niknums

Eju sportot. Skriet, riteni vienalga, jo man vajag fiziski izladeties. Esmu dauzijusi spilvenus. Gan jau bokss ari palidzetu.

Tev vajag tieši tajā momentā ,kad tevi parauj niknums vai vispār ,kā nolaist tvaiku. Ja vispār, tad ej skriet, kādu laiku kickboksā sevi izliku, ja tieši tajā momentā ,tad vnk domā ,ka tu to vēlāk izliksi un paliks vieglāk ,man strādā.

ja par boksa maisu ir bijusi ideja iegadaties. varetu maginat iet paskriet, bet esmu apslimusi..un speka nav . vienkarsi besi ka ir cilveki kas dur dunci muguraaa..

Ko darit ja gribas kadam nenormali iekraut?
Kaa aturat sevi no dusmam?

Nedari tā, mēģini pārvarēt dusmas. Jo ja iekrausi , nekad nevar zināt, kas tam otram cilvēkam notiks. Piemēram man loti mīļam cilvēkam tagad ir smagi, tikai dēļ tā, ka viens nevarēja savaldīt savas dusmas.
;((

Jā,man arī bija boksam maiss,līdz es tā saturu izlaidu ar nazi:D
Nezinu, man vienalga ,ja besis ,es ar visu temperatūru ,iesnām,kaklu ,ko tik vēl ne ,eju skriet,citādi palieku vēl slimāka. Ja ir auto vai motocikls ,tad uz kādu klusāku vietu un tad tik dragājam līdz nesamaņai.

Es nezinu, es vienmēr izdaru kādu muļķību saistībā ar savām dusmām, īpaši bieži sarunāju sliktas lietas saviem tuvākajiem un mīļākajiem cilvēkiem. Esmu arī mēģinājusi līdz 10 skaitīt - nekā, pēc tiem 10 tāpat pasaku to pašu, ko domāju iepriekš. Bet pēdējā laikā palīdz sportošana, ir kur izlikt enerģiju, pastaigas mierīgā gaisotnē.

sinepe, nu reali jau negribu fiziski nodarit pari tik slikti, lai pati pec tam ciestu. ir gadijies ar diviem sitieniem zokli salaust, bet tas pasaisardzibas cela. Tas savadak.

vispar esmu loti svarstiga un reizem parak emocionala, mani atri var novest lidz dusmam, un tikpat atri otra minute atkal nomierinos un saku smieties nejega..laikam japrove kadus smiekligus gifus aplukot.

izej ārā un izbļaujies ārā, reiz tā viena tantiņa darīja.

sinepe, nu reali jau negribu fiziski nodarit pari tik slikti, lai pati pec tam ciestu. ir gadijies ar diviem sitieniem zokli salaust, bet tas pasaisardzibas cela. Tas savadak.

Jā, es saprotu. Es vienkārši tā! Jo tiešām dzīvē viss kas var gadīties! Manu mīļo cilvēku arī vienkārši itkā pagrūda no dusmām, bet viņš nokrita ar galvu uz betona. Tādēļ es domāju, ka vispār fiziski nevajadzētu vispār aiztikt, jo nevar jau zināt, kas būs!

Dusmu varianta esmu kliegusi uz nevainigiem cilvekiem, lai nolaistu tvaiku.

Mēs taču esam emocionālas būtnes vai ne? Tas defaultā dod tiesības uz*irst nevainīgam cilvēkam. Atvainoties vai nē (kur nu vēl iemācīties kontrolēt savas izpausmes) paliek emocionālās būtnes ziņā. :-D :-D :-D