Iedvesma!

Ance, es nemēģināšu tev neko ieborēt, bet paskatīties uz to no cita skatpunkta. Sportistiem, mūziķiem nav bijusi normāla, brīva bērnība un tīņu gadi. Visu laiku treniņi, treniņi, grafiks, utt. Un kādā brīdī dvēsele netur to grafiku, dzīvi "pēc tabulas", un gribas būt brīvam. Tas bieži vien notiek caur dzeršanām, izklaidēm, tā ir tā noraušanās no ķēdes. Un nav svarīgi, cik biezi ir vecāki un aizmugure, trenējās taču Gulbis ar bumbiņu un raketi, ne ar banknotēm. Iedomājies - pasaulē ir vairāki "ļimoni" tenisistu, bet Gulbis ir desmitais!

Tētis, mamma un sportisti - 1 draudzene un 3 paziņas.

Par Gulbi fanoju, sekoju spēlēm, kad biju, autogrāfu arī paprasīju, bet tādēļ, ka lepojos, pašai teniss gadiem sirdī. Iedvesma mērķtiecībai.

Lindachka, es to visu saprotu, tur nav nekā ieborējama. Vienkārši ir tā, kā ir. :) Nu, es rauju kaifu no cita stafa, tā brutāli izsakoties. :)

Īsti nesaprotu daudzus komentārus. Lai iedvesmotos, jābūt kādam mērķim/projektam procesā, vienalga, vai iedvesmojies no blogeriem , lai sevi skaisti uzkrāsotu, paņem idejas, utt., vai lasi par panākumiem un izstrādā plānu, kā pašam uzlabot savu sniegumus sportā, mākslā, mūzikā, utt.


Emocijas, garāmgājējs... iedvesmo uz ko? Hmm.

Strādājot ikdienā ar skaitļiem mani iedvesmo klusums, pavisam.Taču gatavošanai iedvesmo neitrāla mūzika, vislabāk klavieru skaņas vai pat viegla solo vijole kombinācijā ar orķestri.
Ja daudz jādomā darba lietās, tad tikai daba.. vislabāk kādā agrā rītā, salikt mazajā somā nepieciešamo un uz kalniem staigāt.. nekas tā nespēj iedvesmot kā neskarta daba.
Cilvēki jā arī tie iedvesmo, bet tas tomēr ir savādāk. Un noteikti bildes, iedvesmo uz dažādām idejām dārzā, interjerā, modē utt....

Brālis. Un vispār veiksmīgi, mērķtiecīgi cilvēki, jeb tādi, uz kuriem skatoties prātā ir doma "Es arī gribētu būt tāda!". :)

Orbit kids košļenes mani iedvesmo ,kad man ir ,piemēram, jāraksta studiju darbi, referāti vai es arī kaut ko gleznoju vai ar keramiku ņemos es vienmēr košļāju orbit kids ,kaut kā viss uzreiz pats no sevis vedās:D

Mani iedvesmo darbs, fiziska slodze un skaisti puiši. :D

Iedvesmojos no fotogrāfijām, mūzikas un cilvēkiem, kas dalās ar pozitīvismu un prieku.

Īsti nesaprotu daudzus komentārus(..)Emocijas, garāmgājējs... iedvesmo uz ko? Hmm.

Dzīve pati par sevi var būt mērķis..un tad iedvesma var atnākt no visdažādākajām lieltām..sīkām un lielām, svarīgām un nebūtiskām..uz ko iedvesmo? uz dzīvi!:)
iedvesma man-tas ir tāds spilgts, mirklīgs emociju uzplauksnījums, kad skaidri apzinies šeit un tagad, ka dzīvot ir tik labi!

iedvesma man-tas ir tāds spilgts, mirklīgs emociju uzplauksnījums, kad skaidri apzinies šeit un tagad, ka dzīvot ir tik labi!

+++
Patīk kā pateici :)

šodien (kārtējo reizi klausījos Beyonce) un šis video http://www.youtube.com/watch?v=LGgkVZhx8iM likās iedvesmojošs. Cilvēki bez visām tām 'krutajām' lietām priecājas par dzīvi un ir laimīgi (protams, vienmēr visi nebūs, bet tik un tā).

un arī pati B mani ļoti iedvesmo.

