Lai puisi, kurš aizskrējis projām dabūtu atpakaļ ir jābūt ļoti sliktai meitenei, sava veida intrigantei, manipulātorei, kura ies pāri līķiem. Cik esmu novērojusi, tad prātīgas, jaukas, sirsnīgas meitenes cenšās šo sāpi izsāpēt tā klusu, netaisot scēnas, neuzbāžoties utt.. (pēc tam priecājas, ka tā un dzīvē izsitās daudz augstāk, izveido labākas attiecības) Bet maitas (skarbi, bet nu tā tas ir) ar viltību dabūs tos pašus večus- lupatas atpakaļ. Un vai būs laimīgas? Varbūt tādēļ, ka puisis atskrēja atpakaļ, meitene pabaro savu ego, puisim iestāsta, ka viņš mīl tikai viņu, bet vai attiecības ir laimīgas? Cik nu esmu novērojusi, tad visai traki iet, kad to pagātnes mugursomu- kura ir netīra, pilna ar mēsliem, stiepj līdzi nākotnē.. Ja šķirās, tad attiecības jau ir bijušas sabojātas, tāpat pagātnes aizvainojumi uzpeldēs kādā brīdī.
Viegli pateikt- grūti izdarīt, bet labāk ar paceltu galvu iet prom. Jā, esmu skrējusi pakaļ puisim, pazemojusi sevi, bet NEKAD tā vairs nedarīšu. Ja būšu vajadzīga, tad vinš atradīs iespēju kā mani iegūt. Puišiem jau patīk, ka meitenes viņa dēļ ir kā bez prāta.
Bet ja vēlies 100% viņu, un zini,ka viss būs skaisti, ideāli, 'busi apmierināta, vēlies ģimeni ar šo cilvēku, bērnus.. Tad pagaidi, līdz viņš sapratīs, ka meitenes tik daudz apkārt nemētājas. Kamēr patrakos, kamēr kāda viņu atraidīs, viņš sapratīs,ka nav perfekts, lai katra viņu gribētu. Tad sapratīs, ka Tu pieņēmi viņu tādu kāds viņš ir un mīli, atskries atpakaļ. Bet pa šo laiku saproti pati- vai tas ir tas ,ko Tu vēlies. Ja sapratīsi,ka Tev jauna, skaista dzīve paveras bez viņa, tad būsi sasniegusi mērķi- jo tad viņš skries pakaļ un pārdzīvos.. a Tev viņu vairs nevajadzēs :)