Skumjas.

Attieksme nav sūdīga. Nekad mani nav nosaucis kādā rupjā vārdā vai pasūtījis dir*t!

Tev gan ir sūdīgs priekšstats par to, kas ir laba attieksme. :)

Lottie, tav viedoklis man neinteresē, jo tu komentē tikai komentēšanas pēc un tev pašai ir tikai 19.

Nu labi, varbūt viņš nav pelnījis, lai es tagad viņu aizstāvētu, bet tiešām, neko tādu sliktu viņs man nav darījis, vienmēr es visu esmu izprovocējusi, lai cik muļķigi jums tas liktos. Vakar biju iekāpusi atkal savā bērna prātā un dusmās darīju visādus sūdus.
Nekādas smadzenes viņš man nav pietorčījis ar visādiem tekstiem! Es saku, ka mums viss ir labi, tikai vakardienas strīds lika darīt stulbumu un taisīt diskusiju šeit.

Kapzeķes, b*e.

čupakabra, jā jau iepriekš minēju, ka man jāpieaug, tad pats nāks viss. Ko es daru brīvajā laikā? Neko īpašu - sēžu majās, vai mācos.

Nu varbūt tur tā sāls? Varbūt vajag atrast sev draudzenes, nodarbošanos, hobijus? aut vai ej pa vakariem paskriet..
Vai pašai negribas kādreiz padarīt kaut ko tikai kompānijā, kas sastāv no tevis pašas? Un arī draugs paspēs sailgoties un gaidīs tevi vairāk.

Attiecības nav viegla lieta, bet tās ir tā vērtas. Tām ir jāiestrādājas un janostiprinās savstarpējām vērtībām. Ne pēdējo reizi sirds sāpēs un asaras līs, tāda ir dzīve.
Caur ērkšķiem un zvaigznēm.

(Sinepe, tava kļūda bija šeit cosmo risināt savas attiecību problēmas, jo tagad tev tās piesauks nostopā, katru reizi kā uztaisīsi kādu tēmu:D )

Lollipop, jā, mums ir liela rakstura nesaderība, to es atzīstu. Manuprāt, visa vaina ir tajā, ka man tās ir pirmās nopietnās attiecības un es laikam tā īsti nesaprotu, ko tas nozīmē. Un vēl manī ir daudzas bērnišķigas iezīmes(lūpas uzmešana utt.)
Kāpēc, lai es to nepiedotu, ja neko sliktu jau viņš nedarīja? Es tiešām būtu apvainojusies, ja viņs būtu aizbraucis uz kādu klubu vai tmldz. Bet viņš bija tepat pilsētā.
Vai esmu gatava mainīties? Es nezinu, laikam jau vairāk esmu gatava pieaugt ne mainīties, jo katram taču vajag brīvo telpu. Viņam nevajag to bieži, bet reizēm.
Jā, grūti atzīt, laikam man vēl jāpieaug, lai es sapratu to, ka dzīvē ir arī citas lietas darāmas , ne tikai 24/7 ar otro pusīti.

Malacis, tu jau esi spērusi soli uz priekšu. Pirmkārt, tas ir darbs ar sevi. Ja panāksi garīgu izaugsmi, tad spēsi egoistiski neuzmest lūpu, tiklīdz kaut kas nenotiek tev pa prātam.
Ja nekas starp jums nemainīsies, tad arī turpmāk viss paliks sliktāk. Zinu, jo vēroju identisku situāciju ģimenē, tikai tur jauniešiem attiecības ir 3 gadus. Strīdi un asaras ir gandrīz katru dienu, tāpēc, ka puisis daudz strādā, ir arī vēlas naktsmaiņas, tāpēc ir pārmetumi, ka meitenei netiek veltīts pietiekami daudz laika. Man sāpīgi uz to noskatīties, jo mīlestības tur ir ļoti maz. Bet šķirties negrib, jo ir tak viens otram pirmie....

Topiku acīmredzot izveidojis pokemons.

Cik tev gadi? 14?

Nekādas smadzenes viņš man nav pietorčījis ar visādiem tekstiem! Es saku, ka mums viss ir labi,

ja tā tiešām būtu, tev nebūtu pat domu par šo tapušo diskusiju!

Tā nav ne jauka, ne pozitīva attieksme pret Tevi. Kaut kas nelāgs briest no viņa puses...

Es nesēdētu viena viņa mājā un neraudātu, bet kā jau ierpiekš teica, ietu prom un pavadītu laiku ar tiem, kas vēlas ar mani pavadīt laiku (ģimene, draudzenes) vai tad sēdētu savā mājā un atrastu lietderīgu nodarbi.

