Sportiskaas grutnieces

Mansh toposhais viirs teica, tad kad tu busi stavokli,nemaz nemegini palikt resna

ak, dies, cik truli šādi pateikt... brrr, ja mans tā pateiktu, tad būtu sen izlikts aiz durvīm...
ja neesi gatava ziedot un samazināt savus ūber svarīgos treniņus un pieņemties svarā normas robežās, tad nezinu, cik gatava esi bērnam, jo arī bērniņš, kad piedzims, paņems daudz tava brīvā laika un treniņu...
Vienīgais ieteikums- aizej pie sava trenera, lai izveido speciālu vingrošanas progammu. Un, ja ēdīsi kā līdz šim, tad "liekajā svarā" būs grūti iedzīvoties, jo pieņemu, ka esi veselīga dzīvesveida un uztura piekritēju, tad neredzu jēgu raudāt... bet svarā tāpat pieņemsies, jo tevī aug jauna dzīvība, kurai ir nepieciešams uzņemt visas vērtīgās uzturvielas, kā arī tavs vēders augs...

Ja nav gatavības kaut ko ziedot (es runāju tīri par domāšanas veidu tagad, ne konkrēti par treniņiem grūtniecības laikā), tad labāk reproduktīvo šūnu dalīšanās procesu neveicināt, t.i. nevairoties. Būt mātei lielā mērā nozīmē norīt savus "man vajag" un "es gribu" un domāt kaut kādā citā plaknē.

Sportot, protams, var un vajag, tikai stingrā ārsta uzraudzībā.

vīrietis var plēst sevi. Kāčoki mēdz muskuli no kauliem atraut bet sievieti daba saudzē- ir aktivitātes un pasivitātes cikli(mēnešreizes). Grūtniecības laikā arī supermeni nav jātēlo.

Ar puisi nākošgad plānosim mazo, kad būs pabeigtas mācības, tā kā aktīvi skrienu, trenejos nu jau 5 gadus, tad zinu, ka gr. laikā skriešanu aizvietošu ar vismaz stundu garām pastaigām, apmeklēšu arī peldēšanu, jo ļoti neciešu liekus kilogramus, tajā posmā visus pusaudža gadus biju dzīvojusi.