Bērnības našķis

Man bērnība gardums, bez nosauktajiem, bija baltmaize ar kečupu. Vispār daudz, kur liku kečupu, pat pie kūkas un visi man sauca par kečupu tantiņu. :D

Man vēl garšoja cepta piena desa ar tomātu mērci.

baltmaize ar pienu un cukuru vēl klāt. Tagad tādu vairs neēstu, bet bērnībā tā garšoja.

Atcereejos, ka eedu rupjmaizes gabalinjus pienaa ar cukuru. Ja pareizi atceros, vecmaaminja to sauca par "penchokmaizi" vai kaut kaa taa. :D

Mīksta baltmaize ar zemeņu "zapti" un klāt dzēru uzsildītu pienu. Neko citu nevajadzēja, labākais našķis. :)

ak atceros uz tigu kadreiz man pirka tas bulcinas, milakas bija ar to dzelteno viduci, toreiz viduci vienmer pirmo edu un tad tikai malinas, un vel sokolades magonu..


un iebiezinatais piens ar karotem lekseju araa , tagad vairs ta nevaru,

eksotika, nu kāpēc tu ieliki tās bildes?? Siekala līdz zemei :D Zinu ko rīt gatavošu :D

Atceros, ka omīte cepa smilšu cepumus. Man garšoja mīkla. :D Olas dzeltenums ar cukuru bija vislielākais gardums manās acīs.

Omīte strādāja pienotavā, tāpēc viens no našķiem bija kausētais siers, mm, ņamma.

Es izmeklēju pašus labumiņus :D mēģināju atcerēties,kas man visvairāk garšoja-bet interesanti,ka šīs pašas lietas man veljoprojām ļoti garšo! Vienīgo,ko aizmirsu pievienot-iebiezināto pienu ar cukuru-pusbuņdžiņu agrāk varēju izēst-tagad tik pāris karotes.

pie vienas omes man nenormāli garšoja pastētmaizes :D tur tajā galā varēja nopirkt tādu ļoti garšīgu saldskābmaizi, un tad nu štopēju iekšā cik vien līda :D un vēl saspaidītas zemenes ar cukuru, bļodām varēju locīt iekšā :D neatteiktos arī tagad :D

no mammas arī bija mīklas bļodu izlaizīšana :D mmm

un protams rupjmaize ar krējumu un cukuru :)