man bija teju visas tevis nosauktās lietas un mežā es neesmu augusi. es nerunāju par to, ka māmiņam ir slinkums vai vēl kas, bet vairak par to, ka mūsdienās ir daudz, daudz vairāk iespēju, kas attiecas kā uz izklaidēm, tā uz pārtiku. bija laiki, kad pēc banāniem bija jāstāv rindā, bija laiki, kad lielākais gardums bija gogelmogels no lauku labumiem (ļoti daudzas meitenes šeit nav rīdzinieces), tāpat bija laika posms, kad visforšākās likās kinderolas un visu zvēriņu sakrāšana. tagad ir pilni, brīvi pieejami veikali, elektronika un viss pārējais. no bērnības arī ir daudz kas saglabājies, bet, protams, ka ne visas lietas ir iespējams diendienā gatavot un iedzīvināt ikdienā 25 gadus no vietas. tāpat tagad cep baltmaizes, ēd ogas ar pienu un vel un vēl, bet tam visam klāt nāk arī veikalā nopērkami našķi.