Īsti nesaprotu daudzus komentārus(..)Emocijas, garāmgājējs... iedvesmo uz ko? Hmm.

Mani tikai tādas "lietas" arī iedvesmo. :) Emocijas, garāmgājējs, kaķis uz ielas, zibens, kāda mūzika utt. sīkumiņi iedvesmo uz radošiem darbiem, reizēm sniedz arī dzīvotprieku.

Radinieki, slavenības, blogeri u.c. mani neiedvesmo. Kad mācījos vidusskolā un tikko sāku studēt augstskolā, mani ļoti iedvesmoja pāris skolotāji, pasniedzēji. Likās tik veiksmīgi, daudz sasnieguši savā jomā utt. Taču tagad es saprotu, ka viņi man nav nekāds paraugs, ka tur "aizmugure" ir daudzās vietās tāda, ko es sev negribētu vai arī kas patiesībā man nešķiet apbrīnojama (piemēram, izsišanās ne ar saviem spēkiem).

Cilvēki bez visām tām 'krutajām' lietām priecājas par dzīvi un ir laimīgi

Ja, paradoksalā veidā daudzās no rietumnieku skatupunkta ne tik "attīstītajās valstīs" cilvēki spēj būt daudz, daudz laimīgāki, prot vienkarši priecāties par savu esību šajā konkrētajā mirklī..

Tieši tā, Jackie. arī visas tehnoloģijas, kas ļauj sasniegt jebkuru 24/7 pazudina kontaktu ar cilvēku kā tādu. Tik like un follow utt. Izbēgt no tā pilnībā laikam nav ne izdaŗāms, ne arī vajadzīgs, bet samazināt to visu tech kultu gan gribētos.
Share your love not your 'like' :)

..paturpinot tēmu..dažreiz nāk prātā domas-vai maniem mērķiem, dzelžainajām ambīcijām, rāmjiem, kuros sevi turu, standartiem (izskats/sociālais), kuriem jāatbilst, lomām, kuras mēs visi spēlējam..vai tiem ir vispār kāda jēga? priekš manis pašas? ja vēl 10 gadus atpakaļ, man 16-gadīgai, tas viss šķita tik svarīgs un nozīmīgs, tad tagad arvien biežāk iezogas domas-vai vispār ir vērts pret šiem kaut kādā ziņā mākslīgi iepotētajiem mērķiem, iemainīt savu dzīvi, savu laiku..kas neaizbēgami aiztek..
kad pie velna es pēdējo reizi kā bērni bezrūpīgi esmu tā vienkārši un viegli priecājusies par šo dzīvi (bez konkrētiem iemesliem, kas cilvēkiem vienmēr nepieciešami), tāpat vien uzsmaidījusi kādam cilvēkam, vnk izjutusi pateicību par visām vienkāršajām un īstajām, bet diemžēl, nezin kēpēc, vienmēr it kā tik iedomīgi pašsaprotamajā lietām?! Galu gala priecājusies par savu jaunību?! Bet, nē,mūžīgi tas vecais labais-tad, kad tas.., tad, kad to un šito.., tad tik es ..sākšu dzīvot .
Dienu pēc dienas pavadu raizējoties un cenšoties atrisināt neskaitāmos dzīves uzdevumus.. kas dzīves beigās laikam nemaz nebūs tik svarīgi..

nē, mani tiešām arvien biežāk sāk piemeklēt domas par daunšiftingu..:D man šķiet, ka tādā dzīvē tiešam ir jēga..

ok, tās tādas vakara pārdomas..:D

Tagad šī diskusija mani iedvesmo :D
Reizēm, kau uz mirkli piespiežu sevi par visu aizmirst un ļauties bezrūpībai un priecāties par niekiem. Man tik ļoti patīk tie brīži, kad vienkārši jūtos laimīga, ne tāpēc, ka man beidzot viss būtu, bet tāpēc, ka tieši tajā brīdī neko vairāk nevajag.