Nēsāt nenēsāju, bet dažreiz uzlieku. Viņam laba gaume bija :D man patīk tās rotiņas, tāpēc nemetu ārā. Nezinu, ko darītu, ja būtu bijis TAS gredzens :D Droši vien ietu pie juveliera un pārkausētu, piemēram, par kulonu.
Man bija divi saderināšanās gredzeni, no seniem bijušajiem, tos izmeta mans pēdejais ex, kad saprata, ka tie ir dāvināti. Biju tik dusmīga, jo glīti gredzeni un kalpoja man tikai un vienīgi kā rotas.
Viņa dāvinātā ķēdīte stāv rotaslietu lādītē, neglīta, neesmu ne reizi vilkusi. No ex dāvinātajām lietām nēsāju tikai rokassprādzi, jo tā ir vienīgā un kalpo kā rota.
Ja būtu zelts, ganjau nestu uz kādu lombardu vai kaut kur pārdotu, bet es zeltu kā nenēsāju vispār, tā man to nemaz nedāvina.
Nēsāju! Un pat vēl vairāk - manās kāzās man kaklā bija ex dāvināta ķēdīte, kuloniņš gan cits. Gluži vienkārši tāpēc, ka piestāvēja un priekš kam pirkt jaunu tādu pašu, ja jau ir? :) Un jā, vīrs zināja, kas tā par ķēdīti.
Turklāt nesaprotu to fotogrāfiju un dāvanu iznīcināšanu, šim cilvēkam manā dzīvē, mana rakstura veidošanā, manā ceļā pie vīra bija milzīga nozīme! Viņš kādreiz ir bijis man ļoti tuvs un savā ziņā joprojām ir. Tad kāpēc lai es censtos iznīcināt visas ar viņu saistītās atmiņas? :)
Šad tad uzlieku, kad piestāv pie outfita. Ārā nemestu. Man tās ir tikai rotaslietas. Nejau viņi paši tās rotas taisīja, bet nopirka veikalā. Sentimenta nav.
Neneesaju, bet no tilta ari nemestu. Tad jau labak pataupiit, jo nekad nevar zinat kadi laiki pienaks. Var saplist auto un tamlidzigas lietas, bet lidz algai vel jagaida. Pardosana sai zinaa noder!
Kad uznāk rotu nēsājamais periods, nēsāju. Neiešu tak pusi rotaslietu kastītes izlidināt laukā! :D Ja nopietni, tiešām nav nekāda sarūgtinājuma. Vienreiz gan pa psihajiem izrāvu un uzmetu auskarus virsū, teikdama, ka man no viņa neko nevajg, bet vēlāk sapratu, cik apvainojoši un vienkārši tizli tas otram liek justies.
Par atmiņām - uzzibsnī atsevišķi brīži, citreiz arī mazliet sentimentiņš ir, bet trīs dienas jāgaudo nav. Tā ir daļa manas dzīves, kura man vienmēr būs savdabīgi mīļa, noliegt šo daļu negrasos. Un negribu.
312
