Sveikas,
mana situācija ir tāda,ka pēc 5 laulības gadiem vīrs ir aizgājis no manis un par jopīgo mazuli arī īpaši neliekas ne zinis(2-3 mēnesī piekāpj pie viņa uz pus stundiņu).
Šobrīd zinu,ka ir sācis tikties ar kādu sievieti, kopā nedzīvo, bet laiciņu jau tiekās, ved viņu ceļojumos,utt. Tad nu prātoju, ko es izdarīju nepareizi,jo,kad jautāju šķiršanās iemeslu - atbild,ka zudušas jūtas un viss. Man nebija ne ceļojumi,nekā pa šiem gadiem, es nesaprotu,kas man vainas, jo es ļoti centos viņa un bērna labā, varbūt pat pārāk daudz. Es vīru mīlu un arī centos atgūt, bet, jo vairāk centos,jo riebīgāks viņš kļuva. Taču,tai pat laikā nāk pie manis un mēģina ievilkt gultā,kas viņam,protams, neizdodas.(Stulbi,ne?):DSaka - neviena Tevi gultā nepārspēj, gribu Tevi,utt.
Kā lai atgūst pašvērtējumu?
5 gadus esmu atdevusi sirdi un dvēseli ģimenei, vīram, neko neprasīju,pati sevi uzturēju, es nesaprotu,kādēļ tā. Nesaprotu,ko citās sievietēs viņš ir saskatījis vairāk:( Mīlu viņu par spīti visam un esmu palaidusi, bet nespēju pati atgūties, nezinu,kā sākt atkal sevi mīlēt un cienīt,pacelt galvu augšā:(
Kādi ieteikumi?