Lollipop, jā, mums ir liela rakstura nesaderība, to es atzīstu. Manuprāt, visa vaina ir tajā, ka man tās ir pirmās nopietnās attiecības un es laikam tā īsti nesaprotu, ko tas nozīmē. Un vēl manī ir daudzas bērnišķigas iezīmes(lūpas uzmešana utt.)
Kāpēc, lai es to nepiedotu, ja neko sliktu jau viņš nedarīja? Es tiešām būtu apvainojusies, ja viņs būtu aizbraucis uz kādu klubu vai tmldz. Bet viņš bija tepat pilsētā.
Vai esmu gatava mainīties? Es nezinu, laikam jau vairāk esmu gatava pieaugt ne mainīties, jo katram taču vajag brīvo telpu. Viņam nevajag to bieži, bet reizēm.
Jā, grūti atzīt, laikam man vēl jāpieaug, lai es sapratu to, ka dzīvē ir arī citas lietas darāmas , ne tikai 24/7 ar otro pusīti.