No kurienes esi Sinepe, varbūt tiešām ir iespēja atrast draudzenes un pavadīt laiku kaut kā savādāk, lai nav visu laiku jādomā par draugu, jo vairāk tavs brīvais laiks būs ar kaut ko piepildīts, jo mazāk tev būs laika "pūsties" ... Es pati tagad dzīvoju citā vietā, bez draudzenēm un ir grūti, jo liekas, ka pasaule griežas tikai ap draugu ... Gribās jau kaut ko mainīt un atrast draudzenes, bet tas nav tik vienkārši, tā pēkšņi nevar sadraudzēties un vispār atrast kādu ar ko draudzēties...

Ko tieši puisis izdarīja nepareizi?

Viņi, cik sapratu, kopā pavada katru vakaru. Viņš vēlējās vienu vakaru pavadīt kopā ar draugiem. Man liekas, ka nekas ārkārtējs tas nav.

Ko tieši puisis izdarīja nepareizi?

Nu man liekas nenormāli un nepieņemami atstāt savu ciemiņu/draudzeni vienu, savās mājās un aizšaut kaut kur prom. Tā teikt - sēdi un gaidi, kaut kad būšu atpakaļ, tevi līdzi ņemt negribu. Nu kaut kas līdzīgs, kā ar sunīšiem dara, kad jāiet tur, kur nav ērti to paņemt līdzi.

Pieredzes nav nedz meitenei, nedz čalim. Nu nerisina tās lietas tā. Jārunā par savām vēlmēm. Kaut vai meitenei pirms ierašānās, sazvanīties, painteresēties par puiša plāniem un tikai tad ierasties. Tāpat pusim laikus plānot kādas savas lietas, laikus par to informējot savu meiteni.

lasot womankind komentāru sapratu, ka justos gaužām neērti svešā mājā, ja cilvēks,pie kā esmu atnākusi, tur nemaz nav :D

Nu man ir tāda nojauta (šoreiz tikai nojauta), ka puisis meiteni ciemos īsti nesauca. Ja būtu saucis ciemos un tad aizlaidies prom, tad jā, cūcīgi.

Izlasi "Sievietes, kas mīl par daudz". Visu no vāka līdz vākam, un tad tev būs vieglāk saprast, kā labot šo situāciju (iespējams, jau ar citu puisi, bet tam nav nozīmes, jo šī problēma sakas tevī, tajā kā tu izvēlies puišus).

Oho, vakar tiešām bija kaut kāda strīdu diena:D Man vakar bija tik interesants strīds, ka es vēljoprojām nevaru saprast kas tur bija. Bet galvenais, ka gulēt pēc tam negribējās un es līdz četriem rītā sēdēju iedvesmota bakalaura rakstīšanā:D
Diskusijā lasīju galvenokārt Sinepes atbildes, aizmigšu kamēr pārējās izlasīšu:D Pēc manām domām puisis galīgi neko sliktu nebija izdarījis. Viņš noteikti ir tāds pēc dabas, nevis tāpēc, ka tevi nemīl. Es viņu saprotu, jo esmu tāda pati, un manam puisim arī ar to ir grūti samierināties. Un tas, ka jūs pavadāt kopā KATRU vakaru ir daudz un mani arī tas smacētu nost. Jūs pagaidām viens otru īsti nesaprotat, paies laiks un gan jau būs labi:)
Ehh, tagad tik jāizdomā ko ar savu strīdu darīt:D

Jā vakar es uz savējo arī sadusmojos, jo šis nevarēja man izpalīdzēt. Man vajadzēja darbam nokopēt pasi, pirmo palīdzību un vidusskolas atestātu. Pajautāju vai varu ieskriet pie viņa darbā un nokopēt, lai man nav jākavē darbs un jāiet uz bubliotēku kopēt to visu. Šis pateica, ka nē. Es pateicu, ka man mazliet izpalīdzēt nevar. Grūti ir? Paņēmu savu tējas krūzi un aizgāju uz virtuvi savākties. Ejot no mājas ārā viņš teica, ka varu aiziet nokopēt pie viņa. Bet es biju apvainojusies un aizgāju uz bibliotēku kopēt. :D Vakarā jautāju šim, kas pa problēmām, ka nevar izpalīdzēt man. Izrādījās mājās gaiss nebija un viņu vēl alerģija moka, ka uzvilcies bija. Nē nu viss vakarā kārtībā bija :D

Mīļā meitene, tā rīkojoties un ignorējot, viņš pats pasaka, ka visu grib izbeigt. Tikai ir par gļēvu, lai to pateiktu acīs.