Meitenes ka ir veidot attiecibas ar puisi kuram jau ir berns,vai tas nav parak liels skerslis prieks manis!Ja nem vera ka puisis mil savu bernu un ir gatavs but ar vinju kad vinja bijusii vien teiks!?vai ir jums bijusas tada veida situacijas?)))
Man ir bijušas attiecības ar vīrieti, kuram bērns bija visu laiku pie viņa un tikai pa retam pie mātes. Nebija šķērslis. Tev ir jākļūst par mazā draugu, nevis par jauno mammu. Protams, ka gadās momenti, kad bērna klātbūtne iztraucē diezgan karstas idejas, bet lielākoties tas tā nav. Ja pratīsi pieņemt bērnu, dabūsi plusiņu vīrieša acīs. Citādi tur nekas vispār sanākt nevar.
tas viss atkarigs no cilvekiem...
man ir bijusi pieredze , neveiksmiiga.. nezinu vai tieshi berna delj, bet tas tika iesaistiits.
bet man tomer ideali butu kopiiigs pirmais bebis.
Zini, par džeku ar bērnu reizēm baisāks ir džeks bez bērna, it sevišķi, ja tam džekam ir jau 30+, kas liek aizdomāties, kāpēc viņam nav izdevies (vai nav bijusi vēlme) radīt ģimeni. Daļu klātesošo tas, protams, neuztrauktu, bet man tas daudz ko par cilvēku izsaka.
Tagadējam draugam ir divi bērni, kas dzīvo kopā ar viņu. Bērni mani pieņem ļoti pozitīvi, viņi saprot, ka vecāku attiecības neesmu izjaukusi un viņu māte nebija nekāds labais mātes paraugs.. man netraucē, ka vīrietim ir bērni, un zinot cik bieži vīrieši mēdz pamest bērnus un aiziet no ģimenes, man pret šo vīrieti ir respekts un cieņa redzot, kā viņš mīl un rūpējas par bērniem!
Mūsdienās, diemžēl daudzas attiecības izjūk un kāds paliek ar bērnu tāpēc pati nekādu šķērsli tam nesaskatu.
Ja, man butu ap 35+, tad es laikam tam pieverstu acis, bet shobriid man ir 22 un , ja puisis ir paspejis kadai jau bernu uztaisiit, tad man ar vinu nebutu pa celam. :D
Man bija tādas īslaicīgas attiecības, viņam bija mazs bērns, tā ap gadiņu, bet īpaši bieži viņu neredzēju. Tā man netraucēja, iedraudzējos ar mazo, bet nu izšķīros no viņa tēta, jo tas bija viens seksa maniaks. Lai gan mazo mīlēja ļoti un rūpējās, nu Dieviņ Tētīt, pilnīgi cits cilvēks bija, kad mazais nebija blakus.
Manam vīram ir meita no iepriekšējām attiecībām. Ar mums gan viņa kopā nedzīvo, bet tāpat bieži redzamies. Ja tu mīli vīrieti, tu mīli arī viņa bērnu. Man problēmu nekādu tas nesagādā, bet man vispār bērni patīk un es patīku bērniem.
Normalam virietim bus svarigi ka spesi pienemt un iemilet ari vina bernu, jo berns ir dala no vinas. Grutak iespejams ja ar bijuso kontakts vel jauztur.
Ja virietis rupejas par savu bernu tas ir liels +
Ir daudz tadu viriesi, kas pamet bernus un no nakamam draudzenem to sleepj.
Ance nu ko tad tas par vīrieti tev pasaka? :D Man pašai tāds, gribu zināt, ko citi domā:D
Par autores jautājumu- neviens jau Tavā vietā neizdomās un jūtu pasaulē neielīdīs. Man, piemēram, tas būtu tabu, jo man vispār tādi vecmodīgi uzskati, kā savam vīrietim blakus gribu redzēt savus bērnus, esmu tik egoistiska, ka nespētu dalīties ne ar vienu svešu.
Zini, par džeku ar bērnu reizēm baisāks ir džeks bez bērna, it sevišķi, ja tam džekam ir jau 30+, kas liek aizdomāties, kāpēc viņam nav izdevies (vai nav bijusi vēlme) radīt ģimeni.
Es gan tomēr vērtēju augstāk tādus, kas apdomīgi ir izsargājušies, lai vai cik partneres bijušas, nevis tādus, kas jau sākot no 20 gadu vecuma pa kādam sīkajam sagādājuši, kas man nesaistās ar to izglītāko un nobriedušāko vīriešu daļu....
Man jau būtu grūti,jo,kad paša bērns sastrādā sūdus, apsaukājās,vecāki visbiežāk tikai bēdājās,bet ja svešs, tad sadusmojās... Nu vispār ar svešu ir grūtāk,jo nevar jau tā paņemt un iemīlēt.(vismaz ne es)
manejam ir 2 berni, palieli jau- 13,14 g. attiecibas ljoti labas. ar vinju mati ari loti labas attiecibas. medzam braukt ciemos un taa. vinju attiecibas bija tik sen atpakalj un viss ir beidzies, nejutu nekadu stresu
manam vīram ir dēls gandrīz mana vecuma, nekad nav traucējis, bet laikam tāpēc, ka izaudzis jau. par mazu bērnu nezinu, gan jau pieņemtu, bet ne kā savējo, tas tomēr ir svešs bērns
Kaut kā tieši nesen ir nācies ar to saskarties, iepazinos ar veseliem diviem vīriešiem, kuriem ir bērni (mazi vēl), nekādas nopietnas attiecības neizveidojās, varbūt arī zemapziņā nostrādāja tas, ka viņiem ir bērni. Kas zina, ko sola nākotne, bet tomēr vairāk sliecos uz to, ka NĒ, es nevarētu.
Bet nav jau jāpieņem kā savējo! Bernam vairākums gadījumos ir arī māte. Esi draugs bērnam. Es nebaidos arī aizrādīt, kad bērns dara ko nepareizi, neviens par to neapvainojas.
Būtu izcils attaisnojums ,kad sagrib bērnu ,bet ,mīļais, tev jau viens ir ,kam tev otru :D
Bet nu ,labi, nopietni, viss atkarīgs no situācijas ,kāda valda, bet kāpēc gan ne, ja izdodas sadraudzēties ar mazo ,tad noteikti tā nav problēma.
52
