Domāju, ka svarīgākais ir nesabaidīt un neradīt nepatiku. Tā var gadīties, ja iesaistīsi savu vai citu negatīvo pieredzi, piemēram, ka mēnešreižu laikā ellīgi sāp un tev sauca 3x ātros, bet 2x esi paģībusi vai ka pie ginekologa ir ļoti nepatīkami. Nezinu, kā ir pedagoģiski pareizi, bet man liekas, ka jārada iespaids, ka tas viss ir tikpat ikdienišķs, cik jebkura cita lieta. Jārunā par to droši, neizvairoties no jautājumiem utt., lai neradītu kaut kādu kauna izjūtu, kautrību.
Bet vispār.. ar mani par to nerunāja un paldies dievam. :D Zinot savas mammas runāšanas stilu (savas pieredzes klāstīšanu utt.), viņa noteikti man būtu radījusi visnegatīvāko iespaidu par šīm lietām. :D Uzzināju kaut kā pati, no visādiem informācijas avotiem un skolas, kur to visu pasniedza neitrāli, nepersoniski.