gadiem vien nevar izsecināt.

Pazīstmami esam apmēram mēnesi.

Tad jau nav ko brīnīties, ka vecāki uztraucas par tevi, ja šīs ir tavas pirmās attiecības un esi jau tik traka pēc viņa. Cik tev gadu? Varbūt 16? Tad, protams, tēvs būs pret to, pat 17 gados būs tāda attieksme. Īsti neredzu par ko tev satraukties, ja pazīsti cilvēku tikai mēnesi. Vispirms iepazīsti viņu, tad maitā attieības ar ģimeni, ja tiešām vīrietis tik ļoti labs.

L. pēc kā tu spried, ka esmu traka pēc viņa. Es vienkārši gribēju zināt citu viedokli par to vai vērts uzsākt attiecības ar vecāku vīrieti. Un Jūs vairāk kā pārspīlējat par to, ka man bez maz vai strīds ģimenē, vienkārši nelielas domstarpības.
kas jums visām ar to vecumu... man ir vairāk kā 20